Izlaist līdz saturam

„Dievs ir mīlestība” [b]

by uz februāris 19, 2013

Bērni Svētība un Pienākums.Iepriekšējo daļu lasīt šeit.

Šeit jūsu uzmanībai citāti no grāmatas “Bērni: Svētība un Pienākums“.

Jana: Bet kā bauslība un Evaņģēlijs darbotos bērnu audzināšanā? Kā mēs to redzam Dieva attieksmē pret mums un kā mēs tos varam attiecināt uz vecāku attieksmi pret bērniem?
Guntars: Ļoti labi to mēs varam redzēt savās dzīvēs. Vispirms Dievs sniedz mums savu labo roku, tas ir, Viņš vienmēr pirmais nāk pie mums un aizsāk mūsuattiecības ar Evaņģēliju, ar mīlestību. Viņš ir tas, kurš dāvā mums dzīvību tikai pēc sava labā prāta. Viņš dāvā mums vecākus un norīko viņus rūpēties un gādāt par mums, kad paši neesam spējīgi kaut nieku darīt savā labā. Savā ziņā pat varētu sacīt, ka arī baušļi, kādus mēs tos pazīstam no Bībeles, ir Evaņģēlija caurstrāvoti. Piemēram, pats pirmais.
Dievs nenāk pie mums kaut ko mācīdams, pavēlēdams, aizliegdams, Viņš nāk pie mums un saka „Es esmu Dievs Tavs Kungs”. Viņš nāk un iepazīstina mūs ar sevi, nāk pie mums pirmais, jo mēs pie Viņa nevaram aiziet. Nāk, atklājās un saka, ka vēlas būt mūsu Dievs (1.Moz 17:8, 2.Moz 29:45-46). Ko tas nozīmē?
Mēs parasti nepadomājam, ko tas īsti nozīmē, būt par kāda Dievu. To varam saprast, kad aplūkojam piemēru ar tēvu. Ko nozīmē būt par kāda tēvu? Tas nozīmē, dot dzīvību, mīlēt, rūpēties, sargāt, apgādāt, mācīt, pārmācīt, utt. Tieši tāpat arī ar Dievu; pašā pirmajā bauslī Viņš nāk pie mums un vēlās būt par mūsu Dievu; radīt, mīlēt, gādāt, sargāt, mācīt, svētīt, darīt laimīgus, utt. Nākamie baušļi parāda, kā Viņš to dara. Ja padomājam vēl nedaudz par jau aplūkoto ceturto bausli, tas burtiski izstaro Dieva mīlestību – Viņš ir dāvājis mums dzīvību, Viņš arī iedibina vecāku amatu, kuru uzdevums ir dot mums visu labo. Tā nu Dievs vispirms vienmēr nāk ar Evaņģēliju, dodams pārpārēm no sevis.”

“Šo pašu attieksmi mēs parasti varam ieraudzīt arī vecākos. Kad bērniņš piedzimst, viņš taču neko nedod no sevis. Ne jau pavisam neko, dod jau gan dažādas skaņas un arī vielas, taču pārsvarā tas viss nenes līdzi nekādu lielo iepriecinājumu. Tomēr vecāki viņu mīl. Dr. Mārtiņš Luters ir jauki izteicies, ka „mīlestība ir augs, kas aug no augšas.” Mīl tā, ka dod savu laiku, miegu, uzmanību, visu, kas vien vajadzīgs, lai vien
mazais justos labi. Turklāt, jo mazāks un nevarīgāks ir bērniņš, jo vairāk viņš saņem no vecākiem. Tieši tāpat kā Dieva attiecībās ar cilvēkiem, – visvairāk tiek dots tam, kurš pats spēj vismazāk.”

“Rezumējot Dieva pedagoģiju, varētu sacīt, ka no sākuma līdz beigām tā ir balstīta evaņģēliskā, mīlestības pilnā attieksmē pret cilvēkiem. Radīšanas kārtība, kas daļēji atspoguļota baušļos, ir dota ne jau Dieva, bet gan mūsu dēļ. Ne tādēļ, lai Viņš mūs kā ierobežotu, bet gan lai palīdzētu dzīvot. Ja mēs neesam spējīgi pilnībā dzīvot saskaņā ar šo kārtību, tad cietēji esam mēs paši un mūsu tuvākie. Tomēr arī pārmācot mūs, pieļaujot dažādus piemeklējumus, Dievs vienmēr ir ar mums, Viņa attieksme pret mums nav mainījusies, Viņa mīlestība nav mazinājusies, vienkārši Viņš ir spiests izmantot citas metodes, lai mūs sargātu un mācītu. Var mainīties pieeja audzināšanā, bet nekad nemainās Dieva attieksme. Mīlestībā mēs esam radīti, mīlestībā tiekam vadīti pa šo dzīvi un mīlestībā aicināti uz dzīvi mūžībā.”

Pilnu šīs nodaļas tekstu lasiet šeit.

Dievs ir mīlestība. [b]

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: