Izlaist līdz saturam

„Atšķirt labu no ļauna” [b]

by uz marts 12, 2013

Bērni Svētība un Pienākums.Iepriekšējo daļu lasīt šeit.

Šeit jūsu uzmanībai citāti no grāmatas “Bērni: Svētība un Pienākums“.

“Abi šie jautājumi, cilvēka identitāte un viņa dievs ir ļoti cieši saistīti. Cilvēka identitāte izriet no viņa dieva, un cilvēka dievs nosaka viņa identitāti. Var arī sacīt, ka pasaules uzskats nosaka mūsu identitāti un mūsu dievu, un mūsu identitāte un mūsu dievs nosaka mūsu pasaules uzskatu. Šie abi kopā, mūsu dievs un mūsu identitāte, nosaka mūsu izpratni par labu un ļaunu, kuru tad arī nepieciešams mācīt mūsu bērniem.”

“Lutera „Lielajā Katehismā” uz jautājumu „kas ir Dievs?”, tiek dota atbilde, ka „Dievs ir tas, no kā sagaidām visu labo un pie kā meklējam patvērumu visās grūtībās […] tikai sirds paļāvība un ticība nosaka, vai man ir Dievs vai elks.” Turpat Luters uzskaita arī kādus dievus cilvēki mēdz izvēlēties, – visbiežāk naudu un mantu, arī lielu prasmi, gudrību, varu, labvēlību, draudzību un godu.

Ja mēs uz kādu no šiem paļaujamies vairāk par visu, no tā sagaidām visu labo un meklējam patvērumu grūtībās, tad tas ir mūsu dievs, jeb elks. Tā nu mūsu sirds ticība tiešām nosaka, vai mums ir patiesais Dievs, kā tas ir gadījuma, kad mūsu ticība ir patiesa, vai arī elks, kā tas ir gadījumā, kad mūsu ticība nav patiesa. Ar patiesu un nepatiesu ticību šeit nav domāts ticības stiprums, bet gan ticības objekts. Ja ticam uz patieso Trīsvienīgo Dievu Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, ticība ir patiesa. Ja ticam uz iedomātu dievu, jeb elku, tad tā nav patiesa, lai cik stipra tā būtu.”

“[Bieži vien] par nobriedušu tiek uzskatīts cilvēks, kurš sevi liek Dieva vietā. Nobriedis ir tas, kurš patiesā Dieva vietā izvēlas elku. Jocīgi gan mēs grēcinieki esam! Starp citu, tas tiešām ir interesanti, ka tieši tie cilvēki, kuri iepretī kristīgajam pasaules uzskatam apliecina ticību evolūcijas (jeb nejaušību) teorijai vienā vai citā formā, ir tie, kuriem šķiet, ka viņi var būt noteicēji pār savām dzīvēm. Ja reiz visa pasaules attīstība notiek mijiedarbojoties diviem virzītājspēkiem, mutācijai un selekcijai, kas faktiski nozīmē, ka nejaušība ļoti lielā mērā nosaka nākotni, tad jau šī pasaules uzskata piekritējiem vajadzētu dzīvot ar domu, ka nekas nav paredzams, drošs un plānojams, un pilnībā izmest no galvas domu, ka paši varētu kontrolēt notiekošo.”

“Kristīgajā pasaules skatījumā briedums tiek saistīts ar pavisam ko citu. Cilvēki iemācās, ka Dieva radītā pasaule darbojās pēc noteiktiem principiem. Tas viss mums tiek dots vienotā pasaules uzskatā, kurš ietver gan izpratni par mūsu Dievu, gan izpratni par mūsu pašu identitāti. Tā varam izprast, ka Dievs ir kārtības Dievs, savukārt šī kārtība ir ne jau Viņa, bet mūsu dēļ. Ka Viņa pārvaldījumā ir viss, kas notiek pasaulē, un ka Viņš vēlas būt par mūsu Dievu (1.Mozus 17:8, 2. Mozus 29:45), no kura varam sagaidīt visu labu. […]

Ja saprotam, ka Dieva likumi iedibināti mūsu labumam, un ka svētību, atlīdzību un prieku varam baudīt, ja cenšamies dzīvot saskaņā ar radīšanas kārtību, tad pārstājam cīnīties tai pretī, bet ar prieku tai pakļaujamies, darbojoties saskaņā ar Dieva nodomu. Tas arī ir cilvēka briedums kristīgā skatījumā.”

Pilnu šīs nodaļas tekstu lasiet šeit.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: