Izlaist līdz saturam

„Dzīvosim labajos darbos” [a]

by uz aprīlis 4, 2013

Bērni Svētība un Pienākums.„Mēs mācām, ka samierināt mūs ar Dievu, darīt ticīgus un iznīcināt grēku ir tik cildeni un godpilni darbi, ka tie jādara vienīgi Kristum […]

Bet, ka labiem darbiem līdz ar to neesot nekādas vērtības, – kurš gan jebkad ir dzirdējis kādu to mācām, izņemot velna melīgās lūpas?

Es nemainītu […] pat ne vismazāko labo darbu, ko jebkad esmu darījis, pret visiem šīs pasaules dārgumiem. Patiesībā es šos darbus uzskatu vērtīgākus par savu dzīvību, kura, galu galā, mums ir vēl svarīgāka nekā visa pasaule. Jo, ja tas ir labs darbs, tad to ir darījis Dievs manī un caur mani. Bet, ja Dievs to darījis, un tas ir Dieva darbs, kas gan ir visa pasaule salīdzinājumā ar Dieva paša darbu?

Es, protams, netopu ticīgs caur šādiem darbiem, bet es tos daru Dieva godam un slavai un mana tuvākā labumam un labklājībai.” (Dr. Mārtiņš Luters)

Šeit jūsu uzmanībai citāti no grāmatas “Bērni: Svētība un Pienākums“.

“Radība ir radīta ļoti laba. Ja arī cilvēka novēršanās no Dieva ir sagandējusi ne tikai cilvēka dzīvi, bet arī radības eksistenci (1.Moz 3: 14-19), tad būtībā, pēc Dieva ieceres tā vēl  arvien ir laba. Turklāt bieži mēs pārprotam, ko nozīmē Radīšana. Tas nav kaut kāds mirklīgs notikums pasaules iesākumā. Dievs turpina radīšanu ik brīdi. Ne velti mēs arī Apustuļu Ticības apliecību sākam ar vārdiem „mēs ticam uz Dievu Tēvu, Visu-valdītāju”. Dieva klātbūtne Viņa radībā ir pilnīga, nekas nenotiek bez Viņa ziņas. Dievs ir aktīvs šajā pasaulē un arī mums kā Viņa vietniekiem ir jābūt aktīviem. Viņš mūs ir iecēlis, lai mēs rūpētos par radību, – tas neizbēgami ietver arī mūs pašus. Mēs esam Viņa radība, svarīgi Dievam, un Viņš vēlas mums dot mūsu dienišķo maizi ikdienas. Kā Viņš to dara? Pavisam vienkārši, – caur mums. Jau minējām, ka Dr. Mārtiņš Luters izmantoja apzīmējumu „Dieva maskas”, lai raksturotu mūsu savstarpējo saistību Dieva turpinošajā radīšanas procesā. Dievs neparādās un nesniedz mums lietas, kas mums vajadzīgas. Tā vietā Viņš uztur un kārto visu radību tā, lai caur to varētu sniegt ikvienam savas Tēva rūpes. Audzinot bērnus, vecāki ir Dieva vietnieki, jo caur vecākiem Dievs rūpējās par bērniem. Jebkurā citā aicinājumā mēs tieši tāpat esam „Dieva maskas” tiem, kuri bauda mūsu pūliņu augļus. Tā nu būt aktīviem šajā pasaulē, katram savā aicinājumā, tas nozīmē ne vien mūsu aktivitāti, bet gan mūsu pienākumu un atbildību kā Dieva darbabiedriem.”

– – – – – –

Runājot par aicinājumu, divu veidu attiecību modelis ir ļoti noderīgs. No sākuma vertikālās: jo visa radība vispirms atrodas tieši šajās attiecībās. Mēs uzzinām no Kristus Evaņģēlija, ka Dievs Radītājs var nākt pie mums un mēs pie Viņa, neskatoties uz mūsu samaitāto dabu, ka varam to darīt, jo Dievs pats ir uzņēmies mūsu grēkus. Kad Kristībā tiekam darīti par Viņa bērniem, mūsu attiecības ar Dievu ir sakārtotas. Te nu mēs, kā vienmēr vertikālajās attiecībās, esam tikai saņēmēji. Mēs paši nevaram nedz Dievu meklēt, nedz atrast, nedz izdarīt ko tādu, kas mūs padarītu Viņam pieņemamus. Tas viss paliek Dieva ziņā. Viņš novāc šķērsli mūsu starpā, tas ir, grēku, Viņš nāk un mūs meklē, Viņš mūs aicina un dara par saviem bērniem. Mēs to visu varam tikai saņemt, vai arī atteikties.
Pavisam savādāk izskatās horizontālās attiecības. Mums nekas nav jādara, lai nopelnītu Dieva labvēlību, bet tas nekādā ziņā nenozīmē, ka mums nekas nav jādara. Mūsu darbošanās nav vērsta uz Dievu, mēs necenšamies ar to izpelnīties labvēlību Viņa acīs. Darbošanās mūsu aicinājumos ir vērsta uz tuvāko. Te mēs esam „Dieva maskas” mūsu tuvākajiem. Mēs, attiecībā pret tuvāko, esam Dieva mīlestības izpausme. Visa sabiedrība tādējādi darbojās, lai savstarpēji palīdzētu ikvienam tās loceklim. Visam, ko mēs darām tuvākā labā, ir tikai viens avots, Dievs, mēs – Viņa instrumenti. Turklāt tas nāk par labu ne tikai tiem, kam mēs šādi kalpojam, bet ir arī par svētību mums pašiem, dodot jēgu un piepildījumu mūsu dzīvēm. Tā mēs varam gan pateikties Dievam par visu, ko Viņš dara mūsu labā, gan kalpot tuvākajam, tā darot Dieva darbu. Ja mums caur Kristu ir jaunas attiecības ar Dievu, tad tās noteikti izpaudīsies kalpojot tuvākajam.

Pilnu šīs nodaļas tekstu lasiet šeit.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: