Izlaist līdz saturam

Ticības atjaunošanas svētki – 495! Grēksūdze un Absolūcija, Svētais Vakarēdiens [9.daļa]

by uz novembris 3, 2012

Iepriekšējo daļu lasīt šeit.

Pasaule, kurā dzīvojam, būtu pavisam savādāka, ja nebūt kristietības vēsturē lielākā garīgās atdzimšanas notikuma, proti, Reformācijas.  Lietu, kas šodien šķiet pašas par sevi saprotamas, Bībele katrai tautai savā valodā, Dievkalpojumi katrai tautai savā valodā, vispārējās izglītības sistēmas, sociālās aprūpes sistēmas, u.c. nebūtu, ja nebūtu Reformācijas.Savukārt Reformācija nebūtu notikusi, ja nebūtu šo divu mazo grāmatiņu – Dr. Mārtiņa Lutera katehismu.

Ja vēlamies zināt, kāda bija vēsturē lielākās garīgās atjaunotnes struktūra, kādi bija Lutera teoloģijas pamati, tos atradīsiet nākamo dienu laikā publicētajos rakstos. Dievs arvien ir tas pats Dievs, kas pirms 495. gadiem, un arī veids kā Viņš ceļ savu valstību, arvien ir tas pats. Svētais Gars Dr. Mārtiņam Luteram  dāvāja apbrīnojamu izpratni par šīm lietām. Liksim to lietā arī šodien!

No Čārlza Āranda grāmatas “Lai es piederētu Viņam“.

“Grēksūdze un absolūcija

Diskusija par grēksūdzi ietvēra arī tās liturģisko formu, rādot, kā Luters no jauna formulē gan tās būtību, gan praksi, panākdams, ka grēksūdze pārstāj būt par smagu nastu un kļūst par instrumentu, ar kuru Evaņģēlijs personīgi tiek sniegts katram cilvēkam.

Pirmkārt, mācītājs vairs nepilda kristieša sirdsapziņas eksaminētāja, tiesneša un bendes funkcijas. Mācītājam nu ir tikai viens uzdevums un viens mērķis – sniegt grēku piedošanu. 1524. gada Pūpolsvētdienas sprediķī, kurā tika pieteikta Mazā lūgšanu grāmata, Luters apgalvoja, ka, ejot pie priestera, cilvēkam nav tik ļoti jāraizējas par grēksūdzi, bet jādomā par to, ka viņš saņems absolūciju. Privātās bikts priekšrocība ir tās personīgais raksturs. Tā ir iespēja saņemt Evaņģēliju personīgi. Tādējādi grēksūdze kļūst par apsolījuma iegūšanas līdzekli – tajā ar Dieva apsolījumiem tiek pārvarēts grēks un nāve. Tieši šī iemesla dēļ Luters privāto bikti turēja kā lielu dārgumu un visu savu mūžu turpināja to lietot.

Otrkārt, Luters vienkāršoja grēksūdzes norisi lajiem, tā atbrīvodams viņus no satraukuma un bailēm, ko varēja izraisīt šis sakraments. Lielajā katehismā Luters noraida piespiedu grēksūdzi un prasību uzskaitīt visus grēkus sevis šķīstīšanai. Viņš iztiek bez izvērstās un sarežģītās dažādo grēku klasifikācijas atkarībā no apstākļiem, kādos šie grēki pastrādāti. Vēl svarīgāk ir tas, ka Luters nošķīra grēkus pret Dieva baušļiem no cilvēku ieviesto baznīcas likumu pārkāpumiem. Bet vissvarīgākais – cilvēks dodas sūdzēt grēkus, lai saņemtu Dieva žēlastību, paļaujoties uz apsolījumu.

Atšķirībā no viduslaikos izplatītā viedokļa, ka grēksūdze ir kā dēlis, pie kura pieķerties, kad Kristības “kuģis” ir avarējis, Luters grēksūdzi uzskatīja par Kristības turpinājumu. Patiešām grēksūdze turpina paradigmu – nāve un dzimšana, izelpa un ieelpa; tā veido kristīgas dzīves ritmu. Privātā absolūcija deva iespēju pasludināt Evaņģēliju grēknožēlniekam personīgi. Mācība par ticību atkal padarīja šo sakramentu par Evaņģēlija sakramentu. Kad vairs nav vajadzīgs inkvizitors, kuram jānosaka pienācīgais gandarīšanas darbu apjoms, mācītājs kļūst par piedošanas pasludinātāju, kura mutē likts Dieva vārds. Saņemot grēku piedošanu, mēs paliekam par tiem, kas esam, – par kristītiem ļaudīm.

Mazajā katehismā Luters bikts skaidrojumu ievietojis starp Kristības un Svētā Vakarēdiena skaidrojumiem. Šis novietojums vedina domāt par bikts divējādo raksturu, jo, no vienas puses, tā saistās ar Kristību, bet, no otras puses, – ar Svēto Vakarēdienu. Lielajā katehismā Luters Īsu pamudinājumu uz grēksūdzi pievienojis kā pielikumu Svētā Vakarēdiena izklāstam. Piesaistīdams grēksūdzi Svētajam Vakarēdienam, Luters no jauna apstiprināja saistību starp grēksūdzi un Svēto Vakarēdienu, ko pāvests Inocents III izsludināja 4. Laterāna koncilā (1215), tomēr viņš to darīja, pamatojoties luteriskajā izpratnē par grēknožēlas un ticības saistību. Trīs gadus vēlāk aizstāvot šī daļas nepieciešamību katehismā, Luters paskaidro tās saistību ar abiem sakramentiem. Atklātajā vēstulē Frankfurtes pie Mainas iedzīvotājiem Luters rakstīja, ka “sakramentā mums tiek sniegta Kristus miesa un asinis, tādēļ mēs nevaram pasniegt un nesniegsim šādu sakramentu nevienam, kurš nav iepriekš pārbaudīts katehisma apguvē un nav apliecinājis, ka viņš vēlas atmest grēkus, ko atkal darījis”. Tādējādi grēksūdze sniedz iespēju katehētiski mācīt par sakramentu.

Svētais Vakarēdiens

Svētais Vakarēdiens ir barība, kas stiprina kristieti viņa ikdienas dzīvē (LK, 452. lpp.). Kā dienišķā barība Svētais Vakarēdiens uztur kristieša ticību tajā cīņā, kurā pastāv baznīca un dod liecību par eshatoloģisko baznīcas mielastu. Tiecoties uzturēt dzīvu ticību, katehisms kalpo kā līdzeklis, kas rada ticīgajā izsalkumu un slāpes pēc žēlastības līdzekļiem, ar kuriem katehūmens var personīgi tuvoties Kristum un kuros Kristus tuvojas katehūmenam. Kamēr kristietis gaida uz to brīdi, kad viņš varēs svinēt mielastu kopā ar Kristu laiku beigās, viņa ticība tiek stiprināta, baudot Svēto Vakarēdienu.

Pret Lutera katehismā ietverto mācību par Svēto Vakarēdienu iestājās gan Romas baznīcas, gan protestantu pārstāvji. No vienas puses, Romas baznīca piekrita Luteram, ka Kristus miesa un asinis ir patiesi klātesošas sakramentā, bet tajā pašā laikā noliedza, ka svētības, ko tās sniedz, saņemamas ticībā. No otras puses, Cvinglijs uzstāja, ka ticība ir sakramenta mērķis un rezultāts, tomēr noliedza patieso miesas un asiņu klātbūtni. No abiem šiem ļaunumiem Luters par ļaunāku uzskatīja pēdējo, jo sakramentārieši “atņēma pilnīgi visu sakramentu, bet pāvestieši – tikai pusi”. Pret šiem kļūdainajiem uzskatiem Luters vēršas 1529. gada Klusās nedēļas sprediķos (to saturs atspoguļots Lielajā katehismā), kuros viņš runā par abu sakramenta elementu saņemšanu, par Kristus reālo klātbūtni, par sakramenta nepārvēršanu [cilvēka] darbā, par tā saņemšanu, paļaujoties uz Kristus vārdiem, kā arī mudina neatturēties no Svētā Vakarēdiena saņemšanas.

Pēc Lutera domām, abas puses kļūdījās, neņemdamas vērā Kristus vārdus un apsolījumu. Kā norādījis Vengerts, Svētais Vakarēdiens “viduslaiku mises veidā bija kļuvis par svētkiem acīm. [Vakarēdiena] iestādīšanas vārdus no liela attāluma sotto voce nomurmināja grezni tērpies priesteris. Bieži vien baznīcēni no draudzes kalpa bija norobežoti ar krāšņām kokā grebtām starpsienām”. Baznīcas ēkās atradās iespaidīgi tabernākuli konsekrēto hostiju uzglabāšanai. Viduslaiku hronikas satur ziņas pat par “svētdienas rītu stihisko skraidīšanu no vienas baznīcas uz otru, ticīgajiem steidzoties notvert visas norises kulmināciju – elementu pacelšanu – brīdī, kad priesteris pienesa upuri”. Tiem, kuri pārvērta sakramentu par upuri, kas ir iedarbīgs jau tāpēc vien, ka tiek veikts, Luters “aizdarīja mutes, atgādinot apsolījumu “par jums dota” un “izlietas grēku piedošanai””, kā arī ticību, ko izraisa šis apsolījums. Tiem, kuri noliedza, ka Kristus ir klātesošs maizē un vīnā, Luters norādīja uz Kristus vienkāršajiem vārdiem “tā ir Mana miesa”.

Atbildot uz četriem īsiem jautājumiem, Luters sniedz vienotu un arīdzan pilnīgu šo debašu kopsavilkumu. Pirmais un trešais jautājums, šķiet, attiecas uz sakramentāriešiem. Otrais un ceturtais jautājums liekas vairāk vērsts pret Romas baznīcu, jo šie jautājumi aplūko svētības, kuras sniedz Svētais Vakarēdiens, kā arī tā saņēmēju cienīgumu. Mazā katehisma atbildē uz pirmo jautājumu par Svēto Vakarēdienu Luters uzsver, ka sakramenta būtību nosaka Kristus vārdi “Tā ir mana miesa.., šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs”. Atbildē uz otro jautājumu tiek izcelta tā bagātība un svētības, kuras saņem ticība un ar kurām tā tiek stiprināta. “To mums māca šie vārdi – “par jums dota” un “izlietas grēku piedošanai”, proti, ka mums sakramentā ar šiem vārdiem tiek dota grēku piedošana, dzīvība un svētlaime” (MK, 351. lpp.). Atbildot uz trešo jautājumu par sakramenta spēku un svētībām, ko tas dod, Luters uzsver, ka ēšana un dzeršana pati par sevi nerada šīs svētības, bet to dara vārdi “par jums dota” un “par jums izlietas” grēku piedošanai (LK, 454. lpp.). Luters arī atzīmē, ka šie vārdi, kas nāk līdzi ēšanai un dzeršanai, ir pati svarīgākā lieta sakramentā. “Jo, tā kā šāds dārgums vārdos ir pilnīgi likts mūsu priekšā, to nav iespējams aptvert un saņemt citādi – kā vien ar sirdi” (LK, 454 lpp.). Visbeidzot – attiecībā uz cienīgumu – vienīgi ticība šiem vārdiem dara cilvēku cienīgu, jo šie vārdi dāvā, ko tie saka, – grēku piedošanu.”

Raksts pārpublicēts no “Luterisma Mantojuma Fonda” izdotās grāmatas “Lai es piederētu Viņam“.

One Comment
  1. Professional Looking Website should have professional look.
    Many web designers provide the services as a part of the regular
    services while others have separate graphics designers.
    All you need to do to start up is just visit the Website Clones section in NCrypted website and you will find a list of all the leading website clones you can build upon.

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: