Izlaist līdz saturam

Vai pazīsti savējos? [4] Roberts Emīls Feldmanis

by uz Decembris 18, 2012

Roberts FeldmanisVoldemārs Lauciņš

2012.gada noslēgums ir piemērots mirklis, lai atcerētos pirms desmit gadiem mūžībā aizsaukto Robertu Emīlu Feldmani, kuru, manuprāt, pamatoti var uzskatīt par vienu no ievērojamākajiem latviešu garīdzniekiem ne tikai 20.gs. vien.

Roberts Feldmanis bija pagājušā gadsimta Latvijas vēstures acu liecinieks, piedzīvojis visus šī gadsimta pagriezienus. Viņš dzimis 1910.gadā, kad vēl savā spēkā nesatricināma pastāvēja Krievijas impērija. Šīs varas monolītuma patieso vājumu tolaik kādam bija grūti iedomāties, bet tā pavisam drīz sagruva. Feldmanis gāja starpkaru Latvijas laika skolā un agrīnā jaunībā Dieva Vārda aizkustināts izlēma kļūt par Dieva kalpu. Ne bez grūtībām viņš uzsāka un turpināja studijas Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē. Uzticība un centība viņam arvien ļāva virzīties pretim nospraustajam mērķim – kalpot Kristum. Feldmaņa sirds piederēja ārmisijai, viņš gatavojās doties uz Indiju, lai tur kopā ar misionāri Annu Irbi nestu Kristus vēsti Latvijas luterāņu baznīcas misijas laukā latviešiem tik maz zināmajā Tamilu zemē Indijas pussalas dienvidos. Jāpiezīmē, ka, pateicoties Feldmaņa aktīvajai darbībai, laikā pirms otrā pasaules kara luterāņu baznīcas ārmisija Indijā mūsu zemē kļuva arvien plašāk zināma un atbalstīta.

Dievs bija lēmis savādāk. Laiki mainījās – karš un pēc kara briesmas pārvilka strīpu jebkādai cerībai kalpot ārmisijā. Ar gadu desmitu atstati, šķiet, Latvija ar to ir tikai ieguvusi. Feldmanis nebija okupācijas skaļš pretinieks, tomēr, nekādā veidā arī neatbalstīja un neveicināja svešo spēku darbību savā zemē, tāpēc vēršanās pret viņu bija reliģisku iemeslu dēļ. Tipiski tam laikam, viņu nodeva draudzes cilvēks. Feldmanis pavadīja gadus Sibīrijā un tika atlaists mājās, lai nomirtu. Arī Latvijā viņu par dzīvotāju neviens īsti vairs neturēja, tāpēc režīms atļāva sešdesmitajos gados represētajām Feldmanim apkopt draudzi Rīgā. Mani arvien ir nodarbinājis jautājums, vai daudzi no tā laika lēmumu pieņēmējiem, kas Feldmani pieskaitīja pie ātrai nāvei nolemtajiem, nodzīvoja kaut pusi no viņa mūža?

Septiņdesmitie un astoņdesmitie gadi ir laiks, kad Feldmaņa kalpošana sāk nest svētīgus augļus. Savā darbībā baznīcas seminārā varēja izpausties otra viņa dzīves kaislība – Baznīcas vēsture. Draudzē viņš sēja Kristus vārdā un ar Kristu, tāpēc ienākušies augļi ir Tā Kunga. Feldmaņa kalpošana ir īpaši uzskatāma, jo kādu laiku apmēram 1/3 no visiem luterāņu mācītājiem bija Feldmaņa aicināti. Bez šaubām, tas ir nozīmīgs ieguldījums, ar kuru luteriskā baznīca sagaidīja atjaunoto Latviju.

Grūti pateikt, cik no šo augļu redzošajiem zināja kaut pusi no tās sirdsdegsmes un pārcilvēcīgām pūlēm, kuras Feldmanis ieguldīja savā kalpošanā. Bez ārējiem šķēršļiem viņu arī pastāvīgi vajāja dažādi veselības ierobežojumu. Domāju, tas, kas palika apslēpts un nenovērtēts cilvēkam, daudzkārt tika atmaksāts ar Dieva žēlastību Feldmaņa stiprajā paļāvībā un sirdsmierā. Bez tam, Dievs viņam ļāva pieredzēt viņa jaunībā tik ļoti iemīļoto lietu atgriešanos – Teoloģijas Fakultātes atjaunošanu, un arī Lutera akadēmijas dibināšanu un profesora Reinharda Slenskas ierašanos, Kristīgās studentu biedrības darbību vairāku gadu garumā, daudzu draudžu atjaunošanu, labu teoloģisku grāmatu izdošanu latviski, utt. Tas bija žēlastības laiks, kurā Dievs deva Savam uzticamajam kalpam no ticības daudzas lietas atkal skatīt. Dievs Savu uzticamo kalpu aizsauca mūžībā nepilnu 92 gadu vecumā 2002.gada maijā.

Šķiet, ka Feldmaņa kalpošanas laiks ir ne tikai īpašs kristīgs posms Latvijas baznīcas kalendārajā vēsturē, bet arī sava nozīmīga laikmeta atspulgs visā mūsu vēsturē un arī pāri mūsu zemes robežām. Vēl vairāk, šis laikmets liecina par Tā Kunga laikmetu, kas kristīga cilvēka dzīvē iesākas līdz ar Kristību brīdi un iesniedzas mūžībā.

Tieši tāpēc, manuprāt, ir vērts atcerēties Robertu Feldmani, viņa laiku un pāri ikviena cilvēka laikam – Dieva žēlastību.

Dievam vien lai ir gods!

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: