Izlaist līdz saturam

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 16.septembris

by

Tādēļ mēs arvien mācām, ka par sakramentiem un visām pārējām Dieva pavēlēm un iedibinātām ārēji redzamām lietām nav jāspriež pēc to vienkāršā ārējā izskata, kas ir tikai kā rieksta čaumala, bet gan jāievēro, kā šajās lietās ietverts Dieva vārds.

(Skat. LK IV, 19)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 15.septembris

by

Raksti māca: ja arī visus mūku darbus saliktu vienkopus, lai cik krāšņi tie arī izskatītos, tomēr pat visi kopā tie nebūtu tik cildeni un labi kā Dieva darbs, salmiņu no zemes paceļot.

(Skat. LK IV, 12)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 14.septembris

by

Jo tapt kristītam Dieva Vārdā nozīmē tapt nevis cilvēku, bet Dieva kristītam. Tādēļ Kristība, lai arī tā tiek veikta ar cilvēka rokām, tomēr īstenībā ir paša Dieva darbs.

(Skat. LK IV, 10)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 13.septembris

by

Jo gluži tāpat kā droši varu sacīt, ka desmit baušļus, ticības apliecību un lūgšanu “Mūsu Tēvs” nav vis sagudrojis kāds cilvēks savā galvā, bet gan pats Dievs mums to visu ir atklājis un dāvājis, tāpat es varu arī lepoties, ka Kristība nav cilvēku izdomāta, bet paša Dieva iestādīta. Turklāt ir nopietni un stingri pavēlēts, ka mums jātop kristītiem, citādi netiksim izglābti; lai nedomājam, ka Kristība ir kāda mazsvarīga lieta, līdzīga svētdienas drēbju uzvilkšanai.

(Skat. LK IV, 4)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 12.septembris

by

“Āmen” nav nekas cits kā nešaubīgas ticības vārds, patiesā ticība nelūdz uz labu laimi, bet zina, ka Dievs nemelo, jo Viņa apsolītais tiks dots. Kur nav tādas ticības, tur arī nevar būt patiesas lūgšanas.

(Skat. LK III, 120)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 11.septembris

by

Tāpēc nav cita padoma un mierinājuma, kā vien steigties pie lūgšanas “Mūsu Tēvs”, satvert to un no sirds sarunāties ar Dievu: “Mīļais Tēvs, Tu man esi pavēlējis lūgt, neļauj man krist kārdinājumā.” Tad tu redzēsi, ka kārdinājums atkāpsies un būs beidzot uzvarēts. Citādi – ja mēģināsi izlīdzēties ar savām domām un paša padomu, tad padarīsi kārdinājumu vēl ļaunāku un dosi velnam vairāk vietas.

(Skat. LK III, 110-111)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 10.septembris

by

Tās ir pavisam dažādas lietas: just kārdinājumu vai – tam ļauties un padoties. To sajust nākas mums visiem, kaut arī ne vienādi, bet dažam vairāk un smagāk: jauniešiem visvairāk no miesas, pieaugušajiem un vecajiem – no pasaules, bet citiem, kas nodarbojas ar garīgām lietām, tas ir, stipriem kristiešiem, – no velna.

(Skat. LK III, 107)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 9.septembris

by

Neievest kārdināšanā nozīmē to, ka Dievs dod spēku pretoties, bet neatņem un nepārtrauc kārdinājumu. Jo no kārdinājuma un vilinājuma neviens nevar izvairīties, kamēr dzīvojam miesā un velns ir mums tuvumā. Nav citas izejas – mums ir jāpacieš kārdinājums, pat jābūt tajā. Bet mēs lūdzam, lai tajā nenogrimstam.

(Skat. LK III, 106)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 8.septembris

by

Ir trīs veidu kārdinājumi: miesas, pasaules un velna.

(Skat. LK III, 101)

“Vienprātības Grāmata” katrai dienai – 7.septembris

by

“Mīļais Tēvs, es nāku un lūdzu, lai Tu man piedod, ne tādēļ, ka es to varētu gandarīt ar darbiem vai nopelnīt, bet tādēļ, ka Tu to esi apsolījis un apstiprinājis ar zīmogu, lai tas būtu tik droši, it kā man būtu Tevis paša dāvātā piedošana.”

(Skat. LK III, 97)