Izlaist līdz saturam
Tags

Smiekli un ticības lietas kādā Bībeles notikumā

by uz marts 2, 2013

Voldemārs Lauciņš(Voldemārs Lauciņš)

Smiekli ir daudznozīmīgs cilvēka reakcijas veids. Tie var liecināt par kādu omulīgā situācijā ieraudzītu, vai dzirdētu amizantu lietu. Tāpat tie var liecināt par cilvēka nervozitāti vai pat bailēm. Bībeles pašā sākumā ir kāds gadījums, kurā smiekli liecina gan par mazticību, gan arī par Dieva apsolījumu un Viņa žēlastības darbu.

Pirmajās Bībeles nodaļās (1.Moz 1.un 2.) aprakstīta visa esošā, tai skaitā – cilvēka, radīšana un arī grēkā krišana (1.Moz 3). Te rodams arī pirmais žēlastības apsolījums – pirmais Evaņģēlija pasludinājums – kas piepildījās Kristus dzimšanā, kalpošanā, nāvē un augšāmcelšanās notikumā (1.Moz 3:15). Turpmākās nodaļas (4. – 11.) ātri izskrien cauri ilgākam vēstures posmam, šeit lasām nevien par cilvēku pieaugošo grēcīgumu, kas sasniedz savu kulmināciju pirms grēku plūdiem, bet arī par Dieva žēlastību, kurā tiek glābti Dieva bērni.

Tad stāstījums pievēršas Ābramam, vēlākajam – Ābrahāmam. Palēninājums stāstījumā pēc „lielajiem soļiem” ir ļoti nozīmīgs. Ābrahāma dzīve ir kā paraugs katram ticīgajam. Ne vien tāpēc, ka pierakstīta Svētajos Rakstos, bet arī tāpēc, ka tajā rodamas paralēles teju katra ticīgā dzīvei. Viņš ir pamīšus veicis gan lielus ticības brīnumdarbus, gan demonstrējis paļāvības uz Dievu trūkumu. Tomēr, pāri visam ir Dieva pastāvīgā žēlastība, Viņa nemainīgais pestīšanas darbs, kas ir vislabākā liecība par Dieva darbu arī katra cita kristieša dzīvē.

Ābrahāma ticības ceļojums sākas ar Dieva apsolījumu būt ar Ābrahāmu un dāvināt viņam īpašu zemi (1.Moz 12:1). Vēl vairāk, šajā apsolījumā (1.Moz 12:2) ir arī minēts, ka Ābrahāma pēcnācēji kļūs par lielu tautu. Ir ārkārtīgi grūti aptvert paļāvības lielo spēku šajā vīrā, kurš savā mūžā no Dieva apsolījuma piedzīvoja tikai mazu daļu. Pretēji abiem solījuma „punktiem”, Ābrahāma sieva Sāra bija neauglīga (1.Moz 11:30) un apsolītajā zemē Ābrahāms uzturējās tikai kā viesis. Arī vienīgais Sāras dzemdētais dēls un apsolītajā zemē iegūtā kapa vieta (1.Moz 23, 25:7 – 11) ne visai atgādina Dieva apsolījuma lielumu. Varbūt tieši dēļ spējas ar ticības acīm saskatīt Dieva lielo žēlastību, par spīti cilvēciskajiem ierobežojumiem un realitātei, Ābrahāma stāsts ir tik nozīmīgs (sal. Ebr 11:8 – 19). It īpaši tāpēc, ka Dieva apsolījums patiesi ir piepildījies. Tomēr tā ir tikai mūsu, vairākus tūkstošus gadu vēlāk dzīvojošo, privilēģija šo piepildījumu skatīt ar miesas acīm un uztvert ar miesas prātu.

Smieklu gadījums ir saistīts ar vienu no Ābrahāma piedzīvotajiem ticības brīnumiem, ar viņa lielajā vecumā dzimušo dēlu. Katram vecākam, kuram ir nācies izvēlēties bērna vārdu, ir atmiņā, cik tas ir nozīmīgs pienākums. Ir daudzi aspekti, kas ir jāņem vērā, tai skaitā, lai bērna vārds būtu bērnam par iepriecinājumu un pagodinājumu. Tieši tāpēc daudzi cilvēki ir neizpratnē par muļķīgas nozīmes vai pazemojošiem vārdiem. Ābrahāms savam dēlam dod vārdu Īzāks, kas nozīmē – viņš smejas! [?] Dīvaini, tomēr, arī ļoti patiesi.

Brīdī, kad Dievs atgādināja Ābrahāmam Savu apsolījumu par dēlu no Sāras, Ābrahāms smejas (1.Moz 17:17) un mazticībā pie sevis saka: „Kaut tik Ismaēls paliktu tavā priekšā!” (1.Moz 17:18) Proti, Ābrahāms lūdz Dievu sargāt vismaz jau esošo, no kalpones dzimušo dēlu. Un kāds tur pārsteigums?! Kopš Ābrahāma aicināšanas un Bībelē aprakstītā viņa ticības ceļa sākuma ir pagājuši divdesmit pieci gadi, un viņa sieva arvien ir neauglīga. Pie tam, Sāra vairs nebija reproduktīvajā vecumā (1.Moz 18:11). Tāpēc nav grūti saprast, kāpēc arī Sāra smejas brīdī, kad Dievs savu apsolījumu pasludina atkārtoti, viņai dzirdot (1.Moz 18:12). Šie smiekli ir liecība viņu neticībai. Arī Ābrahāms un Sāra bija tikai cilvēki, kuriem sastopoties ar ikdienas realitāti bija grūti tajā saskatīt Dieva darbu.

Tomēr, šis nav stāsta noslēgums. Vēl vairāk, šie smiekli nav pēdējie šajā stāstā, jo Dieva precīzi noteiktajā laikā Sārai patiešām piedzimst dēls. Tas notiek par spīti abu vecāku lielajam gadu skaitam, par spīti Sāras reproduktīvo funkciju izsīkumam. Citiem vārdiem, mums ir vēl viens pierādījums tam, ka Dievs pilda Savus apsolījumus un parāda Savu žēlastību par spīti „cilvēciskiem faktoriem”. Tāpēc par nākamiem smiekliem šajā stāstā lasām jau Sārai auklējot jaundzimušo (1.Moz 21:6). Vai šie nav zīmīgi smiekli pēc Dieva apsolījumu piepildīšanās, kas ir arī kā liecība par abu vecāku neticību?

Ābrahāms dēlam dotais vārds – viņš smejas – ir liecība ne tikai par Ābrahāma un Sāras mazticību, uz kuru norādīja viņu smiekli, bet arī liecība par Dieva uzticību un Viņa apsolījumu piepildījumu arī par spīti šādai mazticībai. Šis notikums ir brīnišķīga vēsts ikvienam kristietim arī šodien – lai arī mēs bieži šaubāmies, Dieva uzticība ir nešaubīga, un Viņa apsolījumi negrozāmi. Īstajā laikā tie visi tiek piepildīti.

Vienīgi Dievam lai ir gods!

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: