Izlaist līdz saturam

„Atšķirt labu no ļauna” [a]

by uz marts 5, 2013

Bērni Svētība un Pienākums.„Īstā gudrība ir patiesi pazīt sevi un Dievu, tas ir, ka mēs esam nožēlojami un pazuduši grēcinieki, un, ka Dievs ir žēlsirdīgs, Viņš nevēlas mūs atmest, bet ir dedzīgs mūs žēlīgi izglābt Kristus dēļ.” (Dr. Mārtiņš Luters)

Iepriekšējo daļu lasīt šeit.

Šeit jūsu uzmanībai citāti no grāmatas “Bērni: Svētība un Pienākums“.

“Kādi tad ir audzināšanas mērķi, kuri ar būtu jāsasniedz? Ļoti aptveroši tie noformulēti Sālamana pamācībās: „Māci savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis.” (Spam 22:6) Tas varētu kalpot kā moto visām nākamajām nodaļām, – kā tāds audzināšanas virsuzdevums, galamērķis, kas jāsasniedz.

Šī Sālamana pamācība ir gan aptveroša, tomēr, ja to neizdalām konkrētākos uzdevumos, tad visai grūti no tās ko mācīties. Tāpēc šajā un nākamajās četrās nodaļās aplūkosim, kādas tad ir galvenās lietas, kuras vecākiem būtu jāiemāca saviem bērniem; proti,

[1] atšķirt labu no ļauna,

[2] izprast laulāto un vecāku amatus,

[3] kalpošanu tuvākajam katram savā aicinājumā, un, visbeidzot,

[4] dzīvot kā Dieva bērniem.”

–     –     –

“Vai nu mēs piedzimstam un augam kristīgās ģimenēs, vai arī atsaucamies Kristus aicinājumam savas dzīves laikā, mēs parasti nedomājam par mūsu ticības pamata lietām kā par pasaules uzskatiem, vai par ticības ceļa uzsākšanu, kā par pasaules uzskata maiņu. Varbūt tieši tādēļ nav viegli uzreiz ieraudzīt pasaules uzskata nozīmību mūsu dzīvēs, tā ietekmi uz visu, ko atzīstam un mācam par labu, un ko par ļaunu.
Daudzas lietas mēs ikdienā nepārdomājam, bet vajadzētu. Daudzas lietas mums nevajadzētu pārdomāt, ja vecāki tās mums būtu iemācījuši. Bet kas vissvarīgākais, – daudzas lietas mūsu bērniem būs skaidras, ja mēs tās viņiem iemācīsim.

Pasaules uzskats, kāds nu mums katram ir ieaudzināts, vai kādu esam ieguvuši dzīves laikā, atspoguļo divas ārkārtīgi nozīmīgas lietas. Pirmkārt, tas parāda, kas ir tavs dievs (ar nolūku rakstīts ar mazo burtu). Lutera „Lielā Katehisma” vārdiem runājot, „Dievs ir tas, no kā sagaidām visu labo un pie kā meklējam patvērumu visās grūtībās.” Otrkārt, tas nosaka, kas esi tu pats, kāda ir tava identitāte. Ja varam sev skaidri
noformulēt atbildes uz šiem diviem jautājumiem, tad visai viegli varēsim iemācīties gan paši atšķirt labo no ļaunā, gan mācīt to saviem bērniem. Ja varēsim saviem bērniem iemācīt šīs divas lietas, kas viņš ir, un kas ir viņa Dievs, viņi patiešām varēs neatstāties no iemācītā ceļa arī tad, kad būs kļuvuši veci.”

–     –     –

“Mūsu identitāte ir pavisam objektīva lieta. Ir vairāki aspekti, kas to nosaka. Katrs no tiek nosaka mūsu identitāti atšķirīgā līmenī. Vispirms mēs savu identitāti iegūstam no saviem vecākiem. Skatoties nedaudz plašāk, tā ir piederība pie kādas noteiktas nacionalitātes, vēl plašāk – tā ir piederība pie kādas noteiktas valsts, pilsonība. Kas būtu vēl plašāk, kas ir tas, kas noteiktu mūsu identitāti skatoties pāri šie aspektiem? Tā būtu mūsu identitāte, kuru nosaka mūsu pasaules uzskats. Tieši šim, visplašākajam mūsu identitātes aspektam ir īpaši liela nozīme. Vai tu tici, ka pasaule un viss, kas tajā ir, radies nejaušības rezultātā, arī tu pats, protams, nevarētu būt nekāds izņēmums. Vai varbūt tu tici, ka viss, kas notiek ir daļa no milzīga laika riteņa, kas iet uz riņķi un uz riņķi, kurā tu dzimsi, dzīvo, pamaini savu karmu, nomirsti un nākamajā dzīvē vari piedzimt vai nu dižciltīgā ģimenē, vai, ja esi bijis slikts cilvēks, vari arī pārdzimt par vardi, vai peli. Vai arī tu tici, ka Dievs ir tevi radījis, ka Viņš vēlas būt ar tevi kopā, vēlas būt tavs Dievs, gan šeit, gan mūžībā. Katrs no šiem pasaules uzskatiem ietekmē visu pārējo tavu dzīvi pavisam konkrētā veidā.”

–     –     –

“Piemēram, ja reiz viss pasaulē ir tikai nejaušība, tad kāda gan nozīme būtu attieksmei pret vecākiem, kāda nacionālajai un valstiskajai piederībai? Ja esmu šeit tikai posms nejaušību ķēdē un pēc šīs dzīves man nekas nav gaidāms, tad jādzīvo šobrīd, cik vien labi iespējams, kā vien man iegribās, cik vien dažādi ārējie ierobežojumi likumu formā to pieļauj. Kā jau minēju, šeit aplūkojam konsekvences, nevis konkrētu cilvēku uzskatus; par laimi un citreiz par nelaimi, nedz cilvēku uzskati, nedz rīcība bieži vien nav konsekventa.

Savukārt, ja esi Dieva bērns, Dieva, kurš ir visas pasaules Radītājs, un kurš radīšanā noteicis kārtību kā pasaulei un cilvēkiem pasaulē darboties, kurš tev dāvājis dzīvību tieši konkrēti tavu vecāku ģimenē, tieši tavā nācijā un valstī, tad tava identitāte nosaka pavisam savādāku skatījumu un attieksmi pret pasauli, kurā dzīvo.”

Pilnu šīs nodaļas tekstu lasiet šeit.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: