Izlaist līdz saturam

Luterāņa pārdomas par jauno Romas pāvestu

by uz maijs 7, 2013

pope francis-arms-ring_2512927bPavisam nesen piedzīvojām Romas katoļu baznīcas vadītāja nomaiņu. Lai arī man kā luterānim Latvijā citas konfesijas vadītāja maiņa tālā Itālijas galvaspilsētā nav īpaši būtisks notikums, ir pāris iemesli, kuru dēļ būtu vērts to te pieminēt. Tomēr, šis nebūs traktāts par teoloģiskām niansēm luterāņu un Romas katoļu teoloģijā, bet pārdomas par baznīcas redzamo pusi. (fotoattēls no AFP)

Mani uz pārdomām rosināja zināmas paralēles starp notikumiem šogad Romā un nesenā pagātnē Latvijā. Pirms nepilniem trīs gadiem Latvijas Romas katoļu baznīcas vadītājs Jānis Pujats atkāpās vecuma dēļ, šī gada februārī pāvests Romā no amata arī atkāpās vecuma dēļ. Iespējams, tā bija tikai sagadīšanās, tomēr, šī līdzība mani ieinteresēja. Tad, kad amatu atstāja ļoti konservatīvais Jānis Pujats, viņa vietā ievēlēja krietni jaunāku pēcteci. Romā vienu gadiem bagātu pāvestu nomainīja cits, kas nebija diez ko jaunāks. Šķiet, šeit līdzība starp Rīgu un Romu beidzas, jo, ja Latvijas Romas baznīcas jaunais arhibīskaps šķiet uzskatos brīvāks, tad bijušo un jauno pāvestus pieskaita pie konservatīvajiem.

Tomēr, manuprāt, galvenā līdzība zināmu laiku turpināsies. Kopš 2010.gada Romas baznīca Latvijā atrodas zināmā divvaldības stāvoklī. Visas oficiālās vadības sviras atrodas esošā arhibīskapa pārziņā, viņš likumīgi pārstāv Romas baznīcu. Tomēr, par zemu nevajadzētu novērtēt arī neoficiālās autoritātes nozīmi. Salīdzinājumam, ja baznīcas vadītājs mainās Latvijas Baptistu draudžu savienībā, tad iepriekšējais vadītajs ierindojas citu amata brāļu starpā. Taču, ja no amata atkāpjās Romas baznīcas arhibīskaps (šoreiz pat ar kardināla titulu!), tad viņu vairs neierindo citu amata brāļu pulciņā, pat ja viņš pats pieticīgi ieņemtu tajā vietu. Šai atšķirībai līdzās citām kā galvenā mināma ir ne tikai titulā, bet arī Romas teoloģijā un faktā, ka tā ir lielākā kristīgā konfesija ar gadsimtiem senu vēsturi. Citiem vārdiem, Jānis Pujats, kaut arī pazemīgi atkāpies, patur gan titulu, gan Romas mācībā īpašo bīskapa statusu. Tā nu šinī situācijā Romas baznīcā Latvijā, vai kādam tas patīk vai nē, ir divi līderi, kuru sacīto kādā jautājumā kāri tver ne tikai šīs konfesijas ticīgie, bet arī plašsaziņas līdzekļi.

Divvaldības paralēle uz zināmu laiku saglabāsies arī Romā. Atkāpjoties Benedikts apliecināja distancēšanos no vadības un publicitātes, redzēsim, cik tas viņam sekmēsies. Šis laiks, ko noteiks Dieva žēlastība, iezīmēsies ne tikai ar jaunā pāvesta spriedumu un darbu salīdzinājumu ar mūžībā aizsauktajiem priekštečiem, bet ar mēģinājumiem izzināt jau emeritētā (pensionētā) Benedikta viedokli un minējumiem par to.

Tieši pie minētās divvaldības vēlējos pakavēties. Ja kādam rodas iespaids, ka tā ir kas slikts, tad es tā nedomāju. Gluži pretēji, manā uzskatā šis laiks ir lielu lacīgās pasaules priekšrocību laiks, jo, ja viens cilvēks var konsekventi un godprātīgi pārstāvēt tikai vienu viedokli, tad divi var parādīt zināmu izdomas un meklējumu variāciju. Protams, pie nosacījuma, ka tas neskar pamatlietas (tomēr, es domāju, ka nevienā no abiem gadījumiem par atkāpšaons no Romas mācības stūrakmeņiem nevar būt runa). Par piemēru no Latvijas dzīves var minēt jautājumu, kurā abiem arhibīskapiem bija diametrāli pretējs viedoklis – Bībeles mācība skolā (Pujats – http://www.delfi.lv/news/national/politics/pujats-aglona-aicina-atbalstit-bibeles-macibu-skolas.d?id=33559937, Stankevičs –  http://www.apollo.lv/zinas/stankevics-neatbalsta-obligatu-bibeles-macibas-ieviesanu-skolas/459428). Vai šāda atšķirība kaitēja Romas baznīcai Latvijā? Manuprāt, tieši pretēji. Kamēr citās konfesijās vadītāji pauž savu nostāju ar „par” vai „pret” un iegūst sev atbalstītājus vai kritiķus, tikmēr katrs no viedokļiem var pieslieties vienam no līderiem Romas baznīcā. Tādējādi, vai piekrītam, vai nepiekrītam, mēs allaž redzam augšā esošu mūsu uzskatu pārstāvi. Es nedomāju, ka vienmēr tā vajag, nedz arī, ka tas būtu īpaši bibliski pareizi. Tomēr, praksē un jautājumos, kam nav pirmškirīga nozīme, tas var ietekmēt ne vienu vien.

Analogu situāciju Romā var saskatīt starp abu pāvestu attieksmi pret citu reliģiju pārstāvjiem, sevišķi – islāmu. Ja iepriekšējais pāvests bija sargājies minēt reliģiju vienāduma domu un pat sacījis kādu kritisku vārdu saistītu ar islāmu, tad jaunais pāvests tiek uzskatīts par ļoti pretimnākošu dažādām reliģijām. Viņš gan vēl nav precīzi definējis savu viedokli šajā jautājumā, un, iespējams vairīsies to darīt. Tomēr, pat viņa izvēlētais vārds, ņemts no Asīzes Franciska, liek domāt par piesliešanos asīzieša pasaules redzējumu, kas starpreliģiju skatījumā pēdējās desmitgadēs tiek uzskatīts par ļoti atvērtu dialogam par dažādu reliģiju tuvināšanos.

Tik daudz pārdomu šajā reizē. Dieva svētību vēlu gan jaunajam Romas katoļu baznīcas vadītājam, gan ikvienam citam draudzes kalpošanas amata nesējam un Kristus Vārda sludinātājam.

Dievam vien lai ir gods!

One Comment
  1. vientiesis permalink

    Cien. voldemaarslaucinsh izlasīju Jūsu pārdomas par jauno Romas pāvestu, taču nespēju īsti saprast, ko gribējāt pateikt?

    Reiz redzēju kādas cita luterāņa pārdomās par to vai pāvests Francisks ir Antikrists? http://www.ebaznica.lv/?p=9368 tas bija krietni saturīgās materiāls.

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: