Izlaist līdz saturam

Rīgas reformatora Andreasa Knopkes tēzes [1.daļa]

by uz jūnijs 12, 2013

HPIM63701522.gada 12.jūnijā Rīgā notika kāda zīmīga diskusija. No vienas puses diskusijā piedalījās Rīgas Svētā Pētera baznīcas viens no garīdzniekiem Andreass Knopke [Knopkens] ar 24 tēzēm. Viņam oponēja franciskāņu mūki. Vēsturiski precīzi nav gandrīz iespējams noteikt, ar kā teoloģisko uzvaru noslēdzās šī diskusija. Tomēr, 12.jūnijs palika Latvijas baznīcas vēsturē kā diena, pēc kuras Rīga un vēlāk arī visa pārējā Latvija savā vairumā atbalstīja kristīgās baznīcas atgriešanos pie Svēto Rakstu avota – Reformāciju.

Šī notikuma atcerei piedāvājam Andreasa Knopkes tēzes, kādas tās latviešu valodā savā grāmatā bija nopublicējis Jānis Straubergs [Rīgas vēsture (Rīga: Grāmatu draugs, 1937), 261. – 264.lpp.].

1. Pret īsto Kristus ticību ir tie, kas ar saviem nopelniem grib iegūt debesu valstību, savā muļķīgā cenšanā tie pretojas evanģelisikai žēlastībai un nevēlas, lai žēlastības gaisma Kristus būtu vairāk vērts, kā viņu cenšanās un miesas spriedums.

2. Kas ar visusvētāko Dieva garu ir svaidīts, to ar ārēju svaidīšanu labāku nepadarīs.

3, 4. Lielu grēku tagad dara tie, kas dažādās vietās dažādus dieviņus piesauc un nedzīvus tēlus daudzina Dieva žēlastības pilnus. Laicīgā gudrība nemeklē Dieva gribu, bet dvēseles glābšanas lietās vadās no paša prāta, labiem nodomiem un atrod to par labu, bet bauslība to noliedz. Tādēļ arī tagadējā elkadievība, kur mēs uzticamies saviem labajiem darbiem un taisnībai, ir pret pirmo bausli.

5. Tā sauktā “brīvā griba” ved tikai grēkos un kaunā, ja tā nebalstās uz Dieva žēlastības.

6. Svētie raksti nevērtē darbus pēc viņu ārējā izskata, bet pēc darītāja domām, tādēļ neviens nekā laba darīt nevar, ja tas pats nav labs, ko izsaka sakāms vārds: Labs koks dod labus augļus. Nevis labi darbi dara cilvēku labu, bet labums dara labus darbus. Labi mēs tiekam caur atdzimšanu kristībā un atjaunošanos ar svētu garu, ko Dievs bagātīgi pār mums izlej.

7. Kas tic, tas saņem to garu, kas sagatavo mūs bauslības piepildīšanai nevis ar darbiem, bet domās un sirdī, jo bauslība ir garīga.

8. Elku kalpi ir tie, kas ļaudis no Kristus novērš, viņu darbus slavē, sola pieticīgiem mūžīgu svētību un bez kāda kauna piesavinājas Kristus amatu sakot, ka tie nākot viņa vārdā, bet laupa Kristus godu un to zaimo, dāvājot tā nopelnus svēto pulkam.

9. No priesteru lūpām jāatskan patiesībai, no to mutes jāskan Dieva vārdiem, jo tie ir kungu kunga sūtņi. Bet tagad? Viņu laiks ar lūgšanām, ko neviens nesaprot, tā aizņemts, ka svētīgām pamācībām tiem laika nepaliek, un savu brīvo laiku tie pavada pie kausiem, spēlēm un vēl nešķīstākām lietām. Un tā kā tie patiesību zaimo, tad tie nav vis Dieva, bet kā cita priesteŗi.

10. Ticīgie top pestīti ne ar viņu darbu nopelniem, bet ar to, ko Dievs no tīras žēlastības caur Kristu ir devis. Tādēļ ne ar darbiem nāk pie Dieva, nedz arī viņam ar to tuvojas, bet ar ticību, kas vēlāk caur mīlestību darbos parādās. Ticīgiem ir vara kļūt par Dieva bērniem, bet ne darbu darītājiem.

11. Visu zīmju mērķis ir mums uz ko norādīt, kā krusts uz Kristus ciešanām, efeja uz vīnu. Sakramentu zīmes, t. i. [1] Dieva iestādītas un [2] debesu solījumiem pastiprinātas norāda mums ne tikai uz Dieva solījumiem, bet tas [2.1, ticība] padara mūsu prātu drošāku un stiprāku šais solījumu vārdos un Dieva labvēlībā pret mums, kas mūs uzskata par saviem bērniem.

[tēžu otra daļa atrodama šeit]

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: