Izlaist līdz saturam

Intervija: Par ķenguriem, aborigēniem un miljonu. II daļa.

by uz Oktobris 20, 2012

Intervijas I daļu lasīt šeit.

GS: Taču tavi vecāki izvēlējās doties misijā nevis pie aborigēniem, bet gan uz Jaungvineju.

Maikls: Jā, Jaungvineja ir otrs nopietnākais mūsu baznīcas misijas lauks. 1886. gadā pirmais luterāņu misionārs ieradās Jaungvinejā. Un zini, viņš nebija mans radinieks! Pēc brīža ieradās arī citi misionāri, taču sākums nebija viegls. Pagāja 14 gadi, līdz beidzot tika nokristīts pirmais Jaungvinejas iedzimtais. Pa to laiku šie misionāri iekārtojās uz dzīvi, diezgan daudzi mira no malārijas, centās iepazīt vietējo kultūru un apgūt viņu valodu. Tas gan nav nekāds nieka uzdevums, jo Jaungvinejā ir apmēram 750 dažādu cilšu ar dažādiem dialektiem. Ir arī viena kopējā valoda, kurā vairāk vai mazāk var sazināties visi salas iedzīvotāji, saukta pidžin (pidgin). Taču tikai 1990. visa Bībele tika iztulkota pidžin valodā.

Sākums bija grūts, toties kas sākās drīz pēc tam. Neilgi pēc pirmajiem kristiešiem, misionāriem izdevās pievērst Kristum vairākus cilšu virsaišus. Un tad sākās. Tiklīdz ticībai pievērsās cilšu virsaiši, tā visa cilts sekoja viņiem. No tā brīža mūsu misionāru uzdevums bija sagatavot dedzīgos vietējos kristiešus, lai viņi varētu nest Kristu Evaņģēliju tālāk. Šie vīri patiesi bija ticības varoņi. Kultūrā, kurā viņi dzīvoja, valdīja pavisam citi likumi. Kaimiņu cilts, kura varbūt dzīvoja tepat aiz kalna, varēja būt nevis draugi, bet ienaidnieki. Mēģinājums pasludināt Evaņģēliju viegli varēja beigties ar Labās vēsts nesēja nāvi. Taču pat tas šos cilvēkus neatturēja. Augļi nebija ilgi jāgaida. Ja Austrālijas baznīca neko īpaši skaitliski nav mainījusies pēdējo 100 gadu laikā, tad Jaungvinējā luteriskā baznīca no100 gadu laikā kopš pirmā kristītā ir izaugusi līdz apmēram 1.000.000 luterāņu. Miljonam! Slava Dievam!

GS: Apbrīnojami ir tā Kungs darbi! Turklāt, tas šķiet tik neparasti, ka kristīgā ticība tiek pieņemta kultūrās, kas ir tik ļoti atšķirīgas ne tikai no mūsējās, bet tik pat lielā mērā atšķirīgas arī no Jēzus laika Palestīnas kultūras.

Maikls: Šī lielā kultūru atšķirība savā ziņā ir mīts. Mani vecāki Jaungvinejā pavadīja 16 gadus. Sākotnēji viņi brīnījās, cik ļoti atšķirīga ir Jaungvinejas kultūra, taču ar katru gadu viņi aizvien vairāk bija pārsteigti, cik patiesībā mūsu kultūras ir līdzīgas. Protams, virsslānis ir atšķirīgs, taču, kad tu iepazīsti kādas zemes kultūru dziļāk, tu ieraugi, ka zem šī atšķirīgā virsslāņa ir tieši tādas pašas vajadzības, tieši tādi paši grēki un pārdzīvojumi, tieši tādas pašas emocijas. Tāpat Austrālijā, tāpat Jaungvinejā, tāpat pie aborigēniem, un droši vien tieši tāpat arī Latvijā. Viņiem, tieši tāpat kā mums, grēks ir sabojājis Dieva dāvāto labo dzīvi, tieši tāpat kā mums arī viņiem ir vajadzīga grēku piedošana un atjaunotas attiecības gan ar Dievu, gan ar tuvāko. Tā bieži vien viņi vēsti par Kristu, par Dievu Radītāju pieņem ar daudz lielāku prieku un pateicību, nekā mūsu pašu kultūras cilvēki.

GS: Bet kā šodien klājas pašai Austrālijas baznīcai?

Maikls: Kā katrā baznīcā, ir lietas, par ko priecāties un par ko rūpēties. Pirms pārdesmit gadiem mūsu baznīcā ar lielu jaudu ienāca liberālā attieksme pret Rakstiem (ar to domāts Svēto Rakstu autoritātes noliegums, – autora piezīme). Šķita, ka nekas to nespēj apturēt. Nu ir kāds laiks pagājis, varam atskatīties kā notikumi attīstījušies. Un attīstījušies tie pavisam vienkārši. Liberālo ideju nesēji, kuri paši parasti bija nākuši no krietnām kristiešu ģimenēm, kopā ar Rakstiem atmeta arī ticību. Ja viņi paši vēl palika baznīcā, tad viņu bērni gan vairs nē. Kādēļ gan piederēt kādai organizācijai, kas pulcējās ap „apšaubāmu vecu grāmatu”? Savukārt konservatīvo kristiešu bērni ne tikai paliek baznīcā, bet arī daudzi no tiem kļūst par mācītājiem, vai arī aktīvi darbojās draudzē. Tā nu ir sanācis, ka Dieva vārda atmetēji ir atmetuši paši sevi. Mūsu baznīcā nu ir vecā paaudze, tie lielākoties ir krietni konservatīvi kristieši, tad ir vidējā, kurā ir daudz liberālo uzskatu par Rakstiem piekritēju, un jaunā, kurā ir gandrīz vai tikai konservatīvi kristieši. Savukārt liberāļu nākamās paaudzes baznīcā vairs nav. Tas Kungs ir uzticams, ja mēs paliekam uzticīgi Viņam, tad Viņš pamazām visu sakārto.

Jauns izaicinājums mūsu baznīcā, vai pareizāk gan jāsaka – sabiedrībā, ir imigrācija. Ja pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Austrālija dzīvoja tikai baltie uz aborigēni, tad pēdējās desmitgadēs situācijas strauji mainās. Nu jau apmēram 10 procenti ir ieceļotāji no Āzijas. Kā viņus uzrunāt, kā viņiem pasludināt Kristus Evaņģēliju, tas šobrīd ir viens no mūsu Baznīcas lielākajiem izaicinājumiem.

GS: Vai ir kas, ko tu vēlētos novēlēt luterāņiem Latvija?

Maikls: Pašlaik strādāju pie sava diplomdarba, kura tēma ir saistīta ar elkdievību mūsdienu sabiedrībā. Tā nu visas manas domas ap šo tēmu vien griežas. Divas lietas, kuras nepieciešams pārdomāt gan mums pašiem, kristiešiem, gan mācēt uz tām norādīt tiem, uz kuriem Kristus vēl pacietīgi gaida: pirmā, ir svarīgi saprast, kas ir mūsu elki, kam mūsu sirds ir pieķērusies, uz ko mēs paļaujamies, no kā mēs visu labu sagaidām, ko mēs baidāmies zaudēt vairāk par visu? Atziņa, kas ir šie elki, būtu labs pirmais solis, lai spētu pakāpeniski no tiem raisīties vaļā.

Otrā lieta, ir nepieciešams apzināties, kādi mīti par kristīgo ticību valda sabiedrība; kādi tie ir mums pašiem, bet vēl svarīgāk, kādi tie ir mūsu tuvākajiem, kurus Evaņģēlija vēsts vēl nespēj aizsniegt. Ja mums izdotos šos mītus atmaskot, skaidri pašiem saprast, cik brīnišķīga patiesībā ir kristīgā ticība, parādīt to tuvākajiem, tas būtu labs pamats, lai izrautu no nāves un iegūtu mūžībai jaunas dvēseles.

Intervija pārpublicēta no Biķeru Draudzes Avīzes.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: