Izlaist līdz saturam

Svētā Gara izliešanas svētkos

by uz maijs 19, 2013

pentecost_redMācītājs Juris Uļģis

Lasījumi:1 Mozus 11:1–9, Apustuļu darbi 2:1–18, Jāņa evaņģēlijs 14:23–27.

Esmu piedzīvojis pērkona negaisu kādos no iepriekšējiem Vasarsvētkiem. Tas palīdz labāk iejusties mācekļu ādā, kad pār viņiem pirmajos Vasarsvētkos nāca Svētais Gars. Iespaidīgi.

Apustuļu darbu aprakstītajos notikumos notiek kaut kas ļoti neparasts – dažādu tautību cilvēki dzird apustuļus runājam viņu valodās, kaut arī apustuļi pirms tam nekad nav mācījušies un zinājuši šīs dažādas valodas. Šie ļoti dažādo tautību cilvēki dzird savās valodās paužam lielos Dieva darbus. Varētu teikt – ka šeit iesākas cilvēces atkal apvienošanas darbs.

Cilvēce ir sašķelta dažādās rasēs, tautās, nācijās, valodās. Šī sašķeltība, šī valodas barjera mums bieži vien traucē veidot labas, tuvas un draudzīgas attiecības ar vāciešiem, angļiem, frančiem, arābiem. Uzskatāmākie piemēri ir Israēlas un Palestīnas attiecības, kā arī abu Koreju krīzes. Šī sašķeltība ir novērojama pat vistuvāko cilvēku starpā. Piemēram, starp vīru un sievu.

Bābeles notikums ļauj mums ieraudzīt to, kā tad iesākās visa šī sašķeltība. Pirmās Mozus grāmatas 11. nodaļas stāstā lasām, ka sākotnēji cilvēki runāja vienā valodā, līdz ar to viņiem bija liels spēks un vara. Taču viņi šo spēku izmantoja augstprātīgam un lepnam mērķim – „mēs uzcelsim torni līdz debesīm” jeb „mēs esam kā dievs, ko mēs gribam, to mēs darām, ko mēs vēlamies, to mēs agri vai vēlu sasniegsim”. Seko valodu sajaukšana, cilvēku izklīdināšana pa visu zemes virsu – Dieva sods. Dažādās valodas un tautības mūsdienās ir cilvēka augstprātības un lepnības grēka sekas. Dažādas valodas, tautības un rases vienmēr ir bijis par iemeslu neskaitāmiem kariem, neskaitāmiem cilvēku upuriem.

Vasaras svētku dienā iesākās cilvēces atkalapvienošanas darbs. Piemēri: toreiz Jeruzālemē: tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās .. Bet visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs. Tagad – kristīgā baznīcā. Vienā solā sēž bagātie un nabagie, ietekmīgie un nicinātie, baltie un melnie. Kāds kristietis dalījās ar savu pieredzi dievkalpojumā svešā zemē – pat piedaloties dievkalpojumā, kurā viss notiek svešā valodā, kurā pārsvarā ir vietējie, var piedzīvot vienotību, sadraudzību un kopīgu ticību ar šiem cilvēkiem.

Tātad, Svētais Gars apvieno sašķelto cilvēci, Viņš dziedē, kur ir sistas brūces vīra un sievas starpā, Viņš atjauno sabojātās attiecības starp bērniem un vecākiem. Svētais Gars apvieno sašķelto cilvēci, ievedot to kristīgā Baznīcā jeb draudzē. Svētais Gars ir tas, kurš liek cilvēkiem turēties kopā, kopīgi lūgt un aizlūgt vienam par otru, kopīgi mācīties Dieva vārdos, kopīgi noliekties otra cilvēka vajadzību priekšā.

Svētā Gara darbs pirmajos Vasarsvētkos ir tik apbrīnojams, neizskaidrojams un grandiozs, ka cilvēki Jeruzālemē pamatīgi apjūk, un vienīgais kā spēj iziet no muļķīgās situācijas ir vainot visā vīnu – apustuļi ir salda vīna pilni un tāpēc kaut ko tur vāvuļo. Arī mūsdienās, ko tik pasaule neizdomā par cilvēkiem, kuri regulāri un cītīgi sāk apmeklēt, piemēram, svētdienas dievkalpojumus: izkūkojis prātiņu, nav ko citu darīt, vārgulis, utml. Taču visiem šiem apgalvojumiem pamatā ir pilnīgs aklums un nezināšana par vareno Svētā Gara darbību šajā pasaulē. Ja Tev nav Svētais Gars, svētdienas rītos Tu sēdi mājās un nesaproti, kāpēc citi iet uz dievnamu. Ja Tev ir Svētais Gars, svētdienas rītos Tu esi kopā ar citiem kristiešiem, kurus Svētais Gars arī ir atvedis, lai notiktu šī cilvēces atkalapvienošana.

Vasaras svētku dienā notiek vēl kāds zīmīgs notikums, kurš ir saistīts ar šo vareno Svētā Gara cilvēces atkalapvienošanas darbu, proti, tika kristīti aptuveni 3000 cilvēku. Caur Kristību mēs kļūstam līdzdalīgi pie šī Svētā Gara darba, caur Kristību mēs kļūstam par Baznīcas locekļiem, par kristīgās sadraudzības dalībniekiem. Caur Kristību mēs kļūstam par daļu no šīs Sv. Gara atkalapvienotās cilvēces. Pat tālu no Tēva mājām, naida un agresijas pilnajā pasaulē katram kristietim ir miera osta un sadraudzības vieta – draudze.

Svētā Gara cilvēces atkalapvienošanas darbs Vasaras svētku dienā netiek pabeigts. Tas tikai iesākas. Pasaulē joprojām ir dažādas valodas, mēs joprojām ikdienā piedzīvojam valodas barjeras cilvēku savstarpējā komunikācijā. Bērniem skolās joprojām jāmācās svešvalodas. Turpinās nāciju un rasu savstarpējās cīņas un asins izliešanas. Taču reiz gan šis darbs tiks pabeigts. Mēs ticam uz miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvību. Kad būs jauna debess un jauna zeme, tad atkal no jauna būs viena cilvēce, viena Dieva tauta, kura sapratīs viens otru, kura veidos svēto sadraudzību, kura slavēs lielos Dieva darbus.

Bet līdz tam laikam, mēs, kristīgā draudze virs zemes, esam aicināti uz ļoti augstu misiju, pienākumu un uzdevumu. Šajā sašķeltajā, naida pilnajā pasaulē, nest mieru, sadraudzību un vienprātību. Lai katra kristīga draudze, arī Latvijā, Svētā Gara spēkā kļūst par vietu, kur svešinieki un ienācēji var piedzīvot šo cilvēces atkalapvienošanas iesākumu jeb šos pirmos Svētā Gara augļus cilvēces apvienošanā!

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: