Izlaist līdz saturam

Intervija: Zeme, kurā gaidīja Kristu – Birma. II daļa.

by uz Septembris 29, 2012

Intervijas I daļu lasīt šeit.

GS: Vai Birmā ir arī kādas luterāņu draudzes?

Khams: To nav daudz, taču tādas ir. Britu valdība mēdza ievest Birmā indiešus, lai tie veiktu dažādus darbus, liela daļa no viņiem bija luterāņi. Tā nu pirmās luterāņu draudzes varētu būt bijušas tieši šīs Indijas luterāņu draudzes. Bez tam ir arī dažas Zviedrijas luteriskās baznīcas un arī LCMS (Luterāņu Baznīca Missūri Sinode) dibinātas luterāņu draudzes. Taču kopumā ņemot, luterāņi sastāda ļoti nelielu daļu no Birmas jau tā salīdzinoši nedaudzajiem kristiešiem.

Ir viens stāsts, kas attiecās uz Kristus baznīcu Birmā. Dons Ričardsons (Don Richardson) ir sarakstījis grāmatu „Mūžība viņu sirdīs” („Eternity in Their Hearts”: šīs grāmata, tulkota krievu valodā, ir pieejama arī Biķeru draudzes bibliotēkā), kurā apraksta kā vēsts par patieso Dievu un Viņa Dēlu bija zināma dažādās pasaules malās, arī tur, kur kristiešu misionāri vēl nav nonākuši.

Dons Ričardsons savā grāmatā apraksta situāciju (skatīt 2. nodaļā), kad kāda cilts mīļu prātu pieņēmusi Evaņģēlija vēsti, jo tā saskanējusi ar senu pareģojumu. Šajā ciltī kādreiz esot bijusi rakstība, taču tā esot pazaudēta. Tā nu viņi gaidījuši uz cilvēku, kas atkal atnesīs viņiem pazaudēto grāmatu. Kad misionāri ieradušies šajā ciltī, ciemats pēc ciemata dedzīgi pievērsies ticībai Jēzum Kristum. Tas viss notika Birmā. Varbūt tomēr kristīgās baznīcas saknes ir daudz senākas nekā 19. gs. sākums. Diemžēl Birmā pilnībā iztrūkst rakstisku vēstures liecību, tā nu varam tikai minēt.

GS:  Stanišs minēja, ka dzirdējis no tevis vēl kādu interesantu stāstu; par Manases dēliem, Dieva bērniem Birmā?

Khams: Jā, tiesa. Tas ir vēl viens stāsts. Neviens gan pagaidām tā īsti to nespēj izskaidrot. Lieta ir šāda. Es jau teicu, ka animisti labprāt pievēršas ticībai Jēzum. Tad nu klausies! Bieži vien, kad ir uzbūvēta jauna ēka, jumts vēl netiek likts, bet tiek veikts mājas iesvētīšanas rituāls. Saimes galva ņem pašdarinātu alu un apslaka ar to ēku sacīdams šādus vārdus: „Viss ļaunais ārā, jo šī māja celta Manase, Dieva bērniem!” Tāpat, kad tiek izcirsts jauns ceļš, vai izrakta jauna aka, tad tiek veikts šāds iesvētīšanas akts: „Viss ļaunais prom, jo šis ceļš būvēts priekš Manase, Dieva bērniem! Viss ļaunais prom, jo šī aka ir izrakta priekš Manase, Dieva bērniem!”

Neviens nevar īsti paskaidrot, no kurienes šī tradīcija nākusi. Vēl interesanti, ka piekopjot dažādus rituālus, bieži vien tiek piesaukti Mozus un Ārona vārdi, tāpat arī notikumi, kas ļoti atgādina Israēla izvešanu no Ēģiptes. Pēdējos gados šis fakts pievērsis lielāku pētnieku uzmanību. Daži no šo cilšu pārstāvjiem ir nākuši klājā ar apgalvojumu, ka viņu ciltis ir tiešie Manases cilts pēcteči, kura tika izvesta no savas zemes laikā, kad Asīrija iekaroja Israēla Ziemeļvalsti 721. gadā pirms Kristus.

Šobrīd jau šajā jautājumā ir ieviesta krietni lielāka skaidrība, es gan neesmu īsti kompetents par to runāt, taču šis un tas esot noskaidrots. Šo cilšu pārstāvjiem esot veiktas DNS analīzes, kas apstiprinājušas, ja ticam šādai metodei, Birmas cilšu un Israēla tautas kopīgās saknes. Esmu dzirdējis, ka esot veikts apjomīgs pētījums un, manuprāt, arī publicēta grāmata. Ja šis stāsts ir patiess, tad Birmā ticība patiesajam Dievam ir bijusi sastopama jau krietni pirms Kristus dzimšanas. Tāpēc, lai nu Stanišs nelielās ar Indijas baznīcas apustuliskajām saknēm!

GS: Ko tik senas baznīcas, pareizāk sakot, tautas ar tik izredzētām saknēm pārstāvis varētu novēlēt luterāņiem Latvijā?  

Khams: Paldies par tik pagodinošu titulu! (Kham’s smejas.) Esmu baptists, taču nu jau gadu mācos luterāņu Seminārā. Ir lietas, kuras man nav līdz galam saprotamas, taču es redzu, cik svarīgas tās ir luterāņiem un augstu to novērtēju; piemēram, jūsu lielo bijību pret mūsu Kunga mielastu. Mēs abi kopā mācījāmies arī kursu par ticības apliecībām. Tā ir lieta, kas mūsu baznīcā vēl ir tikai tapšanas stadijā, taču mēs ļoti labi varam novērtēt to milzīgo ieguvumu, ko baznīcai dod ticības apliecības. Tās ir kā brilles, kuras uzliekot mēs skaidri ieraugam, ko Dievs mums savā vārdā saka. Mēs ļoti izjūtam to trūkumu. Jo īpaši šajā laikā, kad it visas vērtības tik izšaubītas.

Luterāņiem Latvijā, mīļiem brāļiem un māsām Kristū, es novēlu sargāt uzticību Dieva vārdam, Viņš mūs rada no jauna, Viņš mūs maina un vada mūs pēc sava labā prāta. Lai jums nepietrūkst degsmes pieaugt Dieva vārdā un, galvenais, nest to citiem! Lai Kristus miers ir ar Jums!

Intervija pārpublicēta no Biķeru Draudzes Avīzes.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: