Izlaist līdz saturam

Kas tas ir – “Godini savu tēvu un māti” [b]

by uz februāris 5, 2013

Bērni Svētība un Pienākums.Iepriekšējo daļu lasīt šeit.

Šeit jūsu uzmanībai citāti no grāmatas “Bērni: Svētība un Pienākums“.

“Bērnam vecāki jāuzlūko kā Dieva vietnieki, tas ļauj saprast, kāpēc attiecībā uz vecākiem tiek pieprasīta ne tikai mīlestība, bet arī godināšana. Vecāki taču ir Dieva darba biedri bērna dzīvības došanā un arī Dieva pilnvarotie rūpēs par bērnu. Godu, kas pienāktos Radītājam par visām Viņa dāvanām, bērni var dod vecākiem. Ja tā padomā, tā ir lieliska iespēja ar savu attieksmi pret vecākiem pateikties Viņam, kurš mums vecākus devis. Varētu teikt, ka darbodamies caur vecākiem Dievs pats ik dienas ir mums klāt.”

“Viens ir saņemt godu kāds pienākas Dievam Radītājam, būt Dieva dotā amata nesējam un baudīt tam pienākošos autoritāti, tas patiesi ir labi un pareizi. Taču šīm Dieva dāvātajām privilēģijām ir arī otra puse, kura mums kā vecākiem ir pati svarīgākā, jo tā mums paskaidro, ko tad tas nozīmē – būt Dieva vietniekiem. Tas nav tikai gods un autoritāte, tie, protams, pieder pie vecāku amata, bet vēl pirms tam mums atbilstoši jāsaprot mūsu atbildība un pienākumi.
Ceturtais bauslis nav lēta dāvana, kas mūs kā vecākus ieceļ saulītē un bērniem uzliek par pienākumu mūs godāt kā pašu Dievu Radītāju. Nebūt nē! Ja mazliet padomājam, ko gan nozīmē būt par kāda vietnieku, jeb citiem vārdiem sakot, stāties kāda vietā? Tas nozīmē, ka mēs, stāvot cita vietā, esam saistīti un atbildīgi rīkoties tā, kā būtu rīkojies šis cits; šajā gadījumā – Dievs pats. Katram amatam ir savs apraksts; kas tieši jādara tam, kurš šo amatu ieņem. Vai gan kādam būtu vajadzīgi vietnieki, kas „salaiž visu dēlī”, tā vietā, lai paveiktu darbu tādā veidā kā iecerēts?”

“Dievs ir radījis pasauli un licis tajā noteiktu kārtību. Caur vecākiem tiek dāvāta dzīvība, laulība, kā vīra un sievas vienība, ir vieta, kurā bērniem augt, sabiedrībā katram no mums ir uzticētas savas dāvanas, lai mēs ar tām kalpotu citiem, tādējādi būtu Dieva maskas rūpēs par visu radību, un beigu beigās Dievs vēlas pavadīt mūžību kopā ar mums. Šie četri pasaules kārtības aspekti arī parāda, kādas lomas mums un attiecīgi arī mūsu bērniem ir jādzīvo. Tās ir laulātais draugs, vecāks, pilnvērtīgs sabiedrības loceklis un beigu beigās, Dieva bērns. Ja runājam par to, ko tad mums būtu jāaudzina, atbilde ir – cilvēkus, kuri būtu gatavi šīm lomām.”

“Vecāki reizēm mēdz sevi lepni iztēloties kā savu bērnu draugus. Protams, bērniem ir vajadzīgi draugi, taču vispirms viņiem vajadzīgi vecāki. Vecāks, tas nenozīmē cilvēku, kurš vienmēr dara to, ko bērns sagaida un kas bērnam patīk vislabāk. Vecāks ir cilvēks, kurš nedzīvo tikai šodienas smaidam, bet gan lūkojās uz audzināšanas mērķi, kurš zina, kādu Dievs viņam uzticēto bērnu vēlas redzēt, kad tas būs pieaudzis, un mērķtiecīgi formē savus bērnus.”

Pilnu šīs nodaļas tekstu lasiet šeit.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: