Ko Luters saka par elkdievību [1]
Kā veidojas elkdievība?
(tulkojusi Anita Danneberga)
Savās lekcijās par 1. Mozus 24:1-4 Reformators sniedz mums savu redzējumu par elkdievības izveidošanos.
Neapšaubāmi, ka pagānu piekoptā saules dievināšana un pielūgšana izveidojās uz tās mācības pamata, kuru viņi saņēma no Ādama. Jo viņš mācīja savai ģimenei un bērniem saullēktā mesties uz ceļiem un slavēt debesu un zemes Kungu, un pateikties par neskaitāmajiem labumiem, kurus Dievs dāvā pasaulei caur šo brīnišķīgo gaismu. Vēlāk Ādama pēcteči patiešām saglabāja šo rituālu un ceremoniju – ik rītus mesties ceļos pretī saulei, bet viņi aizmirsa pateikties Dievam par gaismas un saules radīšanu viņu labumam, un padarīja sauli par elku.
Tas viss ir izveidojies no dievbijīgu tēvu mācībām, jo kur vien Kristus uzceļ baznīcu un saved kopā draudzi, velns vienmēr grib mērkaķoties Viņam pakaļ, izgudrojot elkdievīgus pielūgšanas un mācības veidus, kuri līdzinās patiesai Dieva mācībai un pielūgšanai. Bet viņš nolaupa tēvu solījumus un garu, tā vietā ieviešot krāšņu greznību un varenas ceremonijas. Šādi izliekoties, viņš reliģijas un svētuma ziņā pat pārspēj un aizēno patieso pielūgsmi un baznīcu. [1] (W 43, 304 f – E op ex 6, 25 – SL 1, 1663 f)
[1] Luters uzskata, ka tad, kad Ābrams prasīja, lai viņa kalps dodams zvērestu, turētu roku uz viņa kunga augšstilba, tad kādi, kas par šādu zvērēšanas veidu bija padzirdējuši, padomāja, ka šādā darbībā un arī pašos dzimumorgānos ir kaut kas svēts, un tāpēc padarīja tos par savas elkdievīgās pielūgsmes objektiem.
Citāts Nr. 2107 no grāmatas – Plass, Ewald M., What Luther Says, CPH, Saint Louis, 1959.
