Izlaist līdz saturam

Intervija. Kristus “garneļu un šamaņu” zemē. I daļa.

by uz decembris 28, 2012

Kamerūna. Tā sauc valsti Āfrikas rietumu krastā, kuru dēvē arī par mazo Āfriku, jeb Āfriku miniatūrā. Kamerūnas teritorijā ceļotāji var vienkopus atrast visus Āfrikas dabas tipus, gan tuksnešus un tropiskos mūžamežus, gan kalnus un savannu, gan Gvinejas līča pludmales. Tāpat arī Āfrikas raksturīgākos dzīvniekus – ziloņus, žirafes, gepardus, nīlzirgus, gorillas, degunradžus, utt. Pirmie zināmie kontakti ar eiropiešiem nodibināti 16.gs., kad spāņu tirgoņu kuģi piestāja šajā krastā. Tieši tad Kamerūna tika pie sava vārda. Noenkurojušies kādas upes deltā un atraduši garneļu pārpilnību, spāni nodēvēja šo upi par Rio des Cameroes (cameroes spāņu valodā, – garneles). Nedaudz vēlāk portugāļi tirgoņi to pārsauca savā valodā, Rio des Camerones. Tādējādi par savu šodienas nosaukumu Kamerūnai jāpateicas garnelēm. Tikai pirms 50. gadiem atguvusi neatkarību no angļu un franču kolonistiem, šī Āfrikas valsts ar gandrīz 20 miljoniem iedzīvotāju un vairāk nekā 200 etniskajām grupām ir mūsu sarunu biedra dzimtā zeme.

GS: Daudzās pasaules malās esam ielūkojušies, pateicoties mūsu sarunu biedriem, bet Āfrikā būsim pirmo reizi. Pastāsti, lūdzu, par sevi!

Žans-Baptists: Laipni lūgti Kamerūnā! Mans vārds ir Žans-Baptists Mberebe (Jean-Baptiste Mberebe), esmu dzimis un audzis Kamerūnā, Datčekas (Datchek) pilsētā, Tupuri ciltī. Mana cilts apdzīvoja Kamerūnas un Čadas teritoriju jau ilgi pirms Kamerūna kļuva par valsti. Kopš tika formāli noteiktas Kamerūnas kā valsts robežas, daļa no apmēram 900 tūkstošiem Tupuri cilts locekļu dzīvo Čadā, daļa Kamerūnā. Mani vecāki ir otrās paaudzes kristieši, esmu audzis luterāņu ģimenē kā trešais bērns un pirmais dēls. Kopā esam 10 brāļi un māsas. Mūsu zemē ģimene tiek uzskatīta par lielu vērtību; liela ģimene, liels lepnums. Kamerūnā šķiet neparasti, ja ģimenē ir tikai divi, vai trīs bērni.

GS: Mūsu valstī tieši otrādi, ja ir vairāk nekā divi, vai trīs, tas parasti liek cilvēkiem aizdomīgi šūpot galvas. Pastāsti, lūdzu, kā gan vecāki var tikt galā ar 10 kustīgiem bērneļiem?

Žans-Baptists: Vecāki nevar! (Smejas.) Galvenais ir tikt galā ar pirmajiem četriem pieciem. Kad pirmie ir paaugušies, viņi palīdzēt un uzņemas rūpes par mazākajiem. Šādi bērni jau no mazotnes iemācās atbildību pret saviem brāļiem un māsām, un vienlaikus sagatavojās paši savai ģimenes dzīvei. Turklāt bērnībā iegūtās tuvās attiecības ģimenes locekļu vidū parasti turpinās visu mūžu. Arī mēs ar sievu pašlaik gaidām jau mūsu piekto. Ja jūsu avīze neiznāks pirms maija beigām, pasaulē jau būs par vienu Mberebi vairāk.

GS: Kā Tu nokļuvi šeit, Konkordijas Seminārā?

Žans-Baptists: Jau kopš pusaudža gadiem mani interesēja misijas darbs. Šķita, ka arī man būtu jāpieliek roka Evaņģēlija vēsts izplatīšanā. Tomēr notika tā, ka mana pirmā izglītība bija jurisprudence. Taču, kad biju pabeidzis studijas, tieši tobrīd mūsu baznīca meklēja vīrus, kuri vēlētos atsaukties kalpošanas aicinājumam un uz vairākiem gadiem doties studēt uz ASV. Trīs gadus pavadīju maģistrantūrā. Atgriezies Kamerūnā, pāris gadus kalpoju draudzē, tas mani uzaicināja par pasniedzēju mūsu baznīcas Bībeles koledžā. Pēc vēl pāris gadiem pasniedzēja aicinājumā, mani atkal nosūtīja uz ASV. Šoreiz doktorantūras studijām.

 GS: Cik senas ir Āfrikas kristietības saknes?

Žans-Baptists: To nav tik viegli atbildēt. Dažādās vietās kristietība iesakņojās dažādos vēstures posmos. Jau pirmajos gadsimtos kristietība izplatījās Āfrikas ziemeļu daļā. Cik tālu aizgāja tā laika misionāri, man nav konkrētu ziņu. Ir ziņas par kristiešu kopienām dažādās Āfrikas vietās 8. gadsimtā, 11. gadsimtā, utt. Kad 19. gadsimtā Āfrikā no jauna aizsākās intensīva misija, misionāriem nācās sastapties ar daudziem pārsteigumiem. Nonākuši vietās, kur, viņuprāt, cilvēks nebija spēris savu kāju, viņi atrada lielākas, vai mazākas kristiešu grupas. Ir izteikti minējumi, ka šīs kristiešu grupas varētu būt Indijas baznīcas misijas rezultāts. No Palestīnas uz Indiju caur apustuli Tomu, tad no Indijas un Āfriku, Evaņģēlijam attālums nav šķērslis.

GS: Vai arī tavi priekšteči pieder kādam senākam kristietības atzaram?

Žans-Baptists: Nē, tomēr varu palielīties ar ko citu, – manu senču ticības aizsākumi ir saistīti ar kādu īpašu notikumu. Kā zināms, mēs esam ļoti sabiedriski cilvēki. Mums patīk lietas pārrunāt, izdiskutēt, apspriest, uzklausīt, kas nu kuram par ko sakāms. Īpaši, ka piedzīvots kas neparast, piemēram, kāds satraucošs sapnis. Tā nu pirms apmēram simts gadiem vairāki mūsu ciemata iedzīvotāji vienlaikus sapnī redzēja kādu neizskaidrojamu parādību. Citu vārdu kā to aprakstīt viņiem nebija, tā nu viņi redzēto izteica šādi. „Mēs redzējām kā pie mums ieradās balts cilvēks uz dzelzs auna.” Tādas lietas katru nakti nesapņo, kur nu vēl vairāki vienlaikus! Viegli saprotams, ka šis sapnis ilgāku laiku bija sarunu centrā. Tad kādu dienu ciematā ieradās misionārs uz … motocikla! Turklāt no Amerikas, no Luterāņu brāļu draudzēm. Ko darīja mani senči? Protams, klausījās misionāra stāstītajā ar pavērtām mutēm. Kad mans ciemats bija kristīts, liela daļa no ciemata iedzīvotājiem vēlējās nest labo vēsti par Kristu tālāk. Vairāki Evaņģēlija sludināšanu pieņēma kā savu mūža aicinājumu. Kopš tā laika un pateicoties tieši sludināšanai no iekšpuses, no ciltsbrāļu vidus, mūsu baznīca ir krietni paaugusies. Pašlaik esam vairāk nekā 500 draudzes, apmēram 90 tūkstoši, pa vienam mācītājam un katriem apmēram 300 draudžu locekļiem. Es teikšu tā, Dievs vienmēr ir vismaz pāris soļus mums priekšā. Misionāri jau var priecāties, ka viņiem izdevies svētīgi pasludināt, taču labie sludināšanas augļi ir tikai tādēļ, ka Dievs jau iepriekš bija sagatavojis dzirdīgas ausis.

GS: Tu saki, ka šīs vīzijas sapņos bija kas līdzīgs praviešu redzējumiem? Tie atklāja, kam jānotiek, lai gan pirms nāca piepildījums, bija grūti saprast, kas ar tām domāts.

Žans-Baptists: Tā es to saprotu. Es arī ticu, ka Dieva atziņa, lai arī cik nepilnīga, var apslēptā veidā būt klātesoša kultūrā. Kā piemēru varam ņemt manas cilts praksi. Reizi gadā tiek svinēts kāds īpašs rituāls. To parasti kaut kad oktobrī aizsāk mūsu cilts augstais priesteris, kurš pats dzīvo Čadā. Tad pakāpeniski šis rituāls tiek svinēts visās Tupuri dzīves vietās; tāds kā svinību vilnis pāršalc visu Tupuri apdzīvoto teritoriju. Kā tas notiek? Katras ģimenes galva ņem gaili, vai vistu un sagatavo to kā upuri par visu savu ģimeni. Putns tiek nokauts, iekšas, tauki, āda, tas viss tiek nolikts krustcelēs. Parasti to tūlīt apēd suņi, vai putni. Pats upura putns tiek sagatavots ģimenes mielastam. Ko šis rituāls nozīme Tupuri cilvēkiem? Šis upuris tiek pienests, lai izlūgtos grēku piedošanu par visu, kas sastrādāts iepriekšējā gadā, un vienlaikus arī svētību nākamajam gadam. Paralēli ir jāņem arī izdobts ķirbis, vai kas tamlīdzīgs, jāievieto tajā pelni, jāiznes ārā no apdzīvotas vietas un jāsasit. Tas tiek darīts, lai simboliski viss ļaunais tiktu izvākts ārā no mājas, lai dzīve sāktos šķīsti un no jauna, lai „vecie grēki”, ja tā var teikt, vairs netraucētu.

Tagad palūkojies 3.Mozus grāmatas 16. nodaļā, kur aprakstīts Salīdzināšanās dienas rituāls. Nav gluži tie paši dzīvnieki, bet ļoti līdzīgs princips gan. No kurienes nāk šis rituāls, kad tas aizsākts, to neviens vairs neatceras. Bet šāds rituāls, cik man zināms, ir izplatīts gandrīz vai visā Āfrikā. Katrā vietā var būt sava specifika, upura dzīvnieks, vai putns var atšķirties, var būt arī kādas nianses paša rituāla svinēšanā, bet princips paliek tas pats. Kā to izskaidrot? Cilvēki saprot, ka viņu dzīves Augstākā Dieva priekšā nekādi nav nevainojamas, viņi saprot, ka nepieciešama šķīstīšanās, un ka tā nāk par noteiktu cenu. Rituāla gadījumā tā ir šī upura dzīvības cena. Starp citu, arī daudzi kristieši turpina piekopt šādas prakses. Droši vien ar domu, ka dubults neplīst. Iesim draudzē, bet drošības labad arī piekopsim senču tradīcijas. Viņi vēl nav sapratuši Kristus šķīstījošo spēku.

Turpinājums sekos…

Intervija pārpublicēta no Biķeru Draudzes Avīzes.

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: