Izlaist līdz saturam

„Dievs ir mīlestība” [a]

by uz februāris 12, 2013

Bērni Svētība un Pienākums.Iepriekšējo daļu lasīt šeit.

Šeit jūsu uzmanībai citāti no grāmatas “Bērni: Svētība un Pienākums“.

„Tēvam ir jārīkojas ar bērniem tādā pašā veidā kā mēs varam vērot Dievu rīkojamies ar mums. Dievs reizēm piemeklē uz šķīsta mūs, bet Viņš mūs nenogalina; un šo
piemeklējumu vidū Viņš mierina, stiprina, mudina, uztur mūs un ir pret mums labvēlīgs. Un kad mēs esam grēkojuši pret Viņu, Viņš nesoda mūs pēc bauslības bardzības, bet
apvalda sodu. Vēl vairāk, kad mēs nožēlojam, Viņš uzreiz atlaiž gan grēkus, gan sodu. Tādā pašā veidā vecākiem jārīkojas ar viņu bērniem.” (Dr. Mārtiņš Luters)

“Dievs rada pasauli ar visu, kas tajā, un ieliek cilvēku par visas pasaules pārvaldnieku (1.Moz 1:28). Cilvēks, pēc Dieva tēla un līdzības radīts, visai pasaulei stājas Dieva vietā, viņš ir Dieva vietnieks virs zemes. Tāds ir Dieva nodoms. Taču cilvēks vēlēdamies paaugstināties un tapt līdzīgs Dievam sagrauj šīs attiecības (1.Moz 3.nod.). Grēks ir šo sarauto attiecību raksturojums. Katra nākama paaudze piedzimst nepazīdama Dievu, nedz arī pati savai „labajai” sirds balsij klausīdama vēlās Viņu meklēt.
Tomēr Dievs savā lielajā mīlestībā vēlās atkal atjaunot attiecības ar cilvēku. Lai grēka varā esošais cilvēks atkal varētu nākt svētā Dieva priekšā, viņam vispirms jātiek šķīstītam no grēkiem. Arī to Dievs pats izdara pie krusta. Savu dzīvību Viņš, Radītājs, atdod mūsu dēļ. Mēs saņemam Viņa dzīvību, Viņš mūsu grēkus un nāvi. Protams, pilnībā mēs tiksim atbrīvoti no grēka un iemantosim Viņa sabiedrību tikai pēc Kristus atnākšanas laika beigās. Tomēr Dievs skaidri ir parādījis, cik liela vērtība mums ir Viņa acīs. Jā, mēs esam grēka varā, bet vispirms mēs esam Dieva radība, pēc Viņa paša tēla un līdzības veidoti, lai valdītu pār visu pasauli. Šādā atziņā ir balstīta Dieva pedagoģija, tādai būtu jābūt arī mūsējai.”

“Evaņģēlijs ir kas tāds, kas nav ar cilvēka prātu līdz galam satverams. Tā ir Dieva žēlastība, kas tālu pārsniedz cilvēku saprašanu. Visspilgtāk mēs to ieraugām pie Kristus krusta, kur Dievs atklāj, ka tik ļoti Viņš pasauli mīlējis, ka pat „devis Savu vien-piedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jņ 3:16) Vai arī vienīgajā sprediķī, kurā Dievs māca pats par sevi, un
skaidro, kāds Viņš ir: „Tas Kungs, apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā, kas tūkstošiem (paaudžu) saglabā žēlastību, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus.” (2.Moz 34:6-7; arī 2.Moz 20:6) Pavisam īsi varētu sacīt, ja bauslība ir Dieva gudrība, kas pārvalda pasauli, uzturot, atalgojot, un arī sodot, tad Evaņģēlijs ir Dieva mīlestības pilnā attieksme pret radību. Tā
ar bauslību kreisajā un Evaņģēliju labajā rokā Dievs pārvalda pasauli, tie abi kopā veido Dieva pedagoģijas pamatu.”

Pilnu šīs nodaļas tekstu lasiet šeit.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: