Izlaist līdz saturam

Ticības atjaunošanas svētki – 495! Katehismu tēma un vēstījums [1]

by uz oktobris 26, 2012

Pasaule, kurā dzīvojam, būtu pavisam savādāka, ja nebūt kristietības vēsturē lielākā garīgās atdzimšanas notikuma, proti, Reformācijas.  Lietu, kas šodien šķiet pašas par sevi saprotamas, Bībele katrai tautai savā valodā, Dievkalpojumi katrai tautai savā valodā, vispārējās izglītības sistēmas, sociālās aprūpes sistēmas, u.c. nebūtu, ja nebūtu Reformācijas. Savukārt Reformācija nebūtu notikusi, ja nebūtu šo divu mazo grāmatiņu – Dr. Mārtiņa Lutera katehismu.

Ja vēlamies zināt, kāda bija vēsturē lielākās garīgās atjaunotnes struktūra, kādi bija Lutera teoloģijas pamati, tos atradīsiet nākamo dienu laikā publicētajos rakstos. Dievs arvien ir tas pats Dievs, kas pirms 495. gadiem, un arī veids kā Viņš ceļ savu valstību, arvien ir tas pats. Svētais Gars Dr. Mārtiņam Luteram  dāvāja apbrīnojamu izpratni par šīm lietām. Liksim to lietā arī šodien!

No Čārlza Āranda grāmatas “Lai es piederētu Viņam“.

“Atbildot uz reformācijas pastorālajām un garīgajām vajadzībām, Mazais katehisms iezīmēja jaunu pavērsienu kristīgās katehēzes vēsturē. Kaut arī Luters labprāt pārņēma un izmantoja bagāto, no senbaznīcas mantoto katehētisko tradīciju, viņš šo mantojumu pārveidoja, lai ar tā palīdzību laji varētu saņemt reformācijas evaņģēlisko vēsti. Tādējādi klasiskās katehisma daļas Lutera Mazajā katehismā kļuva par tādu kā tiltu, pa kuru reformācijas vēsts no universitātes un pils baznīcas varēja nonākt draudzēs un vidusmēra ļaužu namos. Katehisma struktūra un vēstījums veicināja vecā domāšanas veida maiņu, esošo vērtību aizstāšanu ar jaunām vērtībām un bauslībnieciskās dievbijības formu aizvietošanu ar evaņģēlisku dievbijību.

Luters zināja, ka, rakstot katehismu, tajā jāietver viss izšķiroši svarīgais, kas galu galā jāzina katram kristietim. Tādējādi, kad Luters rakstīja Mazo katehismu, viņš saskārās ar visai grūtu uzdevumu atsijāt to, kas “no visa daudzveidīgā baznīcas vēstījuma ir pats būtiskākais un noteicošākais”. Mazajā katehismā, koncentrējoties uz vienu vienīgu Bībeles mācību, kura caurvij visus Svētos Rakstus, Luteram ģeniāli izdevies sasaistīt kopā katehisma galvenās daļas. Katehisms kļūst par kristīgās ticības centrālo doktrīnu kodu. Proti, katehisms sniedz piekļuves kodu jeb paroli, kura dod iespēju ieraudzīt dažādas kristīgās dzīves dimensijas. Nebūdams vienkāršs, katehisms sarežģīto padara vienkāršu un, nenomācot ar lielu apjomu, ļauj izprast visu mācības veselumu. Zināmā mērā “visa katehisma mācība ir hermeneitiska”.

Luters nav bijis visai sistemātisks teologs – viņu drīzāk var saukt par ad hoc teologu, un tādēļ katehismā arī nav atrodams ierastais sistemātiskās teoloģijas izklāsts. Tomēr tas nenozīmē, ka Lutera domāšanai trūktu loģiskas secības. Mazajā un Lielajā katehismā Luters sniedz vienotu ticības izklāstu labāk nekā jebkuros citos darbos. Daudzējādā ziņā šis katehētiskais materiāls ir Lutera teoloģisko interešu centrā. Vairāk nekā trīspadsmit gadus regulāri sprediķojis un rakstījis par atsevišķām katehisma daļām, Luters nenoliedzami daudz labāk bija sagatavojies tieši katehisma rakstīšanai nekā citiem saviem darbiem.

Sacīt, ka Mazajam katehismam piemīt iekšēja loģiska secība, nozīmē apgalvot, ka tā vēstījumam ir savs centrs, kas visu satur kopā. Tas parādās divējādi: pirmkārt, Luters katehisma daļas skaidro tā, lai tās pievērstu mūsu uzmanību kristīgās ticības un dzīves centram, – no šī centra viss izriet un pie tā atkal atgriežas. Otrkārt, Luters lieto šīs daļas, lai skaidrotu dažādas kristīgās dzīves jomas, piemēram, kristīgo pasaules uzskatu, baznīcas lūgšanu dzīvesveidu un ikdienas dzīves dievbijību.

Katehisma centrālā tēma – ticība

Visu Lutera katehismu saturu kodolīgi izsaka ticības apliecības otrā artikula skaidrojuma klasiskie vārdi Mazajā katehismā: “..lai es Viņam piederu, Viņa valstībā ar Viņu dzīvoju..” Ar šiem vārdiem kristietis apliecina, ka Kristus viņu ir izglābis no tām ļaunajām varām, kuras darbojas pret ticību, proti, grēka, nāves un elles. Ar drošu pārliecību par savu nākotni (kuras pamatā ir Kristus augšāmcelšanās no mirušajiem) kristietis šajā pasaulē, laikā starp Kristus pirmo un otro atnākšanu, nu var dzīvot pilns paļāvības (par spīti tam, ka grēks joprojām šeit ir klātesošs). Tas nozīmē, ka kristietis iemācās dzīvot Kristus nopelnā. Luters ar katehismu vēlas radīt un stiprināt tādu paļāvību un uzticēšanos, kura visu dzīvi liek Dieva rokās. Katehismā visā pilnībā tiek atspoguļots reformācijas uzsvars – sola fide.

Lutera ticības izpratne

Lutera koncentrēšanās uz ticību iezīmēja kristīgā dzīves redzējuma paradigmas maiņu. Viduslaikos ticība tika uzskatīta par svarīgu kristīgās dzīves sastāvdaļu, tomēr tai nekad netika ierādīta galvenā loma. Labākajā gadījumā ticība nozīmēja vēsturisko notikumu zināšanu. Ticība pati par sevi bija tikai sākotnēja intelektuāla piekrišana atklāsmei, un šāda ticība varēja piemist cilvēkam, kurš vēl nav sasniedzis īstu šķīstību un dievbijību. “Sola fides tika vienprātīgi saprasta kā fides informis vai pat fides mortua – neizveidojusies, mirusi ticība, kāda var piemist pat demoniem… Nevis ticība, bet mīlestība bija reliģiskā saistviela.” Ticība vēsturiskiem faktiem nespēja sniegt pārliecību par pestīšanu.

Dītriha Koldes katehisms labi parāda nenoteiktību, kas tika uzskatīta par kaut ko būtiski svarīgu. Koldes darba Kristieša spogulis (Mirror of a Christian Man) noslēgumā teikti šādi vārdi: “Es zinu, ka ir trīs patiesības, kuras bieži  manu sirdi dara smagu. Pirmkārt, manu garu nomāc tas, ka man būs jāmirst. Otrkārt, vēl vairāk manai sirdij dara raizes tas, ka es nezinu, kad tas notiks. Tomēr visvairāk mani nomāc trešā lieta. Es nezinu, kur nonākšu [kursīvs pievienots].”

Šīs neziņas iemesls bija uzskats, ka dzīve ir ceļojums no zemes uz debesīm, tomēr dzīves iznākums nebūt nebija skaidri zināms. Sadraudzība ar Dievu bija iespējama tikai ar tādu nosacījumu, ka grēcinieks kļūst “kā Dievs”, jo Dievs nevar būt draugos ar netaisnību. Šo uzskatu pamatoja priekšnosacījums, ka līdzīgais pievelk līdzīgo. Tā kā Dievs ir mīlestība, cilvēkiem jākļūst līdzīgiem Dievam, tas ir, jābūt mīlestības pilniem. Ozments ir norādījis, ka viduslaiku teologa galvenais reliģiskais jēdziens bija “nevis ticība, bet caritas – mīlestība”. Pestīšanas ceļš bija fides caritate formata – ticība, ko iedzīvina un pilnveido mīlestības darbi. Lai tas varētu notikt, sirds ir jāšķīstī mīlestībā, savukārt sirds šķīstību iespējams sasniegt, vienīgi regulāri veicot mīlestības darbus. Pestīšana tika saprasta kā process, kas norisinās “mūsos, kad mēs paši sevi pilnveidojam”. Tādējādi Kolde nedrošam cilvēkam saka: “Ja tevi māc šaubas, pacenties darīt vairāk [labos darbus]!” Ironiski, ka tāda atbilde vienlaikus bija arī šī nemiera cēlonis, izraisīdama jautājumu: “Vai esmu darījis visu, ko spēju?”

Luters ticību padara par katehisma galveno tēmu, uzskatot ticību par to sfēru, kurā tiek uzturētas mūsu attiecības ar Dievu. Luters to dara tādēļ, ka viņam salīdzinājumā ar viduslaiku teologiem raksturīgo izpratni bija pilnīgi pretēji uzskati par ticību. Ticība vairs netiek uztverta kā tīri intelektuālas zināšanas. Tā tiek uzskatīta par Dieva dāvanu saņēmēju.

Savu jauno ticības definīciju Luters formulē 1520. gada Īsajā izklāstā. Ticības apliecības ievadā Luters nošķir ticēšanu kaut kam par Dievu no ticības Dievam. Pirmo viņš sauc par Wissenschaft (atziņu, zināšanām, zinātni) vai Merkung (vērojumiem, kaut kā ievērošanu, varbūt pat iegaumēšanu). Turpretī ticība Dievam ietver ne vien ticību tam, ka ticības apliecībā par Dievu teikta patiesība, bet arī paļāvību un “nešaubīgu ticību, ka Dievs pret mani izturēsies tā.., kā ir apsolīts”. Citiem vārdiem sakot, ticība paļaujas, ka Dievs ir mans Tēvs un ka Viņš arī izturēsies pret mani kā tēvs. Tas nozīmē ticēt, ka neatkarīgi no ārējiem apstākļiem, kādos varam nonākt, – vienalga, vai dzīvojam vai mirstam, Dievs paliek mūsu Tēvs.”

Raksts pārpublicēts no “Luterisma Mantojuma Fonda” izdotās grāmatas “Lai es piederētu Viņam“.

From → II Katehisms

Komentējiet

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: