Izlaist līdz saturam

Eiropas beigas?! Kādā ziņā?

by uz Septembris 19, 2012

Eiropas Savienība, Eiropas vērtības, pievienošanās eiro zonai, attiecības ar Eiropu, utt. Tās ir tēmas, kas ikdienu parādās mēdijos. Tikai par kādu Eiropu iet runa? Kristīgo? Sekulāro? Islāma?

Demogrāfiskā situācija Eiropā strauji mainās. Demogrāfijas izmaiņām seko arī kultūras un vērtību izmaiņas. Tās ir daudz dziļākas nekā to ikdienā apzināmies, tās ir izmaiņas pasaules uzskatos. (Par pasaules uzskatiem lasīt šeit, III nodaļā.) Te Jūsu uzmanībai tiek piedāvāti daži skaitļi, kuri kaut nedaudz, bet ļauj nojaust kādā Eiropā dzīvos mūsu bērni un mazbērni.

Lai kultūra pati sevi spētu uzturēt vismaz pārdesmit gadu ilgā periodā, dzimstībai ir jābūt vismaz 2.1 bērni uz ģimeni. Jā dzimstība ir mazāka, kultūra pakāpeniski iznīkst. Vēstures datu analīze ļaujot secināt, ja kādai kultūrai dzimstība samazinājusies zem 1.9 bērniem uz ģimeni, tā nekad vairs nav spējusi atgūties. Ja dzimstība samazinās līdz 1.3 bērniem uz ģimeni, vairs nepastāv pat teorētiska iespēja atgūties.

Kāda ir situācija Eiropā? 2007. gadā dzimstība Francijā bija 1.8 bērni uz ģimeni, Anglijā 1.6, Grieķijā 1.3, Vācijā  1.3, Itālijā 1.2, Spānijā 1.1. Vidējā dzimstība Eiropā (starp pilsoņiem) bija 1.38 bērni uz ģimeni. Šo tendenci nav iespējams mainīt!

Bet iedzīvotāju kopskaits īpaši nemainījās! Jā, pateicoties imigrācijai. Kopš 1990. gada 90% no Eiropā iebraukušajiem ir islāma kultūras pārstāvji. Dienvidu Francijā vidējā dzimstība franču ģimenēs ir 1.8 bērni uz ģimeni, musulmaņu ģimenēs 8.1 [!] bērni uz ģimeni. 1.8 pret 8.1 ! Francijā 30% no bērniem vecumā līdz 20 gadiem ir dzimuši musulmaņu ģimenēs. Nīcā, Marseļā, Parīzē šie radītāji ir pat 45%.

Apvienotajā Karalistē 30 gadu laikā musulmaņu kopiena ir pieaugusi no 100 tūkstošiem līdz 3 miljoniem. Tas nav pieaugums procentos, tas ir 30-kārtīgs pieaugums.

Holandē 50% no jaundzimušajiem dzimst musulmaņu ģimenē. Prognozē, ka 15-20 gadu laikā puse no valsts iedzīvotājiem būs musulmaņi

Beļģijā 25% no iedzīvotājiem un 50% no jaundzimušajiem ir musulmaņi. Pēc Beļģijas valdības aplēsēm ap 2025. gadu 30% visu Eiropā dzimušo bērnu būs dzimuši musulmaņu ģimenēs. Vācijas Federālais Statistikas Birojs tiek citēts rakstot, ka vācu nācijas demogrāfisko kritienu vairs nevarot apstādināt, Vācija būšot islāma kultūras valsts jau ap 2050. gadu.

Nu jau nelaiķis, Lībijas vadītājs Muammars al-Kadafi tiek citēts sakām: „Mums nevajag teroristus, mums nevajag pašnāvniekus spridzinātājus, 50+ miljoni musulmaņu pārvērtīs Eiropu par islāma kontinentu dažās dekādēs.”

2008. gadā Eiropā bija apmēram 52 miljoni musulmaņu. Pēc Vācijas valdības aplēsēm, šis skaitlis dubultosies 20 gadu laikā, sasniedzot 104 miljonus. Vēl pēc 20 gadiem tas būtu jau 208 miljoni, vēl pēc 20 gadiem… lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju būtu islāma kultūras pārstāvji.

Kā ar mums pašiem? 2000. gadā Latvijā dzimstība bija 1.13 [!] bērni uz ģimeni. 2011. gadā 1.32 [!] bērni uz ģimeni. Arī tas nav nekāds noslēpums, ka laika posmā no 1989. līdz 2011. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies no 2.6 miljoniem uz 2 miljoniem, par 20% (ja vien šie 2 miljoni vēl tiešām dzīvotu Latvijā). Cik tālu ir tā diena, kad „pēdējais latvietis aizbraucot lidostā izslēgs gaismu”?

Tās ir tendences, kuras vairs nevar mainīt. Kad cilvēki atmet Dievu, nevar cerēt uz Viņa svētību. Tāds ir laiks, kurā dzīvojam. Taču tā nav katastrofa, tas ir dabisks process, kad kultūras, kurām augstākā vērtība ir indivīda iegribas, nevis ģimenes, bērni un kopienas intereses, pamazām izmirst, dodot vietu jauniem, vitālākiem etnosiem. Ko sējam, to pļaujam.

Jautājums, ko ar šo statistikas apskatu gribētos aizskart – ko Kristus Baznīca var darīt šajā situācijā? Vecā „kristīgā” Eiropa ir kļuvusi tik paš-pietiekama, ka tai nedz Dieva gudrība, nedz Kristus Evaņģēlijs vairs nav vajadzīgs, “Es gribu” ir kļuvis par visu lietu mēru. Savukārt daudzi no šiem ieceļotājiem no islāma kultūras ir atvērti Dieva mīlestībai, brīvībai, drošībai, gādībai un dzīves piepildījumam, kādi mums tiek dāvāti Jēzu Kristū. Viņi ir gatavi uzņemt vēsti par Kristu. Vai Baznīca ir gatava viņiem to dot? Vai mēs esam gatavi?

(Turpinājums sekos.)

Statistikas dati ņemti no Dr. Džona Lūma (John Loum), Konkordijas Semināra Etnisko imigrantu institūta direktora prezentācijas 2012. gada 9. septembrī.

3 komentāri
  1. Voldemārs permalink

    Kristus baznīca jau reiz kristianizēja vareno antīko kultūru. Arī tagad tā noteikti ar laiku kristianizēs arābus, turkus un persiešus (arābi un persieši jau pirms islāma bija kristieši!). Tāpēc, jautājums ir nevis, vai paliks Kristus draudze, bet vai paliks Eiropa un Latvija. Uz šo jautājumu varēsim atbildēt mēs paši ;)

  2. Romāns permalink

    Domāju, ka raksts pārlieku dramatizē situāciju attiecībā uz to, ka, ja dzimstība ir zem 1.3, tad nācija vairs nevar atgūties. Es pilnīgu piekrītu tam, ka, ja nekas nemainīsies Eiropas tautu attieksmē pret Dievu, ja tās turpinās dzīvot atkrišanā no Dieva un kalpos tikai savām iegribām, tad arī sekas būs tādas kā šeit aprakstīts, bet….
    Kāda dzimstība tad bija Abrahāmam jau sirmā vecumā esot?! Un tomēr no viņa ir cēlušās veselas tautas! Dieva vārds mums skaidri vēsta (nenosaukšu precīzas Rakstu vietas, bet Rakstu pazinēji zinās, kur tas atrodams): “Tuvojieties man un Es tuvošos jums!” vai atkal: “Tad nu atgriezieties tagad pie Manis, un arī Es gribu atgriezties pie jums!”. Tātad izšķirošais nav cik mūsu ir vai kāda ir mūsu dzimstība šobrīd, bet gan vai mēs atgriežamies pie Dieva! Pat ja tie būs vairs tikai daži uzticami Dieva kalpi, nācija var tikt atjaunota, ja Dieva svētība atgriezīsies pie mums.
    Latvijā vēsturiski ir bijis arī daudz mazāk cilvēku, bet mēs vienmēr esam atkopušies. Ar kā palīdzību? Neesmu bijis klāt agrākos laikos, bet pēdējās atmodas laikā piedzīvoju patiesu tautas atgriešanos pie Dieva. Visspilgtāk man atmiņā ir mītiņš 11. novembra krastmalā, kur pēc oficiāliem tā laika datiem piedalījās ap 700 000 cilvēku! Un visi kopā lūdza Dievu, lai Dievs dāvā brīvību un visi dziedāja mūsu tautas lūgšanu “Dievs, svētī Latviju”. Dievs tādas lūgšanas uzklausa! Viņš mums deva brīvību! Bet diemžēl mēs nepildījām solījumus… Viens no mūsu tā laika solījumiem bija: “Kaut pastalās, bet brīvā Latvijā!”. Dievam patīk šādi solījumi, jo ar to mēs atteicāmies kalpot mamonam un citiem elkiem. Tajā laikā mums nebija svarīgi cik mums ir mantu vai naudas, mēs vienkārši tuvojāmies Dievam un Viņš savukārt tuvojās mums un dāvāja mums brīvību. Diemžēl šīs brīvības apstākļos mēs neesam turējuši savus solījumus un esam sākuši atkal pielūgt mantu un naudu un attālinājušies no Dieva. Un sekas tam, protams, ir arī Viņa attālināšanās no mums…
    Tomēr šis process nav neatgriezenisks! Cilvēki bieži vien nepilda savus solījumus, bet Dievs savus solījumus pilda vienmēr! Mēs taču nedrīkstam norakstīt savu tautu kā pazaudētu un tagad sākt domāt kā pievērst kristietībai ieceļojušos musulmaņus. Nē! Mums šobrīd jādomā kā pamodināt savu paša tautu un kā mums atkal visiem kopā tuvoties Dievam! Tad arī Viņš tuvosies mums! Viņš pildīs savu solījumu! Un tad mēs varēsim pieaugt arī skaitliski un savu tautu un kultūru saglabāt! Elementāra matemātika – šobrīd mums Latvijā vecumā no 15 līdz 29 gadiem dzīvo ap 490 000 cilvēku. Pieņemot, ka viņi var izveidot vismaz 200 000 kārtīgas kristīgas ģimenes, kuras, līdzīgi musulmaņiem, neskatoties uz materiālām grūtībām, laiž pasaulē 5 bērnus, tad tuvāko desmit gadu laikā tie būtu 1 miljons bērnu un tautas kopējais skaits atgrieztos pie 2,5 miljoniem! Starp citu, statistika vēsta – pēdējā laika visaugstākā dzimstība bija tieši atmodas laikos – 1986 -1991. gads, kad atgriezāmies pie Dieva, bet šobrīd, kad esam no Viņa novērsušies, mēs katru trešo bērnu (27 katru dienu) nogalinām vēl nedzimušu (abortos)!…..
    Tātad jautājums nav – vai mēs spēsim pievērst kristīgai ticībai musulmaņus, bet gan vai mēs spēsim atgriezt ticībā savu tautu. Vai mēs to patiesi gribam? Vai esam izdarījuši visu, kas mūsu spēkos lai mūsu tauta atgrieztos pie Dieva? Kā mainīt tautas domāšanu, lai tā novērstos no elkiem un tuvotos Dievam? Ja radīsim atbildes uz šiem jautājumiem un attiecīgi rīkosimies, tad arī viss mainīsies, ja nē tad, protams, būs kā šajā apokaliptiskajā rakstā.
    Lai Dievs mums palīdz rast pareizās atbildes un vada cīņā par mūsu tautas atgriešanos pie Viņa!

  3. Oskars permalink

    Piekrītu, ka Atmoda ir vajadzīga, kaut vai paša personiskā atmoda, pie tam, atmodinātājs ir Dievs. Jo bez Dieva cilvēka, nav drošības par nākotni un tādēļ negribas uzņemties ilgstošas saistības. Evaņģelizācija sākas no viena. Tas viens var būt es, tu, viņš, viņa. Sava ģimene, brālis, māsa – tas ir lauks, kur katrs var būt evaņģēlists. Tādēļ arī jājautā – kas ir svarīgāks – šis globālais jautājums par dzimstības krīzi, vai dzīve un problēmas šeit, tagad un konkrēti risinājumi.

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: