Izlaist līdz saturam

Laulība: starp Radīšanu un Mūžību [19]. Vai Dievs pieļauj laulības šķiršanu un atkārtotu laulību? (II daļa.)

by uz Decembris 27, 2012

Iepriekšējo daļu lasīt šeit.

Jana: Par šķiršanos nu būtu skaidrs. Bet kā ar atkārtotu laulību? Konkrēti par to runāts netiek. Lai vai kā, tiem, kuru laulība ir šķirta, ir svarīgi zināt, kāda rīcība saskanētu ar Dieva gribu.

Guntars: Tieši tā. Ir labi zināt, kādai ir jābūt laulībai saskaņā ar Dieva iedibināto kārtību, tomēr tikpat svarīgi ir saprast, kā rīkoties, ja esam klupuši un Dieva iedibināto kārtību šādu vai citādu iemeslu dēļ neesam turējuši. Varētu pieņemt, ka laulības šķiršanā ir iesaistīta vainīgā puse un nevainīgā puse. Reizēm vainīgas ir abas puses. Lai gan nereti no laulāto runām varētu šķist, ka abas puses ir nevainīgas. Netiklības gadījumā nevainīgā puse, neapgrūtinot sirdsapziņu, ir tiesīga doties atkārtotā laulībā. Tas ir skaidri izteikts Jēzus paša vārdos. Taču kā rīkoties laulību sagrāvušajai pusei? Un kā rīkoties tiem, kuru laulība šķirta kādu citu iemeslu dēļ?

Vispirms precizēsim, ko nozīmē tā laulības šķiršana, par kuru vaicāja farizeji un pēc tam arī mācekļi un par kuru viņiem atbildēja Jēzus. Farizeji jautāja par Mozus doto likumu no 5. Moz. 24:1–2, kurš atzīst gan laulības šķiršanu, gan stāšanos jaunā laulībā. Tātad varētu sacīt, ka viņi jautāja par pilnu ciklu – vecās laulības šķiršanu un jaunās noslēgšanu. Arī Jēzus atbilde ietver abas šīs lietas – laulības šķiršanu un jaunas laulības slēgšanu. Turklāt Jēzus atbilde farizejiem un mācekļiem (Mt. 19 un Mk 10) un vēl Viņa sacītais Kalna sprediķī (Mt. 5:32) precīzi apraksta visas iespējamās situācijas, kādās var nonākt cilvēki laulības šķiršanas laikā.

Kā jau Kristus norādīja uz Dieva iedibināto kārtību, ja kāds šķiras cita iemesla, nevis netiklības, dēļ, tas ne tikai pats pārkāpj laulību, bet spiež to darīt arī nevainīgajai pusei (Mt. 5:32). Ja šķiršanās notiek citu iemeslu dēļ, tad atkal vainīgā puse šķiroties pārkāpj laulību un tāpat arī, vēlreiz stājoties laulībā. Šajā gadījumā arī nevainīgā puse, stājoties atkārtotā laulībā, pārkāpj laulību, jo laulība ir savienība uz visu cilvēka dzīvi, tādēļ vīra un sievas uzticības solījums ir spēkā līdz mūža beigām. Līdz ar to došanās atkārtotā laulībā Dieva acīs ir 6. baušļa pārkāpums. Tas balstās Jēzus vārdos: „Ko Dievs savienojis, to cilvēks lai nešķir” (Mk. 10:9).

Jana: Sanāk, ka ir tikai viena situācija, kad var doties atkārtotā laulībā ar mierīgu sirdsapziņu. Bet, ja neesi varējis turēt Dieva iedibināto kārtību un esi šķīris laulību, tad otras iespējas, nepārkāpjot Dieva likumus, nav. Diezgan smagi.

Guntars: Likumi ir likumi. Ne vienmēr to ievērošana ir viegla. Mums par laimi Dievs likumus ir devis ne tādēļ, lai mūs sodītu, bet gan, lai pasargātu no mums pašiem. Tas attiecas arī uz laulību. Dievs jau pie radīšanas ir iedibinājis kārtību, kādā cilvēcei dzīvot, un mums ir darīti zināmi likumi, kuri sargā Dieva iedibināto svēto laulības kārtu. Kā jau minēju, Dieva mērķis nav mūsu pazudināšana, bet gan glābšana. Viņš sūtīja Savu Dēlu, mūs mīlēdams, lai vestu mūs atpakaļ pie Sevis un nevis pazudināšanā. Tieši tāpēc Kristus dēļ mums tiek dāvāta visu grēku piedošana. Tas attiecas uz visiem mūsu nodarījumiem, arī laulības pārkāpšanu.

Dieva mērķis ir, lai mēs būtu kopā ar Viņu mūžībā, tādēļ arī laulības dzīvei ir jākalpo šim mērķim. Atminies, jau iepriekšējā sarunā mēs runājām par to, kādus uzdevumus veic laulība. Kā Pāvils to apraksta 1. vēstulē Korintas draudzei, tad laulība ir mūsu palīgs netiklības novēršanai: „Netiklības novēršanas labā lai katram ir sava sieva un katrai sievai savs vīrs” (1. Kor. 7:2). Tajā pašā vēstulē iepriekšējā nodaļā Pāvils raksta: „Nepievilieties! Ne netikli, ne elku kalpi, ne laulības pārkāpēji, ne malaki, ne vīriešu piegulētāji, ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji neiemantos Dieva valstību” (1. Kor. 6:9–10).

Tātad laulības pārkāpēji, lai arī kādā veidā šis pārkāpums būtu noticis, neiemantos Dieva valstību. Šim pārkāpumam ir tādas pašas sekas kā jebkuram citam grēkam, kuru cilvēks neatzīst par grēku, kuru nenožēlo un kura praksi nepārtrauc – vai tā būtu elku kalpošana, zagšana, slepkavošana, mēlnesība, iekāre vai kas cits. Savukārt, ja cilvēks savu grēku apjauš, to patiesi nožēlo, no tā vēlas atbrīvoties un to vairs nedarīt, Jēzus dēļ šis pārkāpums tiek piedots.

Jana: Tātad, lai gan atkārtota laulības slēgšana gandrīz vienmēr ir saistīta ar laulības pārkāpšanu, tomēr tāda izvēle ir daudz labāka, nekā palikt atšķirtam. Jo, ja vien cilvēkam nav atturēšanās dāvanas, tad, kā Pavils raksta, bezlaulība var likt „kaist kārībā” vai vēl ļaunāk – nodoties netiklībai. Tieši tādēļ ceļš uz atkārtotu laulību ir iespējams – caur grēku nožēlu un atgriešanos pie paklausības Dieva iedibinātajai kārtībai, vai tā?

Guntars: Jēzus Savās atbildēs tieši nerunā par došanos atkārtotā laulībā. Taču jāņem vērā, ka atbildes saturu nosaka jautājums; farizeji un mācekļi Jēzum jautāja, kas ir tie iemesli, kādēļ drīkst šķirt laulību, nevis kādās situācijās drīkst vai nedrīkst doties atkārtotā laulībā. Tādēļ arī Jēzus atbilde norāda, ka ir tikai viens iemesls, kas attaisno šķiršanos. Tomēr Jēzus Savā atbildē ietver arī atkārtotu došanos laulībā. Tikai Viņš norāda, ka atkārtota laulība, izņemot netiklības gadījumu, ir laulības pārkāpšana. Vainīgā puse to dara apzināti, nevainīgā puse uz to tiek piespiesta. Tik daudz no Jēzus paša vārdiem.

Taču mēs jau iepriekšējā sarunā pārrunājām, cik spēcīga ir fiziskā iekāre. Līdz ar to cilvēks pēc laulības šķiršanas, ja vien viņam nav īpaša dāvana, lai pavadītu dzīvi bezlaulībā, droši vien nonāks šīs spēcīgās iekāres varā. Tieši šādai situācijai kā mierinājums ir adresēti apustuļa Pāvila vārdi: „Bet neprecētiem un atraitnēm es saku: ir labi, ja tie paliek tādi kā es. Bet, ja tie nevar atturēties, tad lai dodas laulībā, jo labāk iedoties laulībā nekā kaist kārībā” (1. Kor. 7:9–10). Vispirms Pāvils iesaka nedoties laulībā, ja vien cilvēks to spēj. Taču, ja nespēj, tad labāk doties laulībā, nekā kaist kārībā.

Latviešu tulkojumā izmantotais vārds „neprecētie” vedina domāt par cilvēkiem, kuri vēl nav devušies laulībā. Savukārt sengrieķu valodā izmantotajam vārdam[vi] ir divas nozīmes: gan cilvēki, kas vēl nav devušies laulībā, gan tādi, kuri ir vieni paši, tas ir – arī tie, kuri var būt laulību šķīruši. Līdz ar to Pāvila pamudinājums attiecas ne tikai uz tiem, kas ir vēl neprecējušies, bet arī uz visiem, kuri dzīvo bezlaulībā. Tātad gan nevainīgajai pusei, gan vainīgajai Pāvils iesaka doties laulībā, ja tie nespēj dzīvot atturībā. Viņa rakstītajā ieraugām, ka galvenās apustuļa un, protams, arī Kristus rūpes ir pievērstas nevis mūsu dzīvei šeit, virs zemes, bet gan tam, kur nonāksim pēc tam. Kā visi Dieva likumi, tā arī laulības noteikumi ir doti, lai, mūs sargājot un palīdzot mums šeit dzīvot, vadītu mūs uz mūžīgo dzīvību.

Pirmajā sarunā mēs runājām par cilvēka radīšanu pēc Dieva tēla un līdzības. Ar „Es” apziņu, izvēles iespēju un tai sekojošo atbildību. Laulība ir gan Dieva dāvana, gan mūsu izvēle, pilna atbildības. Dievs Radītājs mums rāda vislabāko piemēru – Viņš uzņemas atbildību par visu radību arī tad, kad tā no Viņa novērsusies, to uzturēdams, par to rūpēdamies un sūtīdams Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai Viņš pie krusta nolīdzinātu visu ļauno, ko mēs, Viņa nepaklausīgā radība, esam nodarījuši. Tas ir vislabākais atbildīgas izvēles paraugs.

Tāpat arī mums, laulībā dodoties, vajag būt stingri pārliecinātiem, ka mēs izdarām apzinātu un pārdomātu izvēli, nevis sekojam mirkļa impulsam. Izvēle ir atbildīga, ja saprotam, ka mūs sagaida ne vien prieki un līksmība, bet arī rūpes, satraukumi, sevis aizliegšana un nesavtīga kalpošana otram. Ka nedzīvosim vairs sev, bet kā viena miesa dzīvosim kopīgai labklājībai. Ka nedzīvosim, lai ņemtu, bet – lai dotu. Ar šādu apziņu un gatavību izturēt neizbēgamos pārbaudījumus varam drošu prātu doties laulībā, zinot, ka Dievs Radītājs un Kungs Kristus Jēzus ir uzticīgs, ka Viņš bagātīgi dāvās svētību un Savu palīdzību katrai laulībai, kura pēc Viņa padoma dibināta.

–––––

Summa. Ir tikai viens gadījums, kad Dievs pieļauj laulības šķiršanu – ja kāds no laulātajiem jau ir stājies attiecībās ar citu partneri, tā pēc būtības saraujot vīra un sievas vienas miesas vienību. Šķiršanās citu iemeslu dēļ ir laulības pārkāpšana. Turklāt tas, kurš aizsāk šķiršanos, spiež arī otru pārkāpt laulību. Arī došanās atkārtotā laulībā ir laulības pārkāpšana –izņēmums ir nevainīgā puse netiklības gadījumā. Dieva mērķis nav mūs sodīt, bet gan pulcināt mūs Viņa valstībā. Ja kāds pēc šķiršanās nespēj dzīvot atturībā, tad „labāk iedoties laulībā nekā kaist kārībā”, jo laulības noteikumi, tāpat kā visi Dieva likumi, ir doti, lai sargātu mūs šajā dzīvē un vadītu uz mūžīgo dzīvību.

Turpinājums sekos…
Raksts pārpublicēts no “Luterisma Mantojuma Fonda” izdotās grāmatas “Laulība: starp Radīšanu un Mūžību“.

[vi] Sengrieķu vārds agamos apzīmē: a) vēl neprecētu vīriešu vai sieviešu dzimtes personu, b) bezlaulībā dzīvojošu un, iespējams, šķīrušos personu.

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: