Izlaist līdz saturam

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 20.janvāris

by

Jo mūsu samaitātās gribas atgriešana, kas nav nekas cits kā tās uzmodināšana no garīgās nāves, ir tikai un vienīgi Dieva darbs (tāpat kā uzmodināšanu no mirušajiem miesas augšāmcelšanā piedēvējam vienīgi Dievam), kā iepriekš pilnīgi parādīts un pierādīts ar skaidrām Svēto Rakstu liecībām. (Skat. CF II, 87.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 19.janvāris

by

Lai neviens nevarētu domāt, ka vajadzētu tikt atmestai cilvēka substancei vai būtībai; viņš pats ir paskaidrojis, ko nozīmē atmest veco cilvēku un apģērbt jauno, tālāk sacīdams: “Tāpēc atmetiet melus un runājiet patiesību.” Lūk, ko nozīmē atmest veco cilvēku un apģērbt jauno. (Skat. CF II, 81.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 18.janvāris

by

Visā nopietnībā un dedzībā nosodāmi un nekādā gadījumā Dieva baznīcā nav paciešami entuziasti, kuri iedomājas, ka Dievs bez jebkādiem līdzekļiem, bez Dieva vārda uzklausīšanas un bez svēto Sakramentu lietošanas cilvēkus velk pie Sevis, apgaismo, attaisno un dara svētus. (Skat. CF II, 80.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 17.janvāris

by

Jo tas nu reiz ir tiesa, ka patiesas atgriešanās laikā jānotiek pārmaiņām, jaunai kustībai un pārdzīvojumam prātā, gribā un sirdī, proti, ka sirds atzīst grēku, bīstas Dieva dusmības priekšā, novēršas no grēka, iepazīst un uzņem žēlastības apsolījumu Kristū, iegūst labas garīgas domas, kristīgu apņemšanos un uzcītību un cīnās pret miesu. Kur tas nenotiek, tur nav patiesas atgriešanās. (Skat. CF II, 70.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 16.janvāris

by

Tā kā šajā dzīvē saņemam vēl tikai pirmos Gara augļus un atdzimšana vēl nav pilnīga, bet tikai iesākta mūsos, tad miesas cīņa un kauja pret garu paliek arī izredzētajos un patiesi atdzimušajos cilvēkos; jo kristiešu vidū atrodamas lielas atšķirības – ne vien tā, ka viens ir vājš, otrs – stiprs garā, bet arī katrs kristietis sevī sajūt, ka kādu laiku viņš ir priecīgs garā, citkārt – satraukts un izbijies, kādu laiku dedzīgs mīlestībā, stiprs ticībā un cerībā, citā laikā – auksts un vājš. (Skat. CF II, 68.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 15.janvāris

by

Par Svētā Gara klātbūtni, darbību un dāvanām nevar un nedrīkst vienmēr spriest ex sensu, tas ir, kā un kad tās sajūtam sirdī. Tā kā sirdi bieži aizsedz liels vājums, tad apsolījuma dēļ un saskaņā ar to mums ir jābūt drošiem, ka pasludinātais un uzklausītais Dieva vārds ir Svētā Gara amats un darbs, caur kuru Viņš mūsu sirdīs noteikti ir spēcīgs un darbojas (2. Kor. 2). (Skat. CF II, 56.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 14.janvāris

by

Dieva vārda sludināšana un uzklausīšana ir Svētā Gara darbarīki, ar kuriem un caur kuriem Viņš grib spēcīgi darboties, atgriezt cilvēkus pie Dieva un radīt viņos gan gribu, gan izdošanos (Fil. 2:13). (Skat. CF II, 52.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 13.janvāris

by

Mūžīgais Tēvs no Debesīm par Savu mīļo Dēlu un visiem tiem, kuri Viņa vārdā sludina atgriešanos, grēku nožēlu un piedošanu, sauc: “To jums būs klausīt.” (Mt. 17:5) (Skat. CF II, 51.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 12.janvāris

by

Caur šo sludināšanu Viņš Sev sapulcina mūžīgu baznīcu no cilvēku dzimuma un rada cilvēku sirdīs patiesu grēku nožēlu un atgriešanos, grēku atziņu, patiesu ticību Dieva Dēlam Jēzum Kristum; caur šo, un nevienu citu, līdzekli, proti, caur Savu svēto vārdu, kad tas tiek pasludinājumā uzklausīts vai lasīts un, kad sakramenti pēc Viņa vārda lietoti, Dievs grib aicināt cilvēkus mūžīgajā dzīvībā, vilkt viņus pie Sevis, atgriezt, panākt, ka atdzimst, un svētīt. (Skat. CF II, 50.)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 11.janvāris

by

Tā nav Dieva griba, ka kāds taptu pazudināts, bet gan – ka visi cilvēki atgrieztos pie Viņa un mūžībā iemantotu Debesu valstību. “Tik tiešām, ka Es dzīvoju, – saka Dievs Tas Kungs, – Man nav prieka par bezdievja nāvi, bet gan par to, ka bezdievis atgriežas no sava ļaunā ceļa un dzīvo.” (Ec. 33:11) “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jņ. 3:16) (Skat. CF II, 49.)