Izlaist līdz saturam

Intervija: „Tas ir mans darbs.” (Jēzus Kristus) II daļa.

by uz janvāris 19, 2013

Sainaa ar ģimeni.Intervijas pirmo daļu lasīt šeit.

GS: Un tu paliki viens ar uzdevumu veidot jaunu draudzi?

Sainaa: Jā, izklausās traki. Bija arī traki. Tajā laikā strādāju par taksometra šoferi, katru dienu satiku daudz cilvēku un visiem centos stāstīt par Kristu, par mūsu jauno draudzi. Mongoļi ir tāda īpatnēja tauta. Viņi neteiks „nē”, ja kaut ko piedāvāsi. Neteiks „nē”, bet, ja negribēs, tāpat nedarīs. Katru dienu dzirdēju daudzus „jā, jā”. Katru svētdienu visa draudze sapulcējāmies dievkalpojumā, tas ir, – es, mana sieva un mūsu mazais dēliņš, un neviens cits tā arī neparādījās. Nebija diez cik iedrošinoši. Tā tas turpinājās vairākus mēnešus. Mana sieva vairākas reizes ieteicās, ka varbūt labāk vajadzētu palikt mājās un noturēt svētbrīžus.

Trešdienās aizsākām tādas kā Bībeles stundas, uz tām nāca daži no mūsu paziņām, bet uz dievkalpojumu ne par ko. Pēc viena šada dievkalpojuma trijatā beidzot padevos un apsolīju sievai, ja nākamajā nedēļā nekas nemainīsies, tad metīsim mieru. Ja nav, tad nav. Naktī guļu un pēkšņi jūtu, ka kāds glauda manu galvu. Nevaru saprast, miegā, vai ne miegā. Atveru acis, uz gultas malas man blakus sēž Jēzus, paijā manu galvu un saka: „Sainaa, nebēdājies, ja kaut kas nenotiek kā gribētos, tas nav tavs darbs, tas ir mans darbs. Tu dari, kas tev uzticēts.” Atmodos, purinu sievu, saku: „Celies taču, tikko Jēzus bija mūsu istabā, vai tu dzirdēji?” Viņa samiegojusies neko nesaprot, skatās uz mani kā tādu jocīgo. (Omulīgi hihina.) Tad pienāca svētdiena, mūsu „kuplās” draudzes Dievkalpojums. Un pēkšņi vienā reizē uz dievkalpojumu bez mums trijiem ieradās vēl septiņi cilvēki. Septiņi! Tas nebija mans darbs.

GS: Pēc tam pirms gulētiešanas droši vien bija tāda jocīja sajūta, ja nu atkal kaut kas notiek.

Sainaa: Notika jau arī. Tas gan bija pēc ilgāka laika. Rakstus lasīju cītīgi, tomēr sprediķoju visu laiku no somu atstātajiem septiņiem sprediķiem. Bet cik tad var. Kādu nakti Jēzus atkal bija klāt. Redzu Viņu stāvam aiz loga un sakām: „ Sainaa, neuztraucies par to, ko sacīsi, Es pats runāšu caur tevi. Bet tev, Sainaa, tev būs daudz, jo daudz jāmācās, – savādāk nevar.” Ar nākošo svētdienu sāku sludināt no Rakstiem. Un jāmācās bija daudz, arvien ir daudz jāmācās un vienmēr būs daudz jāmācās. Divus gadus mācījos Krasnojarskā, divus gadus Almatā, nu turpinu mācīties St. Louis’ā.

GS: Vai zīmīgie sapņi ar to beidzās?

Sainaa: Tik zīmīgus vairs neesmu redzējis, bet Dievs darboties nav pārtraucis. 1995. gadā mums piedzima dēls. Vēlāk gribējām vēl kādu, bet nekā. Staigājām pie dakteriem, viņi zināja vien sacīt, ka izredzes, ka kaut kas varētu izdoties, esot 1 no 1000. Bet ne jau dakteriem pieder gala vārds. Par laimi. Lūdzām Dievu, lai jau notiek Viņa prāts. Pēc vairākiem gadiem Dievs deva mums meitu. Nosaucām viņu par Iweel (mongoļu valodā, – žēlastība). Vēl pēc pāris gadiem Viņš mums atsūtīja vēl vienu dēlu. Nosaucām viņu par Entelk (arī tas mongoļu valodā nozīmē, – žēlastība). Vēl pāris gadus vēlāk mums tika uzdāvināta vēl viena meitiņa. Nosaucām viņu par Martu (mongoļu valodā tas nozīmē, – Marta).

Bet vispār ar Dievu jokoties nevar. Viens no mūsu draudzes locekļiem nomira un man bija viņu jāizvada. Nekad nebiju to darījis, nezināju kā tas jādara. Tā nu nobijies lūdzu Dievu, lai Viņš mani iemāca kā noturēt bēres. Pēc tam man bija nedaudz žēl, ka biju tik sirsnīgi lūdzis. Divu mēnešu laikā man nācās izvadīt septiņus mirušos; to starpā divi draudzes locekļi, mana mamma, sievastēvs, viens slepkavības gadījums un divi draudzes locekļu piederīgie, kuri vēl nebija kristieši. Tāda bija Dieva atbilde uz manu lūgšanu. Jāuzmanās ko lūdz, var to arī dabūt.

GS: Kā padsimt tavu kalpošanas gadu laikā Dievs darījis Viņa darbu?

Sainaa: Pēc laika nodibinājām vēl vienu draudzi, pēc brīža vēl vienu. Nu esmu mācītājs trīs draudzēs. Mūsu pirmajā šobrīd ir apmēram 60 draudzes locekļu. Kopā visās trīs manās draudzās ir apmēram 250 locekļu. Bez mūsu trīs draudzēm Ulanbatarā ir vēl piecas norvēģu dibinātās draudzes, kurās arī kalpo viens mācītājs, viņam gan ir vairāki palīgi, un vēl divas somu misionāru dibinātās draudzes. Šīs 10 tad arī pārstāv evaņģeliski luterisko baznīcu Mongolijā. Kopā varētu būt kādi 600 luterāņi. Nav daudz, bet mums ir labi nodomi. Pagājušajā gadā kopā ar Metjū Haizi nodibinājām luterāņu laju līderu skolu. Tajā māca Metjū pats, reizēm viesojas arī kāds cits pasniedzējs. No manām trīs draudzēm šajā skolā mācās 11 draudžu locekļi. Kopā šobrīd ir apmēram 25 studenti. Ceram, ka skola darbosies un spēs sagatavot jaunus Kristus kalpus, labus palīgus. Kā nekā, tas nav mūsu, bet Kristus darbs. Jau tagad manās draudzēs noteik daudz vairāk nekā agrāk; Dievkalpojumi, tas pats par sevi, arī Bībeles stundas, tās vadu es pats. Bez tam mums ir arī sieviešu grupa, svētdienas skola, jauniešu grupa, lūgšanu grupa, no trešdienas līdz pat svētdienai katru dienu kaut kas notiek. Ir arī prieks vērot kā draudzes locekļi pieaug Kristū. Īpaši jau tie, kuri parādās ne tikai svētdienās. Tā nu tas ir, – ja esi tikai svētdienas kristietis, tad daudz biežāk gadās nomaldīties un sāpināt gan sevi, gan citus. Mēs taču nepiederam Dievam tikai svētdienās, bet katru dienu, tāpat arī Kristus vēlas par mums rūpēties katru dienu. Ja neļaujam, paši vien ciešam.

GS: Kāds ir dievkalpojums tavās draudzēs?

Sainaa: Dievkalpojumi mums ir nedaudz savādāki nekā vajadzētu, nekā gribētos. Mongolijā daudzus gadus budisms bija vadošā reliģija. Tas kļuvis kā daļa no kultūras, –  mongolis, tātad budists. Bet ja sāc prasīt kāds tad tu īsti esi budists, izrādās, ka ar muti vien. (Vai tik tas neatgādina luterāņus Latvijā?) Tomēr cilvēkiem ir izveidojušies noteikti priekšsati, kādi rituāli piederās budismām, kādi nē. Tā piemēram, mēs nevaram Dievkapojumos izmantot nedz sveces, nedz balto mācītāja tērpu, nedz arī kādus altāra greznojumus, tie visi cilvēkiem uzreiz saistās ar budismu. Ahā, jūs jau te darāt to pašu ko budistu klosteros! Mēs sargāmies, lai arī šādas lietas cilvēkus nemaldinātu. Tāpēc dievnamā un dievkalpojumā mums viss ir ļoti vienkāršs, gandrīz kā skolā. Ir vien altāris, krusts un pults, no kuras sludina. Bet pamazām jau cilvēki sāk saprast, kas un kā. Uz svētkiem jau atļaujamies dievnamu nedaudz izgreznot.

Mongoļu valodā mums gandrīz nav pieejama kristīgā literatūra. Ir pārtulkots Lutera Mazais un Lielais Katehisms, arī Lutera komentārs par Galatiešu vēstuli. Pašlaik procesā ir Vienprātības Grāmatas tulkojums. Bijām to uzticējuši kādam baptistu brālim, bet viņš ne tikai pārtulkoja no angļu valodas un mongoļu, bet arī no luterāņu ticības uz baptistu. Kam tulkojot nepiekrita, to bija izmainījis pēc savas saprašanas. Lasu un brīnos, kaut kas nav kā vajag. Nu nākās tulkošanu veikt no jauna.

GS: Ko tu novēlētu brāļiem un māsām luterāņiem Latvijā?

Sainaa: Es katru dienu priecājos par mūsu luterisko mācību. Tā ir tik ļoti uz Kristu orientēta, tik ļoti no Kristus nākoša, tik spēcinošs Evaņģēlijs. Un Sakramenti, paša Kristus klātbūtne! Un katehismi, nevienam citam Mongolijā nav tik labu mācību materiālu kā Lutera katehismi. Nevienam, ka es saku. Jums Latvijā luteriskā baznīcā pastāv jau ilgu laiku un daudzas lietas, par kurām mēs jūsmojam un pateicamies Dievam, šķiet pavisam parastas. Mīļie, nav nekas labāks kā Dievs, kas pats nāk pie mums un pats runā ar mums. Nav nekā labāka kā klausīties un lasīt Viņa vārdus, un nav nekā labāka kā būt kopā ar Kristu augšamcelto Viņa paša rīkotajā mielastā. Tik daudz esam saņēmuši no luteriskās baznīcas, ka gribās arī ar jums dalīties priekā. Lai Dievs ļauj jums saredzēt Viņa darbus ar gara acīm, un pilda arī jūsu sirdis ar prieku un pateicību ikreizi Viņa vārdu dzirdot un Viņa mielastu baudot! Tiksimies mielastā!

Intervija pārpublicēta no Biķeru Draudzes Avīzes.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: