10 iemesli, kādēļ jaunieši pamet Baznīcu
Jaunieši pamet Baznīcu. Tā ir problēma gandrīz visās Rietumu baznīcās. Kāpēc? Grūti ir sniegt viennozīmīgu atbildi.
Piedāvājam arī jums iepazīties ar kāda mācītāja novērojumiem. Tie nav nedz gluži jauni, nedz sensacionāli. Kas svarīgi, tie formulēti kā daudzu, jo daudzu sarunu ar jauniešiem kopsavilkums.
Lūk, nedaudz pārfrāzēti daži no tiem.
- Baznīca IR nozīmīga. Tieši tā, Baznīca ir nozīmīga ar savu vēsti, tai nav jāmēģina piesaistīt cilvēkus ar ko citu. Tā nekad nebūs pasaules konkurente citās jomās.
- Jo šie jaunieši nekad nav īsti apmeklējuši Baznīcu. Viņi bijuši iesaistīti jauniešu grupās, kuras darbojās it kā Baznīcā, bet, izauguši no jauniešu grupu vecuma, viņi vairs nezina ceļu uz draudzi.
- Viņi paliek gudrāki. Nu ja, kāds tur brīnums. Kad pasaule piedāvā un iedrošina uzdot jautājumus, kurus Baznīca nav pat centusies adresēt, operējot tikai jauku emociju līmenī, jaunieši to novērtē… bet viņiem nav Baznīcas atbilžu.
- Tas tāpēc, ka Baznīca nemāca jauno paaudzi pietiekoši nopietni. Draudzes piederība un Dievkalpojumu apmeklēšana tiek reducēta uz jaukām emocijām un piederību kopienai. Kad parādās citas alternatīvas pozitīvu emociju baudīšanai un sadraudzībai, atā…
- Viņiem nevajag Baznīcu. Jo bieži vien Baznīcas vienreizējā un dzīvu darošā Evaņģēlija vēsts tiek pārvērsta par morāles principiem labai dzīvei. Bet tos daudz labāk var apgūt citviet.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit.
Jaunieši labāk kā jebkurš sajūt to ka sludinātais vārds nedzīvo starp draudzes locekļiem! Ka nav apustuļu sadraudzība augšistabā, ka evaņģēlija vēsts nav dievkalpojumā draudzes sejā un attieksmē, ka bieži vien nemaz nav evaņģēlija vēsts.
..un nav tikai jauniesiem sis skats… man pasai tads ir noverojot draudzi kur esmu saistita. (Un man ir 62 gadi!) Zinu ka es nevaru nevienam no viniem atvert acis jo biezi vini pasi doma ka ir svetie kam tiesibas nonievat citus draudzes loceklus, sudzoties slepeni macitajam.
Mans darbs ka luteranu garigais gans universitates limeni ciesh no vairumu jauniesu bezintereses pat sodien, Lielaa piektdienaa, kad neviens neatnaca uz universitates baznicinu, pat kad dzivo universitates pagalmaa.
Man šķiet, ka labi šo problēmu paskaidro piemērs ar brillēm. Ja lūkojamies UZ brillēm, tas nepalīdz lietas ieraudzīt skaidrāk. Tikai tad, ja lūkojamies CAUR brillēm, redze uzlabojas. Tas pats ar Rakstiem, ar kristīgo ticību. Nav liela labuma, ja lūkojamies UZ tiem, bet gan – ja lūkojamies uz visu, kas notiek, CAUR tiem.