Izlaist līdz saturam

Kas tas ir – “augļojieties un vairojieties”? [b]

by uz janvāris 22, 2013

Bērni Svētība un Pienākums.Iepriekšējo daļu lasīt šeit.

Šeit jūsu uzmanībai citāti no grāmatas “Bērni: Svētība un Pienākums“.

“Ikdienu, arī šodien, Dievs pats darbojās pie ikviena cilvēka radīšanas. Neviena dzīva būtne nenāk šajā pasaulē bez Dieva ziņas, arī tu un tavs bērns savas dzīvības saņēmāt no Viņa. Neviens bērns šajā pasaulē nedzīvo bez Dieva ziņas, par katru tiek gādāts, un katram Viņa acīs ir īpaša vērtība.
139. psalma vārdi „tavas acis mani redzēja kā bez-miesas iedīgli” apliecina, ka jau no paša ieņemšanas brīža līdz pat nāves stundai runa ir par vienu un to pašu personu. Jo nav taču rakstīts, ka Dievs redzēja kaut kādu embriju, vai augli, kas vēlāk pārtapa par cilvēku. Nē, stāv rakstīts, ka Dievs redzēja mani kā bez-miesas iedīgli, to pašu cilvēku, kurš ir 139. psalma autors.”

“Jābūt skaidrībā, kādiem būtu jābūt priekšnosacījumiem, domājot par bērnu radīšanu? Kā redzam no notikumu secības Radīšanas stāstā, pavēle „augļojieties un vairojieties” tiek dota tikai tad, kad jau ir iedibināta pirmā laulība. To ir svarīgi pamanīt uz izcelt, – līdzdarbošanās radīšanā notiek laulības, jeb vīra un sievas stabilu attiecību kontekstā.

“Bērna ieņemšana laulībā, – tas nozīmē, ka bērniņš ir un būs gaidīts. Apzinoties realitāti diemžēl jāsaka – parasti, nevis vienmēr. Tas nozīmē, ka bērniņš nav nelaime, kas pēkšņi atgadījusies, ejot savādāk tik jautro un bezrūpīgo dzīves ceļu, redzi, gadījās „iekrist”, nedz arī nevēlams traucēklis mērķtiecīgi sakārtotajā ikdienā, bet gan patiesi Dieva dāvana, brīnums, kurš mums uzticēts, pat ja mēs tā arī īsti nespējam to
novērtēt. Ka varbūt viņš mums uzticēts tieši tādēļ, lai sastopoties ar šo jauno realitāti, arī mums būtu iespēja kļūt dziļākiem, pieaugt mīlestībā un piedzīvot Dievs darbu mūsu dzīvēs.”

Edwina Gateley bija vairāk nekā 30 gadus pavadījusi kalpojot tuvākajiem, tajā skaitā 10 gadus Āfrikā, 15 gadus strādājot ar sievietēm, kuras bijušas iesaistītas prostitūcijā, uzrakstījusi 11 grāmatas, vadījusi daudz starptautiskas konferences par misiju un garīgumu, utt. Cilvēki bieži vien, viegli arī iedomāties kādēļ, izturējās pret viņu ar bijību un apbrīnu.
Četrdesmit deviņu gadu vecumā viņa adoptēja zēnu. Pēc dažiem gadiem viņa rakstīja šādus vārdus. „Kad vien cilvēki apbrīnoja manus sasniegumus, manu ilgo mājošanu tuksnešos un mežos, es zināju dziļāku patiesību. Es zināju, ka neviena no manām pašām drosmīgākajām pieredzēm nebija tik prasīga, izaicinoša un mani mainoša, kā ikdienas rutīna audzinot bērnu.”

Pilnu šīs nodaļas tekstu lasiet šeit.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: