Izlaist līdz saturam

Islāms, cik ļoti tas attiecas uz mani šodien un šeit?

by uz maijs 21, 2013

christietis misionaars islaamsAr „mani” te domāju latviešu valodā runājošu un lasošu kristieti, un ar „šeit” – Latviju. Raksta nosaukumā liktais jautājums var šķist mazsvarīgs un nebūtisks tradicionāli par kristīgo uzskatītajā Latvijā. Tomēr, vai tas tiešām tā ir?

Divi piemēri. Pirmkārt, pāris nedēļas atpakaļ LTV Panorāmā nepilnas trīs minūtes garā sižetā runāja par to, ka musulmaņi Latvijā nejūtas diskriminēti. Mani kā kristieti, reliģijas nozīmes izpratēju, iepriecina kādas reliģiskas grupas mājīgā sajūta un pretimnākšana reliģiskai daudzveidībai Latvijā. Tomēr, runājošā islāma kultūras centra pārstāvja sacītais, ka katru piektdienu (svētā diena islāmā) Rīgas musulmaņu pulcēšanās vietā konvertējās islāmā vismaz pāris latviešu vai krievu, raisa jautājumu par to, cik bezrūpīgi kristieši var uzklausīt ziņas par islāma aktivitātēm Latvijā?

Otrkārt, man ar lielu interesi kā jaunu piedzīvojumu, vairākus gadus atpakaļ stāstīja par divu musulmaņu „misionāru” ciemošanos pie kādas draudzes mācītāja tūliņ pēc dievkalpojuma. Atnākušie vēlējās ar mācītāju pārrunāt jautājumus par islāma pārākumu. Tajā reizē viņiem nebija paveicies, jo minētais mācītājs ir ļoti labi teologiski izglītots, tāpēc viņam šo islāma pārākuma ideju nevarēja pierādīt. Tomēr, vai pat šāda aktivitāte vien nepelna zināmu ievērību?

Protams, nedaudz mazāk par divi miljoni iedzīvotāju skaita lielajā Latvijā šādi atsevišķi gadījumu vēl var nešķist nekas īpaši nozīmīgs. Tomēr, tādai tendencei saglabājoties, ilgākā laika termiņā musulmaņu skaits Latvijā var ievērojami palielināties. Jau šobrīd Latvijā lēš aptuveni 10 000 islāma piekritēju. Lai arī kristīgajām konfesijām un grupām piederīgo skaits kopā ievērojami pārsniedz šo skaitli, nav daudz konfesiju un grupu, kuras atsevišķi pārsniegtu 10 000 piekritēju daudzumu.

Bez tam, ja mēs paveramies apkārt, musulmaņu piekritēju skaitam ir tendence nemainīgi palielināties visās tuvāk un tālāk no mums esošas Eiropas valstīs. Latvijā vēl nav īpaši pierasts, bet ne tik tālu esošajā Berlīnē, Sokholmā un Kopenhāgenā arvien vairāk ir redzamas sievietes ar islāma sekotājām raksturīgajām galvassegām un vīrieši bārdās, tērpti Tuvo Austrumu kultūrā pierastos apģērbos. Vai varam aizbildināties ar to, ka tas skar tikai ieceļotājus no tradicionālām islāma valstīm? Diez vai pie šāda paša ieskata cilvēks paliks, apskatot populāro draugiem.lv islāma domubiedru grupas, kurās latviešu valodā ir gana daudz sekotāju un arī pietiekoši augsta šo domubiedru grupas dalībnieku aktivitāte.

Šī raksta mērķis, protams, nav kurināt starpreliģiju neiecietību, jo ticības lietās nav piemērojami miesīgi ieroči. Te vēlamies vien norādīt uz to, ka nav apšaubāms islāma izplatības fakts. Turklāt, tas atiecas ne vien uz ieceļotājiem, bet arvien lielāks skaits latviešu konvertējas. Ko mums kā Latvijas kristiešiem darīt?

Tiem, kas jūtas drošībā, jāatgādina kāda vēstures mācība. 7.gadsimtā, kad islāms sāka izplatīties, tā iespiešanās arvien jaunos reģionos notika fenomenālā ātrumā, līdzīgi eksplozijai. Jau gadsimtu pēc islāma rašanās, tas bija iekarojis milzīgu teritoriju, no Spānijas rietumos līdz Indijai austrumos. Islāma priekšā nebija spējīgi pastāvēt Ēģiptes, Ziemeļāfrikas un Sīrijas kristieši. Šobrīd tie ir islāma pašu dedzīgāko piekritēju reģioni, bet reiz Antiohijā (mūsdienu Turcijā), Aleksandrijā (mūsdienu Ēģiptē) un Hipo (mūsdienu Alžīrijā) bija daudz ievērojamāki sava laikmeta kristietības centri, nekā Roma. Kristieši šajās pilsētās un reģionos spēja radīt kristīgo domu, kura pieder ne vien kristietības vēsturei, bet arvien ir nozīmīga. Tomēr, tagad šinīs vietās ir tikai mazskaitlīgas kristiešu kopienas, ja tās vispār ir saglabājušās.

Vai vēstures liecības un mūsdienu situācija Latvijā mums, kristiešiem, ļauj būt vienaldzīgiem?

Vai nav laiks meklēt iemeslus islāma piekritēju skaita pieaugumam? Vēl vairāk, vai šādi meklējumi mūs nevedīs pie pašu kūtruma misionēt? Vai, pārdomājot mūsu misijas kūtrumu, neradīsies jautājumi par to, cik mēs paši klausamies, uzklausam, nesam tālāk un ar savu dzīvi kalpojam Kristus žēlastības vēstij?

Šie un no tiem izrietošie jautājumi mūs skar jau tagad, un skars vēl lielākā mērā jau tuvākajā laikā. Iespējams, ka šis ir īstais laiks atsākt misiju tepat mājās, jo katrs, kuru ir aizsniegusi Kristus žēlastības vēsts, var kļūt par kristieti, kamēr katrs, kuru šī vēsts neaizsniedz, ir pakļauts ikvienai citai mācībai, tai skaitā, ļoti pārliecinošajai islāma mācībai.

Dievam vien lai ir gods!

4 komentāri
  1. Sīrijā ir miljoniem lielas un stipras kristiešu kopienas un līdz karam tās ideāli sadzīvoja. Man pat nācās novērot tādu kā sacenšanos dievbijībā.

    Un Antiohijā vesturiski pirmo kristiešu baznīcu apmeklē 3reiz vairāk muslimu, nekā kristiešu.

    Sv. Taklas klosterī Malulā arī bija ļoti daudz muslimu apmeklētāju.

  2. līdz karam tās ideāli sadzīvoja ar muslimiem, gribēju teikt.

  3. Paldies par komentāru! Pēc CIP pasaules datu faktu bāzes datiem Sīrijā apmēram 10% no iedzīvotājiem ir kristieši (2 miljoni). Manuprāt, katrs desmitais ir kvalificējams kā mazskaitlīgs. ;) Ēģiptē arī ir tie paši 10%, kas tiek pastāvīgi vajāti un visādi apspiesti.

  4. Mumins permalink

    Jā, mūsu Latvijā tik tiešām kļūst aizvien vairāk.

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: