Izlaist līdz saturam

Čārlzs P. Ārands “Lai es piederētu Viņam”

by uz Oktobris 24, 2012

Pasaule, kurā dzīvojam, būtu pavisam savādāka, ja Dievs to nebūtu nolicis tieši uz šī ceļa, ar kristietības vēsturē lielākā garīgās atdzimšanas notikuma, proti, Reformācijas palīdzību.  Lietu, kas šodien visā pasaulē šķiet pašas par sevi saprotamas, kā vispārējās izglītības sistēmas, sociālās aprūpes sistēmas, zinātne, utt. nebūtu, ja nebūtu Reformācijas. Savukārt Reformācija nebūtu notikusi tik visaptveroši, kā tā noritēja, ja nebūtu šo divu mazo grāmatiņu – Dr. Mārtiņa Lutera katehismu. Sagaidod Reformācijas 495. gadadienu, piedāvājam “Gudrības Sākuma” lasītājiem Dr. Čārlza P. Āranda grāmatas “Lai es piederētu Viņam” Internet versiju.

Dr. Roberts A. Kolbs priekšvārdā raksta: “Mazā katehisma struktūra, kura vada no grēknožēlas pie ticības, no Bauslības pie Evaņģēlija, bet pēc tam arī pie praktiskas ticības izpaušanas ikdienas dzīvē, atspoguļo kristīgo mācību ne vien luteriskajās baznīcās, bet arī visā ticīgo saimē. Katehisms mums sniedz unikālu, spilgtu un izteiksmīgu kristīgās ticības pamatu izklāstu. Lutera dzīvais izteiksmes veids padara Bībeles vēsti viegli iegaumējamu un atkārtojamu gan sarunā, gan lūgšanā.”

“Mazais katehisms ir tieši tāds instruments Jēzus Kristus Evaņģēlija mācīšanai, kāds nepieciešams mūsdienās. Ar savu darbu profesors Ārands ir palīdzējis visiem tiem, kuri vēlas lietot katehismu kā rokasgrāmatu, lai mācītu Dieva bērniem pienācīgi izprast savu ticības dzīvi un pieaugt tajā.”

Čārls P. Ārands par Lutera katehismu izcelšanos ievadā raksta: “Reformācija sākās kā diskusija teologu, zinātnieku un baznīcas pārstāvju starpā, kad Luters 1517. gadā publiskoja savas 95 tēzes. Tomēr sešpadsmitā gadsimta divdesmito gadu vidū, it īpaši pēc baznīcu vizitācijām 1528. gadā, atklājās sāpīgā patiesība, ka reformācija pretēji cerētajam nav aizsniegusi sabiedrības pamatslāņus. Lai reformācija varētu noritēt veiksmīgi, bija nepieciešams evaņģēlisko kustību padarīt institucionālu, t. i., izveidot jaunu baznīcas iekārtu, liturģiju, izdot jaunas Dziesmu grāmatas un katehismus, jo vecie katehismi jau pašā sākumā, reformācijai strauji pieņemoties spēkā, tika atmesti kā nederīgi. Divdesmito gadu otrajā pusē sākās aktīva rosība visās šajās jomās, it īpaši jaunu katehismu izveidē. Kulmināciju šis process sasniedza 1529. gadā, kad klajā nāca Lutera Mazais un Lielais katehisms. Lutera Mazais katehisms vairāk nekā jebkurš cits darbs izraisīja īstu revolūciju. Tas “tūdaļ kļuva par zīmīgāko un ietekmīgāko protestantiskās ticības apliecinājumu un uz visiem laikiem tāds palika”.

Pirmajā nodaļā tiek aplūkots, kā katehismi formējušies gadsimtu laikā, un kādas ir galvenās to daļas, proti, Ticības apliecība un Mūsu Tēvs lūgšana, Dekalogs, jeb 10 baušļi, Kristība un Svētais Vakarēdiens, grēksūdze, ikdienas lūgšanas, pienākumu saraksts, laulību un kristību grāmatiņas, u.c.

Otrajā nodaļā tiek aplūkots katehisma daudzpusīgums: katehisms kā sprediķis, katehisms kā grēksūdzes rokasgrāmata, katehisms kā lūgšanu grāmata, katehisms kā kristīgās mācības pamatu rokasgrāmata, utt.

Trešajā nodaļā tiek aplūkots, kāda bija Lutera iecere katehismus sarakstot –  katehisms kā mācīšanas rokasgrāmata mācītājiem un vecākiem, kā arī izskaidrota katehisma teoloģiski pedagoģiskā koncepcija, kas sastāv no trīs soļiem: 1) mācīties un iegaumēt pamatmācības; 2) izprast pamatmācības; 3) turpināt apgūt pamatmācības mūža garumā, pētot Rakstus un dzīvojot kā Kristus māceklim.

Ceturtā nodaļa atklāj, kā katehisma struktūra ietekmē mūsu izpratne par dzīvi, un kā Lutera ieviestā katehisma stuktūra Reformācijas laikā kalpoja kā Evaņģēlija vēstnesis. “Lai cilvēks taptu pestīts, viņam jāzina trīs lietas. Pirmkārt, viņam jāzina, ko viņam vajadzētu un ko nevajadzētu darīt. Otrkārt, redzot, ka viņam nav spēka darīt to, ko vajadzētu darīt, vai atturēt sevi no tā, ko nevajadzētu darīt, viņam jāzina, kur meklēt, atrast un saņemt spēku, kas viņam palīdzētu dzīvot tā, kā, viņš zina, tam pienāktos. Treškārt, viņam jāzina, kā meklēt šo spēku un kā to iemantot.”

Piektajā nodaļā, kuru sagaidot Reformācijas 495. gadadienu pārpublicēsim pilnībā, tiek apskatīts kā katehisms pavisam konkrēti māca dzīvot no ticības.

Pielikumos atrodami gan dažādo agrīno Lutera katehismu saturs, gan pamatojums baušļu saīsinātam skaidrojumam,  gan dažādo tradīciju bauslības numerācija.

Grāmata “Lai es piederētu Viņam” publicēta ar “Luterisma mantojuma fonda” laipnu atļauju.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: