Izlaist līdz saturam

Bībeles un zinātnes attiecības

by uz jūnijs 3, 2013

GS IIStarp diviem pasaules uzskatiem – Bībeles un Rietumu (4.daļa)

Šeit ir raksts PDF formātā.

Kad bijība Radītāja priekšā zaudēta, tad zaudēts arī visas patiesās gudrības sākums. Apustulis Pāvils mūsdienām līdzīgā situācijā raksta: „Jo Dievu pazīdami, tie Viņu nav godājuši kā Dievu, un nav Viņam pateikušies, bet kļuvuši domās tukši – un viņu neprātīgā sirds ir aptumšojusies. Apgalvodami, ka ir gudri, tie kļuvuši muļķi.” (Rom.1:21-22) Vēsturē labi redzams, kas notiek, kad, atmetot Radītāju, cilvēki paši ķeras pie radīšanas. Jaunā zinātne un tās ietekmētais Rietumu pasaules uzskats ir nevien atvēruši Pandoras lādi, bet gan atgriezusi Pandoras krānu, no kura problēmas plūst aumaļām. Lai tās kaut kā apkarotu, tiek izdomāti arvien jauni risinājumi, tik pat mehāniski kā pati Jaunā zinātne.

„Dakterīt, man viss ir, bet nekam neredzu jēgu.” „Nekas, ņem vienu tabletīti pret depresiju, otru labam garastāvoklim. Ja nepaliek labāk, pienāc atkal pēc mēneša, izrakstīšu ko citu.” Kāda tur jēga! Izmainīsim ķermeņa ķīmiskās reakcijas un būs labi.

„Cienījamo terapeit, man šķiet, ka es būtu daudz laimīgāks ar kādu jaunāku sievu, ko darīt?” „Mīļo cilvēk, dzīve mums katram vien, nav jēgas šķiest laiku, ja no tā negūst prieku.” Ja atbildība pret tuvāko liek apslāpēt savu ego, nost ar to! Galu galā, esam taču tikai refleksu vadīti indivīdi, kuriem jārūpējas, lai mūsu maņas būtu apmierinātas.

„Dakter, aizgāju uz dejām, un nu esmu stāvoklī, bet man tikai septiņpadsmit.” „Nu ko tu, mīļā, padomā par savu nākotni, bērniem vēl būs laiks vēlāk, taisi abortu.” Šādus un līdzīgus zinātniski „viedus” padomus ikdienā var sastapt vai uz soļa.

Tikai vienu Jaunās zinātnes pasaules uzskats savā „gudrībā” nespēj izdarīt – tas nespēj aizgriezt šo Pandoras „krānu”. Bībeles pasaules uzskats to spēj. Spēj, jo tam ir viss, ko Jaunās zinātnes pasaules uzskats apzināti atmeta kā nevajadzīgu. Bībele sniedz skaidras atbildes uz pašiem svarīgākajiem jautājumiem – kas un kāds ir Dievs, kāda ir Radītāja iedibinātā kārtība šajā pasaulē, kas mēs esam, no kurienes nākam, uz kurieni ejam, kāda ir mūsu dzīves jēga, utt.

Jaunajā zinātnē balstītajam Rietumu pasaules uzskatam izplatoties, Bībeles skatījums tika pakāpeniski nostumts no skatuves. Zinātne un Bībeles vēsts bieži tika pasniegti kā pretpoli. Zinātnes atbildība (it kā) būtu fakti un patiesība, Bībeles – reliģiskās tradīcijas un personīgi pārdzīvojumi, kuriem ar dzīvi šajā pasaulē nav nekāda lielā sakara.[1] Patiesība ir tāda, ka Bībeles pasaules uzskatam nav nekādu iebildumu pret zinātni kā pasaules izziņas ceļu. Tieši otrādi, gan prāts, gan spēja to izmantot, saskaņā ar Bībeles pasaules uzskatu, ir brīnišķīgas Dieva dāvanas. Tās nav nedz jānonicina, nedz jāliek zem pūra, bet gan jāļauj tām darboties tuvāko labā, kur un cik vien iespējams. Nedaudz pārfrāzējot Mārtiņa Lutera sacīto – zinātne bez un ārpus Bībeles pasaules uzskata ir tas pats, kas seksuālās attiecības ārpus laulības. Kā seksuālās attiecības ir pareizi un svētīgi baudīt laulībā, tā arī zinātnei ir pareizi un svētīgi darboties Bībeles pasaules uzskata ietvarā.[2]

Ir svarīgi apzināties zinātnes spēju robežas. Tā var paveikt patiesi daudz. Tā var palīdzēt saprast (iepriekš minētās līdzības vārdos) kā krēsls veidots, no kādiem materiāliem, kā to var pielietot, utt. Bet tikai Dievs savā atklāsmē Bībelē dara mums zināmu, ka tas ir krēsls, kas radīts, lai mēs tajā sēdētu. Zinātne var izpētīt kādā ātrumā traucās elektriski impulsi mūsu smadzenēs, tā var izmērīt, cik litrus asiņu sirds pumpē diennakts laikā, kāds ir mūsu DNS garums, tā spēj aizstāt lielu daļu no cilvēka ķermeņa ar mākslīgi radītām protēzēm, utt. Tomēr tā nevar pateikt, kas ir cilvēks, kāda ir viņa dzīves jēga, nedz viņam to dot. Nevar! Zinātne ir brīnišķīgs izziņas instruments, bet tā nav un nekad nebūs Radītājs. Tā tikai apraksta un nevis rada un uztur realitāti!

Pirmajā „Gudrības Sākuma” sērijas grāmatā salīdzinājām Bībeles pasaules uzskatu ar mājas ģenerālplānu. Ģenerālplāns neietver visas detaļas, bet lielos vilcienos parāda kā lietas turas kopā, kā visam jāfunkcionē vienotā veselumā, kāda ir katra atsevišķā elementa loma kopumā. Tas ir tieši tas, ko dara Bībeles pasaules uzskats. Kā gan tas varētu būt kā pretpols zinātnei?! Tieši otrādi, apziņa, ka visa pasaule ir jēgpilni iekārtota un kā tāda arī tiek Dieva uzturēta, ļauj ar prieku nodoties radības dažādo dimensiju izpētei, izprotot gan lietu būtību, gan mērķi, gan izzinot visus citus to aspektus.[3] Tieši šāda izpratne gadu tūkstošiem ir iedvesmojusi un arī šodien iedvesmo daudzus, jo daudzus pētniekus.

Ģenerālplāns neietver visas mājas nianses. Tam ir savi limiti. Papildus vajadzīgi arī atsevišķi plāni – viens elektrībai, cits ventilācijai, vēl citi ūdensvadam, apkurei, utt. Bībele neatklāj visu, ko varam uzzināt par pasauli. Pat ne tuvu tam. Runājot par detaļām zinātnes pienesums ir nenovērtējams. Tur arī redzam zinātnes lomu Bībeles pasaules uzskatā. Piemēram, ja vēlamies izprast cilvēku, Bībele mums atklāj, ka viņš ir pēc Dieva tēla un līdzības radīts, lai laulībā dzīvodams augļotos, vairotos un pārvaldītu Zemi. Ka viņš radīts ļoti labs, bet pašlaik atrodas grēka varā un atšķirts no Dieva. Savukārt Kristū Dievs dāvā grēku piedošanu, izpostīto attiecību atjaunošanu un laiku beigās mūžīgo dzīvību Dieva valstībā. Tāds ir „ģenerālplāns” lielos vilcienos. Savukārt dažādas zinātnes disciplīnas ļauj cilvēku aplūkot no ķīmijas, antropoloģijas, socioloģijas, fizikas, psiholoģijas, ģenētikas, un vēl daudziem citiem aspektiem. Katrs no tiem var pateikt ko jaunu un noderīgu par mums pašiem, un tie visi var būt par svētību, ja vien ir harmoniski saskaņoti ar ģenerālplānu.

Rietumu pasaulē cilvēki bieži mēdz domāt, ka Bībele pasaules uzskats ir viens no daudzajiem, līdzīgi kā desmitiem citu reliģiju. Taču šāds priekšstats vienkārši skaidrojams ar sabiedrības atmiņas zudumu. Kā cilvēkam ir grūti dzīvot, ja viņš zaudē atmiņu, tā arī sabiedrībai. Divas reizes visā pasaules vēsturē visa cilvēce ir bijusi vienkopus. Pirmā, kad Dievs radīja Ādamu un Ievu, otrā, kad no plūdiem izglāba Noasu un viņa ģimeni. Abās reizēs viņu pasaules uzskats bija tas, ko šodien saucam par bībelisko.[4] Tas ir pastāvējis no sākuma un pastāvēs līdz laika beigām. Visi citi, tajā skaitā arī Rietumu pasaules uzskats, ir nekas vairāk kā laikā gaitā ieviesušies Bībeles pasaules uzskata surogāti.

Gudrībai ir vajadzīgs sākums. Bez Dieva Radītāja mēs šajā pasaulē esam kā bez sākuma un bez beigām, bez mērķa un kārtības, bez jēgas, atstāti paši savā vaļā, ilgtermiņā nolemti neveiksmei. Tieši tādēļ tik svarīgi aptvert ģenerālplānu, detaļas varam aizpildīt vēlāk. Saprast, kāds ir Dievs, kāda ir Dieva Radīšanas kārtība, jo īpaši kā tā attiecās uz cilvēku, un kāds ir cilvēks.

Ieteicams tālākai izpētei

Aptverošs pārskats par kristietības izplatību atrodams Diarmaid MacCulloch grāmatā Christianity: The First Three Thousand Years, Viking, NewYork, 2009. Autors piedāvā arī plašu bibliogrāfijas pārskatu tālākiem pētījumiem.

Sociologs un vēsturnieks Philip Jenkins pēdējos gados publicējis vairākus ievērojamus darbus, kuros aplūko gan kristietības vēsturi, gan pašreizējās izmaiņas un globālās tendences. Tajā skaitā The Lost History of Christianity: The Thousand Year Golden Age of the Church in the Middle East, Africa, and Asia – and How It Died, no Harper One, New York, 2008; The New Faces of Christianity: Believing the Bible in the Global South, 2008 un The Next Christendom: The Coming of Global Christianity, 2011., abas no Oxford University Press.

Detalizētu pārskatu par Radītāja universālo misiju Vecās Derības laikā, kā tā atklāta Rakstos, piedāvā Christopher J. H. Wright grāmatā The Mission of God: Unlocking the Bible’s Grand Narrative, IVP, 2006. Šīs paša tēmas konspektīvs pārskats atrodams Lessing, Reed R, Jonah, Concordia Commentary, Concordia Publishing House, Saint Louis, 2007., 151.-174. lpp.

Susan Neiman grāmatā Evil in Modern Thought: An Alternative History of Philosophy, no Prinston University Press, 2004., aplūko pēdējo pāris gadsimtu mēģinājumus izskaidrot ļaunumu pasaulē.


[1] Tiek uzskatīts, ka divu patiesību ideju pirmais noformulējis spāņu filozofs un zinātnieks Avereoes (1126.-1198.pēc Kristus). Saskaņā ar Averoes, ir divas patiesības, viena filozofijas, otra reliģijas. Reliģijas patiesība pieņemama ticībā, filozofijas patiesība prasa zināšanas. Vēlāk, 18. un 19. gadsimtā šī pati ideja, nedaudz izmanītā veidā atkal tika celta gaismā, šoreiz pretstatot reliģiju un zinātni. No Dr. David Adams lekcijām OT Issues, 2009. gadā, St. Louis, Konkordijas Seminārā.

[2] Oswald Bayer citē otro no Lutera filozofiskājām tēzēm Heidelbergas Disputā 1518.gadā, kurā rakstīts: „Ārpus Kristus filozofi ir kā tādi, kas piekopj seksuālo aktivitāti ārpus laulības. Tāpat kā seksuālo aktivitāti  var pareizi lietot tikai tāds, kas atrodās laulībā, tā arī tikai tas, kurš ir muļķis, proti, kristietis, vai pareizi filozofēt.” No Bayer, Oswald, Martin Luther’s Theology: A Contemporaty Interpretation, Eerdmans, Grand Rapids, Michigan, 2008., 161.lpp.

[3] Šodien zinātnieki, lai arī vēl arvien darbojoties Jaunās Zinātnes rāmī, nonākuši pie atziņas, ka ir jābūt kādam inteliģentam dizainerim, kurš būtu konsturējis fenomenus dabā, kuru rašanās nekādi nav izskaidrojama ar sagadīšanos. To sarežģītība izslēdz nejaušību. Šo kustību zinātnes aprindās tā arī dēvē par Inteliģentā Dizaina (Intelligent Design) kustību. Atzīdami nepieciešamību pēc Dizainera, zinātnieki tomēr vilcinās izdarīt nākamo secinājumu – ja ir Dizaineris, tad viņš radījis pasauli ar noteiktu mērķi. Kā zināms, jautājumi par mērķi un funkciju ir ārpus Jaunās Zinātnes interešu loka. Īsi par šo John H. Walton grāmatā The Lost World of Genesis One, IVP, Downers Grove, 2009., 115.-132.lpp. Vairāk par Inteliģentā Dizaina kustību un argumentiem var uzzināt William Debski grāmatā Intelligent Desing, IVP, Downers Grove, 1999.

[4] Par šo atziņu esmu pateicīgs mācītājam Frederic W. Baue, kā viņš to formulēja savas grāmatas Creation: Literary, Apologetic and Doctrinal Approach prezentāzijā, St.Louis, 2012.gada janvārī.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: