Izlaist līdz saturam

Laulība: starp Radīšanu un Mūžību [7]. Kas ir pati laulības būtība? (II daļa.)

by uz Septembris 20, 2012

Iepriekšējo daļu lasīt šeit.

Jana: Tātad laulība ir tā vieta, kurā tiek rasts spēks un pamats Dieva uzdevumu pildīt, kā ietvars, kurā Dieva uzdevumu augļoties un vairoties pildīt. Viegli ir iedomāties sekas, ja cilvēkā mītošā vēlme pēc seksuālajām attiecībām tiek apmierināta ārpus vīra un sievas laulības attiecībām. Nevajag jau pat iztēloties, pietiek palūkoties apkārt. Ja no visa laulības iedibinājuma tiek paturēts tikai viens pats norādījums „augļojieties”, turklāt ar izmainītu izpratni – kā „piekopiet dzimumattiecības”, tad tur vairs nepaliek vietas nedz uzticībai, nedz stingrībai savstarpējos solījumos, nedz pavēlei „vairojieties”.

Atliek tikai „es gribu”, „man patīk” un pēc brīža – „man vairs nepatīk”. Kad Dieva iedibinātā kārtība tiek ignorēta, cilvēki paši piedzīvo savu izvēļu sekas. Neuzticību, melus, sāpes un rezultātā – vientulību, bailes no attiecībām, bailes atkal tikt sāpinātam. Atkāpe no Dieva kārtības ved uz postu. Gan katra viena cilvēka, gan visas sabiedrības postu. Savukārt Dieva kārtības turēšana – uz mieru, prieku un mīlestību. Tā nu būtu skaidrība par laulības sākumu un laulības būtību, bet kā ir ar laulības beigām? Cik ilga ir paredzēta laulība pēc Dieva ieceres?

Guntars: Jaunajā Derībā Mateja evaņģēlija 19. nodaļā lasām Jēzus paša vārdus: „Un farizeji nāca pie Viņa, To kārdinādami, un sacīja Viņam: „Vai ir atļauts šķirties no savas sievas katra iemesla dēļ?” Bet Viņš atbildēja un sacīja: „Vai neesat lasījuši, ka Radītājs iesākumā tos radījis kā vīru un sievu, un sacīja: tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un šie divi būs viena miesa. Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt” (Mt. 19:3–6).

Šeit skaidri ir aprakstīts Dieva redzējums attiecībā uz laulību. Tā ir Dieva iedibināta, uzticībā balstīta, vīra un sievas intīma savienība, kura pēc Dieva ieceres vieno vīru un sievu uz mūžu. Laulībā vīrietis un sieviete pēc savstarpējas piekrišanas vienojas uzticīgi pavadīt kopā visu savu dzīvi. Kā Jēzus norāda, tad nav neviena pamatojuma, lai šo Dieva iedibināto kārtību mainītu vai lauztu. Laulība kā Dieva iedibinājums ir uz mūžu, tātad nevis uz kaut kādu laiku, bet gan līdz Dievs pats to šķirs, kādu no laulātajiem ņemot pie sevis.

Tas labi saprotams jau iepriekš pārrunāto Rakstu vietu gaismā. „Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti.” Te runa ir par pašu ciešāko saišu pārraušanu. Nav bērnam nekā tuvāka kā viņa vecāki. Taču arī šīs saites tiek sarautas, lai vīrs un sieva veidotu vienu veselumu, jaunu ģimeni. Šī Rakstu vieta nesaka, ka vīrietis vai sieviete pametīs savas iepriekšējās laulības attiecības, lai ar rožainu cerību mestos nākamajās, domādami, ka tās labāk piepildīs viņu ilgas pēc miera, prieka un uzticības.

Tālāk rakstīts, ka vīrs „pieķersies pie savas sievas”. Atminies šī izteikuma nozīmi oriģinālajā tekstā – „uzticība”. Vai gan uzticībai būtu noilgums vai kādi nosacījumi? Vai tev būtu pieņemami, ja kāds solītu uzticību līdz brīdim, kad nāks kādas grūtības? Vai arī līdz atradīsies kāds interesantāks partneris? Uzticībā un solījumu stingrībā pieķerties savam vīram vai sievai nozīmē laikā un apstākļos neierobežotu vienību laulībā. Tikai šāda attieksme un droša paļāvība var būt par pamatu patiesai laulībai. „Un šie divi būs viena miesa.”

Kā Kristus saka, tad šāda kļūšana par vienu miesu ir paša Dieva darbs. Tieši Viņš dāvina vīram sievu un sievai vīru. Vīra un sievas lēmums stāties uzticīgā vienībā pēc Dieva kārtības padara arī Dievu par iesaistīto personu. Dieva iedibinātā kārtība nav paredzēta laušanai vai noniecināšanai; ja Dievs laulību iedibinājis, tad cilvēks nedrīkst to lauzt. Tā nu redzam, ka laulība tiek iedibināta uz mūžu.

Jana: Viens aspekts laulības pastāvības pamatošanai ietver tieši laulības būtību – uzticību un intimitāti. Lielākā daļa cilvēku, kuri ir dzīvojuši laulībā un kaut nedaudz izbaudījuši laulības svētību, taču lauzuši šo vienību, jau drīz vien atkal meklē iespēju doties jaunā laulībā. Tas tikai skaidri apliecina, ka cilvēks ir radīts dzīvei laulībā.

Taču vajadzētu ņemt vērā vēl vienu aspektu – laulības lielos uzdevumus! Tieši pēc laulības vienības iedibināšanas cilvēkiem tika dotas pavēles piepildīt zemi un to pārvaldīt. Tieši šo uzdevumu pildīšanai taču jo īpaši nepieciešama stabila un droša vīra un sievas savienība.

Guntars: Patiesi, šajā aspektā parādās Dieva iedibinātās laulības turpinājums nākamajās paaudzēs. Dieva uzdevumu pildīšana ietver augļošanos un vairošanos, un pasaules pārvaldīšanu. Tā bērni ir gan līdzdarbošanās Dieva radīšanas darbā, gan Dieva redzama svētība vīra un sievas savienībai. Taču bērni ir arī pienākums – vīra un sievas pienākums laulības ietvaros. Laulība ir tā drošā un stabilā vide, kurā nākamajai paaudzei pieaugt, līdz tā pametīs tēvu un māti un pieķersies savam izredzētajam.

Šo saprotot, vēl lielāku skaidrību iegūst vārda „pieķersies” nozīme. Uzticība un stabilitāte laulībā ir absolūti svarīga. Vispirms jau vīra un sievas garīgās un fiziskās labklājības dēļ. Taču uzticība laulībā ir nepieciešama arī Dieva uzdevuma pildīšanas dēļ. Bērni uzaug laulībā. Tā ir vieta, kurā viņi iegūst izpratnes pamatu par to, kā savu dzīvi vadīt. Ja vīra un sievas, tēva un mātes starpā valda Dieva iedibinātās attiecības, uzticība, pieķeršanās un intīma tuvība, tad tā ir ceļamaize, kuru bērns paņems līdzi savā dzīvē. Tad arī bērns īstajā laikā būs gatavs, spējīgs un atbildīgs atstāt tēvu un māti, lai „pielipinātos” savam laulātajam draugam.

Taču bērns var uzaugt arī tēva un mātes kopā sadzīvošanā, kura varbūt pat publiski nav apliecināta par laulību. Vai uzaugt redzot, ka jēdzienam „uzticība” praksē nav nekādas nozīmes. Vai arī augot pagūt piedzīvot un pārdzīvot vairākas laulības. Ko šāds cilvēkbērns aiznesīs līdzi kā ceļamaizi? Tieši to, ko būs redzējis. Dieva iedibinātās laulības kropļojumus. Un savā dzīvē viņš turpinās nest tālāk nākamajām paaudzēm tieši šo sakropļoto izpratni par vīrieša un sievietes, vīra un sievas attiecībām.

Šīs lietas apzinoties, varam saprast, cik liela loma ir laulībai tādā formā, kā to Dievs ir iedibinājis. Lai tas mums palīdz rūpīgāk izvērtēt savu attieksmi gan pret otru cilvēku, gan sabiedrību kopumā.

–––––

Summa: vīrietis un sieviete jau iesākumā ir radīti dzīvei laulībā kā vīrs un sieva. Noteiktajā laikā sieviete un vīrietis pamet savus vecākus, un par svarīgākajām attiecībām viņu dzīvē kļūst laulība. Laulības ietvaru nosaka vīra un sievas savstarpējā uzticība, un laulības piepildījums ir vīra un sievas intīmā dzīve. Abiem cilvēkiem kopā laulībā ir uzticēti Dieva lielie uzdevumi – augļoties, vairoties, piepildīt un pārvaldīt pasauli. Gan laulības būtība, gan Dieva uzdevumi cilvēkiem nosaka laulības pastāvīgumu un laulāto atbildību vienam pret otru, pret nākamo paaudzi un sabiedrību.

Turpinājums sekos…
Raksts pārpublicēts no “Luterisma Mantojuma Fonda” izdotās grāmatas “Laulība: starp Radīšanu un Mūžību“.
2 komentāri
  1. Citēju: “Ko šāds cilvēkbērns aiznesīs līdzi kā ceļamaizi? Tieši to, ko būs redzējis. Dieva iedibinātās laulības kropļojumus. Un savā dzīvē viņš turpinās nest tālāk nākamajām paaudzēm tieši šo sakropļoto izpratni par vīrieša un sievietes, vīra un sievas attiecībām.”

    Un atļaujos nepiekrist, jo nav obligāta šāda nolemtība. Dievam ir pa spēkam mainīt un vērst par labu jebkuru dzīvi, neskatoties uz iepriekš pārdzīvoto.

Trackbacks & Pingbacks

  1. Laulība: starp Radīšanu un Mūžību [8]. Ko vīrs un ko sieva ienes laulībā? (I daļa.) « "Gudrības Sākums" (Ps 111:10)

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: