Izlaist līdz saturam

Pārdomas par mūsu augšāmcelšanos.

by uz marts 31, 2013

Rokas, dzīve, cerībaRokas, dzīve un cerība Lieldienu nedēļā.  (Dr. Jeffrey Gibbs)

Nāves vara ir reāla, un tuvinieku zaudējums vienmēr ir sāpīgs. Arī kristiešiem. Vairs nevaram turēt mūsu mīļoto rokas, tās ir aukstas un bez dzīvības. Tā ir nāves un grēka uzvara. Pagaidu uzvara…

Tomēr ir viens, kurš ir uzvarējis nāvi. Dievs un cilvēks. Jēzus Kristus.

Viņa rokas bija pietiekoši stipras, lai apgāztu tempļa naudas mijēju galdus, un pietiekoši maigas, lai pieņemtu bērniņus.

Viņa naglu rētām rotatās rokas pastiepsies, lai satvertu mūsējās, lai celtu mūs augšā mūžīgai dzīvei Viņa Tēva mājokļos.

Džefrija Gibsa pārdomas lasiet šeit.

2 komentāri
  1. Esmu daudz skeptiskāks par augšāmcelšanos, iespējams cilvēks atradās koma stāvoklī no atūdeņošanas un asins zaudēšanas.

  2. Laikam jau jāsaka ar apustuļa Pāvila vārdiem: “Bet, ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir jūsu ticība un jūs vēl esat savos grēkos. Tad jau pazušanā gājuši ir arī Kristū aizmigušie. Ja mēs vienīgi šajā dzīvē ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki. Bet nu Kristus ir augšāmcēlies no mirušajiem, pirmais no aizmigušajiem. Tādēļ ka nāve ir caur cilvēku un caur cilvēku ir arī mirušo augšāmcelšanās.” (1.Kor 15:17-21)
    Ja augšāmcelšanās faktu atdalām (noraidām) no kristīgās ticības, tad paliek tikai vēl viena labas uzvedības reliģija.

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: