Izlaist līdz saturam

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 18.aprīlis

by

Agrāk mācītājus un bīskapus ievēlēja tauta. Pēc tam atnāca vai nu tās pašas baznīcas, vai kaimiņu bīskaps, kas apstiprināja ievēlēto ar roku uzlikšanu, un arī ordinācija nebija nekas cits kā šāda atzīšana.

(Skat. TR, 70.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 17.aprīlis

by

Kur vien ir patiesa baznīca, tur ir arī nepieciešamās tiesības ievēlēt un ordinēt mācītājus. Tāpat nepieciešamības gadījumā arī lajs var pasludināt Absolūciju un tapt par mācītāju citam cilvēkam, kā Augustīns stāsta notikumā par diviem kristiešiem uz kuģa, no kuriem viens kristīja katehūmenu, un tas, saņēmis Kristību, pasludināja Absolūciju kristītājam.

(Skat. TR, 67.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 16.aprīlis

by

Tā kā pēc Dieva likuma nav atšķirīgu bīskapa un mācītāja pakāpju, tad ir skaidri redzams, ka mācītāja veikta ordinācija savā baznīcā pēc Dieva likuma ir spēkā esoša. Tātad gadījumā, ja esošie bīskapi kļūst par baznīcas ienaidniekiem vai arī negrib piešķirt ordināciju, tad baznīcas patur savas tiesības. Jo visur, kur ir baznīca, tur ir arī Evaņģēlija pārvaldīšanas tiesības. Tāpēc ir nepieciešams, ka baznīca saglabā mācītāja aicināšanas, ievēlēšanas un ordinācijas tiesības. Šīs tiesības ir dāvana, kas patiesībā ir dota baznīcai un ko nekāda cilvēciska vara nevar baznīcai atņemt.

(Skat. TR, 65-67.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 15.aprīlis

by

Raksti baznīcas vadītājiem uztic sludināt Evaņģēliju, piedot grēkus, pārvaldīt sakramentus un turklāt vēl dod varu, proti, ekskomunicēt tos, kuru noziegumi ir zināmi, un sniegt Absolūciju tiem, kas nožēlo.

(Skat. TR, 60.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 14.aprīlis

by

Tie, kas ir vienprātībā ar pāvestu un aizstāv viņa mācību un ceremonijas, tie aptraipa sevi ar elkdievību un Dievu zaimojošiem uzskatiem un ir atbildīgi par dievbijīgo asinīm, kurus pāvests ir vajājis. Viņi kaitē Dieva godībai un kavē baznīcas labklājību, jo par postu nākamībai nostiprina maldus un kauna darbus.

(Skat. TR, 59.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 13.aprīlis

by

Pat ja arī Romas bīskapam piederētu primāts pēc Dieva likuma, tad tomēr citiem – ja viņš aizstāv bezdievīgas ceremonijas un pret Evaņģēliju vērstu mācību – viņam nav jāpakļaujas, bet gan pret viņu jāvēršas kā pret antikristu. Pāvesta maldi ir skaidri redzami, un tie ir smagi.

(Skat. TR, 57.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 12.aprīlis

by

Ķēniņiem pirmām kārtām būtu jārūpējas par Dieva goda vairošanu. Tāpēc vislielākais kauns tiem būtu, ja viņi izlietotu savu ietekmi un varu elkdievības un citu bezgalīgo noziegumu nostiprināšanai un svēto apkaušanai.

(Skat. TR, 54.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 11.aprīlis

by

Kad baznīcai ir atņemtas spriešanas tiesības, bezdievīgas mācības un bezdievīgus kultus vairs nevar atcelt, un uz laiku laikiem tiek pazudinātas neskaitāmas dvēseles.

(Skat. TR, 51.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 10.aprīlis

by

Mācība par atgriešanos no grēkiem pilnībā ir pāvesta un viņa piekritēju izkropļota. Viņi māca, ka grēki var tikt piedoti mūsu labo darbu dēļ. Turklāt viņi piekodina, lai mēs šaubāmies par to, vai grēki mums patiešām ir piedoti. Viņi tā arī nekad nemāca, ka grēki tiek piedoti bez nopelna Kristus dēļ un ka ar šādu ticību mēs saņemam grēku piedošanu. Tādējādi viņi aptumšo Kristus godību un atrauj sirdsapziņām drošu mierinājumu, un izposta patieso dievkalpošanu, proti, to vingrināšanos ticībā, kas cīnās ar izmisumu.

(Skat. TR, 44.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 9.aprīlis

by

Būt šķirtam no daudzu tautu vienprātības un tikt sauktam par šķeltnieku ir smagi. Bet Dieva pilnvara visiem pavēl, lai tie nebūtu bezdievības un netaisnas nežēlastības sabiedrotie un aizstāvji. Tādēļ mūsu sirdsapziņām ir pietiekams attaisnojums: jo pāvesta varas maldi ir skaidri redzami. Arī visi Raksti skaļā balsī sauc, ka šie maldi ir dēmonu un antikrista mācība.

(Skat. TR, 42.)