Izlaist līdz saturam

Dievs – kas un kāds Viņš ir? (1.daļa)

by uz jūnijs 10, 2013

Dievs RadītājsŠajā publikāciju sērijā aplūkosim, kas ir svarīgākās lietas, kuras Raksti mums atklāj par Dievu. Kas un kāds Viņš ir, Viņš sevi atklāj, mēs varam par Viņu uzzināt, un Viņš pats nāk pie mums. Aplūkosim šos jautājumus četros galvenajos Bībeles pasaules uzskata posmos, proti, pie Radīšanas, pēc grēkā krišanas, pie pasaules glābšanas un, visbeidzot, pie visas radības atkal atjaunošanas.

Pirmais posms: Dievs visa Radītājs

Savu vēstījumu Dievs izvēlējās sākt ar vārdiem: „Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” (1.Moz 1:1-2) Līdzīgi Viņš runā arī Jāņa evaņģēlijā: „Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva. Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir.” (Jņ 1:1-3) Viss, ko mēs uztveram un zinām, viss apkārtējā pasaulē ir nosaucams vienā vārdā, proti, – radība. Bet Dievs ir Radītājs. Viņš nav daļa no radības, un radība nav daļa no Dieva. Ja mēs iedomātos divas radītas lietas, lai cik arī tās būtu atšķirīgas, piemēram, kucēns un eņģelis, ābols un gravitācija, smiltis un laiks, tās tomēr savstarpēji būt līdzīgākas nekā radība un Dievs Radītājs. To nekad nevar uzsvērt par daudz – Dievs ir Radītājs, viss pārējais – radība.[1]

Ak, cik neprātīga lepnība un augstprātība ir iedomāties, ka mēs, cilvēki, no pīšļiem darināti, kuru dzīves paskrien kā vēja dvesma, varētu aptvert, kāds ir Viņš, Universa Radītājs! Vēl jo vairāk, ja mēs, stūrgalvīgie putekļi, savās nešķīstajās sirdīs un domās iedrošināmies Viņam ko pārmest! Attopies, kas gan tu esi, cilvēk?!

Ja paceļam acis uz zvaigznāju miriādēm, neaptveramām, bezgalīgām… tās visas Dievs radījis ar Vārdu, sakārtojis, un uztur prātam netveramā, brīnišķā harmonijā. Matērijai un enerģijai, laikam un telpai – visam ir sākums. Dievam nav nedz sākuma, nedz beigu. Viņš ir pilnīgs savā būtībā, bez sākuma un beigām, mūžīgs. „Es esmu pirmais un pēdējais, un bez Manis nav cita Dieva!” (Jes.44:6) „Visu pasaules visumu taču ir radījusi Mana roka, un tā ir cēlies viss, kas pasaulē pastāv, saka Tas Kungs.” (Jes.66:2) Turklāt ar visu domāts ne tikai tas Dieva radītās realitātes fragments, kuru ikdienā uztver mūsu maņas, bet arī tā nesalīdzināmi lielākā daļa, kas mūsu sajūtām nav pieejama.

Modernajā, jeb Rietumu pasaules uztverē, pretēji visiem pārējiem, vēsture rit, ja tā var sacīt, vienā dimensijā. Materiālā realitāte esot viss, kas ir.[2] Pavisam citu ainu Dievs atklāj Bībelē. Dievs radīja un uztur arī garīgo pasauli, kurā mājo eņģeļi, ķerubi un serafi. Pasauli, kurā kritušais eņģelis Sātans un viņa ļaunie dēmoni kaļ plānus kā cilvēkus grūst mūžīgā nāvē. Pasauli, kurā Dieva eņģeļi stāv sardzē ne tikai par mūsu dvēselēm, bet arī par kārtību dabā un miesas labklājību. Pasauli, kurā notiek nemitīga cīņa par mūsu pazudināšanu, vai glābšanu. Par šo pasauli un tajā notiekošo Dievs Savā atklāsmē runā tik pat dabiski, kā par mūsējo.

Diemžēl pāris Apgaismības un racionālisma gadsimti ir lielā mērā aptumšojuši Rietumu cilvēka spēju saprast un rēķināties ar šo pasauli. Šodien pat vārds garīgs Rietumu kultūrā tiek uztverts gandrīz vai kā sinonīms vārdam labs. Kā gan par labu varētu nosaukt Sātanu, kurš „staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.” (1.Pēt 5:8) Vajag atsaukt prātā jebkuru šokējošu un baisu ļaunuma izpausmi, lai rastos kaut neliels priekšstats, uz ko šī „labā” garīgās pasaules daļa spējīga, un tomēr tik daudzi muļķīgā naivumā ir gatavi tai atvērties. Lai tikai piedzīvotu ko „garīgu”! Diemžēl daudzi, sev un citiem par nelaimi, to arī piedzīvo.

Tomēr, lai cik grēka izkropļota šodien būtu radība, vai fiziskajā, vai garīgajā realitātē, viss reiz ticis saukts esībā Radītājam izrunājot vārdus „Lai top!” Lai arī Dievam nekā netrūka, Viņš pēc savas dabas brīvi izvēlējās radīt. Dievs nodibina attiecības ar radību, to izsaukdams no nebūtības, ļaudams tai būt, un rūpēdamies par to. Jau Radīšanas akts parāda Dieva būtību. Viņš ir dodošs Dievs. Radīšanas akts ir Dieva dāsnuma pārbagātības izpausme. Tā Viņš sevi atklāj jau no paša sākuma. Vēlāk tas tiek Viņa paša vārdos izteikts: „Jahve, Jahve, apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā.” (2.Moz 34:6)[3]

Ir cilvēki, kuri mēģina apgalvot, ka Dievs Vecajā Derībā ir savādāks, nekā Jaunajā, it kā Bībelē uz mums runātu nevis viens, bet vairāki dievi. Taču kā Bībele to pati skaidri atklāj, jau Radīšanā redzams, ka arī Dieva darbs Jēzū Kristū, ir pilnīgā saskaņā ar Dieva būtību. Viss, ko Dievs dara izplūst no Viņa dabas. Viņš vienkārši ir šāds Dievs – dāsns, devīgs, žēlastības un žēlsirdības pilns, bagātīgs, patiess, mīlošs, gādīgs un uzticams. Varētu sacīt, ka Evaņģēlijs, ja to saprot kā nepelnītu dāvanu bagātīgu došanu, atspoguļo pašu Dieva būtību un Viņa nemainīgo attieksmi pret Viņa radību.

Šādi Bībele atklāj Dievu varenajā Radīšanas notikumā.

Rakstu PDF formātā atradīsiet šeit.

Turpinājums sekos.

Vairāk lasīt grāmatā “Dievs, Radīšanas kārtība un Cilvēks: ar Luterāņa acīm”. 


[1] Par šiem salīdzinājumiem esmu pateicīgs Diogenes Allen grāmatai Philosophy for Understanding Theology, Westminster John Knox Press, London, 2007., xx-xxii lpp.

[2] Un arī tas nav tik viennozīmīgi. Formāli Rietumu pasaules uzskata aizstāvji var tā apgalvot, tajā pašā laikā cilvēku meklējumi pēc dzīves jēgas, pēc augstākam vērtībām un garīguma ne mirkli nav mitējušies. Kad Bībeles Dievs ir izstumts no sabiedrības,Viņa vietu žigli cenšas ieņemt kāds cits. Cilvēks ir radīts ar atziņu, ka Dievs ir, tikai mēs paši nevaram uzzināt, kāds Viņš ir. Meklējumi turpinās, lai ko stāstītu materiālisti.

No otras puses, arī fizikas atklājumi pamazām ļauj ieraudzīt Visumu arvien pilnīgāk, saprast, ka tas ir daudz sarežģītāks, nekā spējam iztēloties. Kvantu fizika demonstrē, ka citā realitātes līmenī Ņūtona fizikas likumi vairs nedarbojās. Laiks vairs nav konstants, matērijas vietā ir tikai enerģija, un arī telpa ir pakļauta izmaiņām. Bez tam, kā tas tika konstatēts 20. gadsimta pašas beigās, tā Visuma daļa, kuru varam uztvert un novērot ar savām maņām un tehnoloģijām, sastāda tikai apmēram 5% no Visuma masas. Kas gan ir pārējie 95%? Tos sastāda tā nodēvētā tumšā enerģija (~70%) un tumša matērija (~25%). Atbilde uz jautājumu, kas ir, un kā darbojās šī tumšā enerģija un matērija, pagaidām paliek noslēpumā tīta.

[3] Šie vārdi kā Vecās Derības ticības apliecība, tiek atkārtoti atkal un atkal. 4.Moz 14:18, Jes 63:7, Joēls 2:13, Jona 4:2, Ps 5:8,  69:14, 86:5,15, 103:8, Raudu dziesma 3:32, Neh 9:17, 13:22, u.c.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: