Izlaist līdz saturam

Piezīmes pārdomām par Svētā Gara izliešanas svētkiem

by uz maijs 17, 2013

doveMācītājs Juris Uļģis ir laipni atvēlējis mums savas piezīmes, gatavojoties Vasarsvētku sprediķim. Svēto Rakstu teksti ir no pravieša Ecehiēla grāmatas (36:23 – 27), Apustuļu darbiem (2:1 – 18) un Jāņa evaņģēlija (14:23 – 31a). Piezīmes ir tēžu veidā un var kalpot gan mācītājam, sagatavojot sprediķi vai uzrunu, gan arī ikvienam kristietim, izvērtējot Svētā Gara darbības nozīmi personīgajā dzīvē.

1. Svētais Gars ir Trīsvienības trešā persona.

2. Svētais Gars ir visbiežāk apmelotā Trīsvienības persona. Tam tiek piedēvētas dažādas muļķības: konvulsīva smiešanās, gāšanās gar zemi, rūkšana kā lauvai, grīļošanās kā dzērājam. Pārdomāsim, kā mēs paši jūtamies, kad tiekam apmeloti, kad mums tiek piedēvēts tas, ko neesam darījuši vai sacījuši?

3. Svētais Gars ir arī visbiežāk piemirstā Trīsvienības persona. Kāpēc?

3.1. Atbilde meklējama Jēzus vārdos: Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis. Svētais Gars ir vispazemīgākā Dieva Trīsvienības persona, jo nerunā par sevi, bet runā par Dēlu, atklāj nevis savus vārdus, bet Dēla vārdus. Cilvēku lepnība un centrēšanās uz sevi ir pretstats Svētā Gara pazemībai un centrēšanās uz Kristu un Viņa darbiem un vārdiem.

3.2. Lutera vārdi par Svēto Garu no Mazā Katehisma: “Es ticu, ka es ar savu paša spēku un prātu nevaru uz Jēzu Kristu, savu Kungu, ticēt, nedz pie Viņa nākt, bet Svētais Gars ar Evaņģēliju mani aicinājis.” Arī šajos vārdos ir ieraugāma Svētā Gara pazemība, proti, Svētā Gara galvenais darbs – radīt cilvēkā ticību uz Kristu. Svētais Gars darbojās ļoti īpatnēji. Viņš mums atklāj Dēlu, kurš miris par mūsu grēkiem. Viņš mums atklāj Debesu Tēvu, kurš par mums rūpējas, bet pats paliek kaut kur aizmugurē, it kā negribēdams, lai Viņam pievērstu lieku uzmanību. Dažkārt tā rīkojas arī cilvēki, tiesa gan ļoti reti. Proti, ja cilvēks kaut ko dara vai runā, tad viņš nevēlas, lai viņu slavētu un godinātu, un atcerētos, bet vienīgā viņa vēlme ir lai tiktu slavēti citi, lai citiem klātos labi, lai citi tiktu godināti.

4. Kas mums nebūtu, ja nebūtu Svētā Gara?

4.1. Lutera vārdi par Svēto Garu atklāj ļoti būtisku patiesību: nebūtu Svētā Gara darbības, nebūtu arī draudzes, nebūtu kristiešu, nebūtu cilvēku, kuri ikdienā apliecina ar vārdiem un darbiem ticību augšāmceltam Kristum. Cilvēki, kuri vēlas Dievu lūgt tikai mājās un nevēlas piepulcēties draudzei, nav Svētā Gara apgaismoti. Tie joprojām dzīvo savu maldu tumsā.

4.2. Mums nebūtu Svēto Rakstu jeb Bībeles. Jēzus vārdi no Jņ.14:26. Mēs nezinātu patiesību par debesu Tēvu, par Dēla krusta nāves nozīmi, par mums pašiem un mūsu glābšanu. Kas tā būtu par tumsu, ja mums pēkšņi vairs nebūtu šīs gaismas, nebūtu Bībeles, kas izgaismotu mūsu dzīves ceļus šajā tumšajā pasaulē? Bībeli nedrīkst uztvert kā lietu citu lietu starpā, kuras no ikdienas lietošanas jau mums ir apnikušas. Bībele ir liels dārgums, kuru mums ir devis Svētais Gars. To īpaši novērtē tie cilvēki, kuriem padomju laikos kaut kā pa slepeniem ceļiem bija iespējams sagādāt kādu.

5. Svētais Gars ir pieticīgs Gars, jo Viņš skaidro un māca tikai to, kas ir Svētos Rakstos. Viņš atver mūsu acis, mums lasot Rakstus. Viņš apgaismo mūsu dzīves, kad tās dzīvojam pēc Rakstiem. Viņš atver mūsu ausis no Rakstu klausīšanās. Pret šo brīnišķīgo darbu uzstājas vesela virkne cilvēku, grupu un kustību, kuri apgalvo, ka viņiem Svētais Gars ir atklājis daudzas jaunas lietas un patiesības, kuras nav atklātas Svētajos Rakstos. Luterāņi šādus cilvēkus tradicionāli dēvē par entuziastiem un jūsmotājiem, un ka tieši viņi ir par iemeslu nemitīgām šķelšanām, ķildām un nemieriem kristīgā baznīcā. Ja tu apgalvo, ka esi pravietis, ka tev ir jaunas atklāsmes, ka tevi Svētais Gars uzrunā pa tiešo, tu esi jūsmotājs, tu nostājies pret šo pieticīgo un reizē brīnumaino Svētā Gara darbu. Kā vienu no piemēriem varētu minēt islāma dibinātāju Muhamedu. Rezultāts: kari, nemieri, asins izliešanas, cīņas par varu.

6. Svētais Gars ir ļoti neparasts. Viņš tiek apmelots un aizmirsts. Tajā pašā laikā, Viņš nemitīgi turpina savus brīnišķīgos darbus (aicina un veido draudzi, atgādina Kristus vārdus). Pie tam Gars to dara, nevis izceldams sevi, bet gan arvien norādīdams uz Tēvu un Dēlu. Kaut mēs tā ikdienā spētu dzīvot, ka noliecoties tuvākā vajadzību priekšā, mēs nedomātu par sevi, par savu cieņu un godu, bet domātu vienīgi un tikai par otru cilvēku, lai tas varētu pilnvērtīgi nodzīvot šo zemes dzīvi.

One Comment
  1. Ilgvars permalink

    Paldies! ļoti vērtīgi!

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: