Izlaist līdz saturam

Ko Luters saka par grēku?

by uz marts 8, 2013

Dr. Mārtiņš Luters“Droši vien, ka Ādamam un Ievai Dieva pavēle šķita dīvaina, un tomēr, tā bija Dieva pavēle, un tas ir viss, ko cilvēkam vajadzēja ņemt vērā”, saka Doktors savā izklāstījumā par 1.Mozus 2:9.

Grēkā krišana būtība.

Mēģinot argumentēt, cik tas ir muļķīgi, ka kādam auglim (unum pomum) vajadzētu būt tik nāvējošam, lai, iznīcinātu visu cilvēku dzimumu tā nepārtrauktajā pēctecībā, turklāt iznīcinātu to ar mūžīgu nāvi. Tomēr šis iznīcības spēks nepiemita gan auglim. Lai vēlreiz pārliecinātos – Ādams koda auglī, bet patiesībā viņš koda dzelonī, kas bija Dieva aizliegums un nepaklausība Dievam. Tas ir patiesais ļaunuma iemesls, proti, tas, ka Ādams grēko pret Dievu, kura pavēles viņš neievēro. Viņš seko Sātanam. Laba un ļauna atzīšanas koks bija labs koks, nesdams vis-izmeklētākos augļus, bet tādēļ, ka tam ir pievienots Dieva aizliegums un cilvēks nepakļāvās šim aizliegumam, tas pārtop par nāvējošāko no visām indēm. (Luteram ir šāda piebilde par laiku, kad notikusi grēkā krišana: “Lai gan neko noteiktu izsecināt nevar, man patīk domāt, ka viņa grēkā krišana notika septītajā dienā.”)

–     –     –

Bet, ja bija cilvēka sākotnējais liktenis bija tika jauks, kādēļ grēkam bija ļauts to samaitāt? Uz to M.Luters atbild Urban Rhegius veiktā 52. psalma izklāstījuma priekšvārdā, kuru viņš sarakstīja 1541.gadā.

Kādēļ Dievs pieļāva grēku?

Svētais Augustīns saka: “Dievs ir tik labs, ka Viņš nebūt pieļāvis ļaunumu, ja vien Viņam padomā nebūtu vērst to par kaut ko vēl labāku. Viņš ļāva Ādamam krist grēkā, bet tāpēc noteica tik varenu pestīšanu, ka Dievs tapa cilvēks un mūsu Pestītājs, tādējādi sniedzot nesalīdzināmi lielāku godu cilvēka dabai nekā tas kauns, kuru velns tai uzkrāva līdz ar grēkā krišanu. Tāpēc Svētais Ambrozijs dzied: “O beata culpa, quae talem meruit habere Redemtorem”. (“Ak, svētīgā vaina, kurai bija nepieciešams tāds Izpircējs.”) Ne tā, ka Dievs mīl vai Viņam patīk ļaunums, citādi Viņš to nevērstu par labu, bet gan ļautu ļaunumam palikt tādam, kāds tas ir un pieaugt, bet gan, ka neskatoties uz ļaunumu un velnu, Viņš vēl bagātīgāk demonstrē savu labestību, Viņam par slavu un godu.

–     –     –

Citāti Nr. 4130 un 4137 no grāmatas – Plass, Ewald M., What Luther Says, CPH, Saint Louis, 1959.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: