Izlaist līdz saturam

Atsauce uz Dievu Latvijas Satversmē

by uz jūnijs 14, 2013

misijaiVakar iepazinos ar ne pārlieku garu, bet, manuprāt, interesantu viedokli jautājumā par atsauci uz Dievu Latvijas Satversmē (šeit). Šāds viedoklis ir svarīgs ne tikai tāpēc, ka piekrītu jautājumam pēc būtības, bet arī tāpēc, ka ir autori, kuri par to ir gatavi atgādināt.

Līdz šim šāda atsaukšanās Latvijas Satversmē uz Dievu nav notikusi, jeb precīzāk, mēģinājumi to iekļaut ir tikuši noraidīti. Starpkaru Latvijas politikā iekļaut atsauci uz Dievu Satversmē nevarēja izdarīt politiskā tirgus, tas ir, partiju manevrēšanas dēļ. Tolaik pārāk nozīmīgu lomu spēlēja sociāldemokrāti un viņu pārstāvētais materiālisms. Šodienas politika nodarbojas ar citām aktualitātēm, izliekoties, ka atsauce uz Dievu mūsu likumdošanas nozīmīgākajā dokumentā nebūtu pūļu vērta darbība. Tomēr, vai šis nav pietiekoši svarīgs temats?

Protams, atsauces uz Dievu ievietošana Satersmē nav ne pirmais, nedz arī pats nozīmīgākais šodienas jautājums. Tomēr, vai Latvijas kristiešiem šis jautājums ir pilnīgi mazsvarīgs? Vēl vairāk, vai Latvijas kristietim ir jāpaliek pilnīgi vienaldzīgam šajā lietā?

Priecājos, ka šādu juridisku jautājumu nebaidās “kustināt” tāds ievērojams jurists kā Egīls Levits. Tāpat, prieks ir par to, ka pagājušajā LELB sinodē (notika 7. un 8.jūnijā) mudinājums strādāt pie Latvijas Satversmes labojuma rosināts un atbalstīts.

Gribētos cerēt, ka laiks varētu būt pienācis tam, lai šo jautājumu var sākt mudināt risināt. Jo, kamēr šādas atsauces mūsu valsts konstituējošajā dokumentā nav, tikmēr nav īsto atspoguļota mūsu tautas un valsts veidošanās procesā nozīmīgā kristietības loma. Tik ilgi mums ir jāsadzīvo tikai ar faktu, ka Latvija ir proklamēta teātrī kā to ar sāpi savā rakstā “Atskats uz baznīcas dzīvi neatkarības laika sākumā” (Ceļa biedrs, 1968.g. Nr. 9 (129) norādīja ilggadīgs LELB Virsvaldes laicīgais loceklis Andrejs Kese.

Vai tiešām Latvija un latviešu tauta būtu tās pašreizējā formā un robežās, bez Latvijas kristianizācijas 13.gs. (iekļaušanas Eiropā), bez Reformācijas (latviešu tautas izvešanas no anonimitātes), bez mācītāja Glika tulkotās Bībeles (latviešu tautas pirmā nozīmīgaā rakstu valodas liecinieces), bez Brāļu draudzēm (pirmās latviešu izglītotā slāņa veidotājas), bez mācīājiem, kuri līdz pat 19.gs. vidum bija Latvijas un latviešu kultūras virzītājspēks (kaut vai tikai “veco” Stenderu pieminot)? Tie ir jautājumi, kas, manuprāt, liek mums līdzās nacionālajam pamatam, mūsu valsts un tautas saknēs saskatīt arī kristīgo elementu.

Dievam vien lai ir gods!

16 komentāri
  1. “Vai tiešām Latvija un latviešu tauta būtu tās pašreizējā formā un robežās, bez Latvijas kristianizācijas 13.gs. (iekļaušanas Eiropā), …?”
    Noteikti nebūtu, ņemot vērā, cik daudz mūsu senču šai “iekļaušanas” procesā tika izkauti un paverdzināti… Man gan škiet dīvaini, ka daudzi par šo “iekļaušanu” gatavi runāt teju ar patosu. Iebrucēji savu ir panākuši – esam aimirsuši senčus un nolieguši savus dievus. Kāpēc tad brīnamies, ka mums tik skarbs liktenis?….

    • Taisnība, Latvijas kristianizācija varēja notikt daudz kristīgāk, proti, nevis ar “zobenu”, bet ar krustu vien. Te nav nekādas aizbildināšanās.
      Tomēr, vai mums vajag būt izteikti naiviem un uzdot vēlamo par esamo? Latvijas austrumi JAU bija Polockas meslu atkarībā un kristianizēti (Jersika bija pareizticīga!). Tāpēc par austrumiem mēs varam runāt kā konfesiju maiņas gadījumu, nevis kristinaizāciju. Te gan nevajadzētu uzķerties uz “miermīlīgās” pareizticības misijas āķa, jo tā bija ar savu “zobenu” gadsimtu agrāk.
      Bez tam, zemgaļi un kurši bija tik ļoti sašķelti, ka, atvainojos par tiešumu, paši bija vainīgi pie savas sakaušanas. Piemēram, slavenais zemgales Viesturs mierīgi noskatās uz Mežotnes izpostīšanu!?
      Būtu mums valstisks veidojums, līdzīgi leišiem, vai vikingiem, mēs būtu kristianizēti tikai ar krustu.
      Citiem vārdiem, kristianizēt vajag ar krustu vien, bet pie tiem, kas nespēj paši apvienoties, nāk svešinieki un tos iekaro. Nepatīkami, bet fakts.
      Starp citu, krietni palīdzoši ir, ja nejauc kristianizēšanu ar iekarošunu. ;)

      • Gatis Kalniņš permalink

        Domāju, ka mēģinājums nodalīt kristianizēšanu no iekarošanas ir liekulīgs. Šīs lietas ir gājušas roku rokā ne tikai Baltijā. Šis ir viens no punktiem, kuru kristieši nevar noliegt, jo to apstiprina vēsture. Kristīgais dievs ir viens no tiem aspektiem, balstoties uz kuru cilvēces vēsturē ir slepkavots teju ne mazāk kā holokausta laikos. Nespriedelēšu tagad, kur mēs būtu, ja mācītāji te būtu nākuši bez visādu ordeņu atbalsta, man grūti par to spriest, taču priekš reliģijas, kura vārdos sludina “mīliet otru kā sevi pašu” tik daudz upuru ir krietni par daudz, lai tās pārstāvji pēc tam vēl te spriedelētu teju par gaismas nešanu visiem un visur…. Gaismu jūs atnesāt, taču tā bija gaisma no degošu ēku un cilvēku sārtiem…

    • Es būtu priecīgs uzzināt, kāpēc “mēģinājums nodalīt kristianizēšanu no iekarošanas ir liekulīgs”? Vismaz no vēstures puses? Ir vismaz divi gadījumi, kad Latvijas kontekstā (par kuru mēs runājam) tā bija realitāte – Meinards un Teodorihs. Tie vīri nāca ar krustu, nevis zobenu. Meinarda labticību pat vietējie neģēlīgi izmantoja – viņš uzceļ pili, jo vietējie sola kļūt kristieši, bet tiek piemānīts. Nez kā to kvalificē mūsdienu likumdošanā?
      Tātad, šīs divas lietas var diezgan vienkārši nodalīt. Protams, ja to dara vēsturiski korekti;)
      Protams, bija tādi, kas salaida abas lietas kopā, un tie bija vairumā. Tomēr, Latvijas un Igaunijas iekarošana izdevās pateicoties vietējo cilšu civilizācijas līmeņa primitivitātei un nespējai konsolidēties apdraudējuma priekšā. Nemeklēsim ārējo ienaidnieku, tā mēs palaižam garām galveno problēmu! Diez vai mēs kaut ko no šīs mācības esam guvuši? Tas, ka pašvaldības vēlēšanās piedalās tik nožēlojams skaits, manurpāt, ir lielisks pierādījums pretējam.
      Arguments par kristīgā Dieva ļaunumu, pardon, bet diez vai iztur nopietnu kritiku. Tas, ka bija ļaudis, kuri savu veikalu un iekarošanas ar to attaisnoja ir sen garām. Toties kristieši daudzviet pasaulē gan tiek vajāti arvien. Tie cipari krietni pārsniedz citas vajāšanas…
      Par gaimu, nevar noliegt, ka latvieši pirms kristietības bija bez rakstu kultūras (vikingiem un krieviem, piemēram, tā nebija), tikai ar kristietību mēs kļūvām kultūrtauta. Bez tam, mūsu rakstu kultūras pamatā ir Glika Bībeles tulkojums un vācu mācītāju sprediķi. To gaismu mēs nevaram noliegt, ja vien kaut minimāli cienam objektīvo vēsturi :)

      • gatons permalink

        Uzvarētājam vienmēr taisnība…

  2. Liene permalink

    “kristianizēt vajag ar krustu vien”. Ko nozīmē – VAJAG??? Vai tai nebūtu jābūt katra brīvai izvēlei ticēt jēzum kristum vai mūsu pašu Laimai, Mārai, Dieviņam?! Pilnīgi murgaini ir runāt par to, ka pirms kristietisma latviešiem nebija rakstu kultūras un tikai pateicoties iekarotājiem mums tagad tā ir. Latviskā identitāte tagad sāk atkal arvien vairāk parādīties, daudziem latviešiem rodas vēlme pretnostatīties kristietismam un atgūties savās īstenajās saknēs… Un paldies Dievam, ka tā! Paldies ne jau TAM dievam, bet tam mūsējam! ;)

    • Rakstot, “ar krustu vien”, es domāju ar Vārdu (bez vardarbības), pretstatot to “misionēšanai ar zobenu”. Un “vajag” es attiecinu uz misionējošiem kristiešiem, atkal jau, pret vardarbīgu misionēšanas metodi. Tiktāl, šķiet, mums ir diezgan līdzīgi uzskati :)
      Par rakstu kultūru pirms kristianizācijas. Es vēlētos uzzināt par tādu. Man ir sanācis lasīt vairākus ļoti nopietnus Latvijas seno laiku vēstures pētniekus, neviens no viņiem (proti, ne arheoloģija, nedz citu tautu rakstiskās liecības) neko tādu nav atklājis. Vai te nav runa par kādu nevēsturisku leģendu?
      Par latvisko identitāti. Vai vēsture pirms kristietības mums tādu uzrāda? Tiesa, uzrāda atsevišķu ciemu, augstākais apriņķu vai novadu, bet ne reģionu, nemaz neruājot par valsts mēroga identitāti. Jeb, vai tā bija latviskās identitātes izpausme, kad lībieši ļoti labprāt karoja pret latgaļiem? Jeb arī, kad Viesturs mierīgi noraudzījās uz to, kā vācieši sakauj Mežotni? Ja tāda bija latviskās identitātes izpausme, tad nav dīvaini, ka mūsu senčus sakāva. It īpaši tāpēc, ka mūsu senči krustnešiem čakli palīdzēja to izdarīt. Vai Latvijai ir vajadzīga TĀDA identitāte?
      Vēl par identitāti, kas “sāk tagad parādīties”. Vēsturiski korekti ir atzīt, ka tā ir pēckristīgās kultūras produkts, jo par pirmskristīgo kultūru un tās identitāti (skatīt iepriekšējo rindkopu), ja var runāt, tad diez vai ar īpašu lepnumu.
      Bet par Satversmi. Ja mēs esam Satversmē iekļāvuši nacionalo elementu, tad neiekļaut kristīgo elementu, nozīmē būt tiesiski un kultūr-vēsturiski neobjektīviem.

      • gatons permalink

        Ticība, cienītais, ir katra iekšējā pārliecība. Nav ko ar to bāzties citiem virsū un vēl ar likumu uzspiest, tas panāk tikai pretreakciju un tam nav nekāda sakara ar Apgaismību…

      • Gaton!
        Pardon, kur es bāžos virsū ar ticību? Manuprāt, es izsaku savu pilsonisko viedokli kristīgā blogā, nevienam ar to virsū nelienot. Ja kāds nāk te padiskutēt, tad neiebilstu, bet es nevaru saprast, kā es uzbāžos cilvēkiem?
        Vai tad es nerunāju pat pamatiem, kas ir veidojuši Latviju tās pašreizējā formā un izskatā un godprātīgu to atspoguļošanu Latvijas pamatdokumentā?
        Pie tam, statistika rāda, ka kristieši ir Latvijas lielākā iedzīvotāju daļa (vismaz 60%). Vai tādā gadījumā Satversmei nav jāatspoguļo tautas vairākuma identitāte, nevis mariginālijas?

  3. gatons permalink

    Es nerunāju par blogu, bet par Pamatlikumu. Neaizmirsīsim, ka ne jau tikai kristieši ir piedalījušies valsts veidošanā. Kārtējo reizi vēlamies kādu pārmest pār bortu tikai reliģiskās piederības dēļ? Jau esam līdzīgu kļūdu sastrādājuši, pēdējos 20 nostumjot malā cilvēkus, kas cīnījās par neatkarības atjaunošanu, bet nerunāja (daudzi pat runāja…) latviski…

    • Taisnība, ne tikai kristieši ir veidojuši Latviju.
      Bet vai tikai latvieši vien ir lējuši asinis par mūsu valsti? Sanāk, jau tagad atsauce uz pamatnācijām diskriminē krievus, vāciešus un citas tautības, kuras ir piedalījušās. Tātad, Satversmes veidotāji ir runājuši par vairumu un par pamatu. Tieši tā pat tas būtu reliģiskā jomā. Jo, un te es piekrītu, nevajag nevienu “mest pāri bortam”, tomēr, ja esam bijuši var vairumu un pamatu Latvijas izveidē nacinālā ziņā, kāpēc tādi neesam reliģiskā ziņā?

  4. Liene permalink

    Laba tēma diskutēšanai šī… Tāpat kā tēma par domu ieviest kristīgās ticības mācību skolās… Nu un, ka lielākā daļa LV iedzīvotāju ir kristieši? Daļa tādu nav :) Tamdēļ – katram savas domas, sava brīva izvēle un cieņa pret tiem citiem, kas domā savādāk. Bez uzspiešanas – vai tas būtu iekļaujot Satversmē, vai liekot mācīties skolās…

    • Egils Levits norādīja, jau tagad Latvijas valsts simbolos ir kristīgais elements, proti himna. Tātad, gribam to vai nē, vismaz šinī lietā Latvijas simbols jau pieņem vairākuma viedokli.
      Par kristīgo mācību skolās. Tas gan nav šīs diskusijas temats, bet,tā kā tas skar arī valsts pamatlikumu, piebilde. Īstenībā, sanāk paradokss, bez kristīgā elementa Latvijas un latviešu tautas vēsture un kultūra nav pilnībā izprotama un izzināma. Tāpēc arī jautājums par kristīgo mācību skolā nav tikai reliģisks jautājums, bet arī jautājums par mūsu laicīgo identitāti.

      • gatons permalink

        Nevajadzētu uzdot vēlamo par esošo ;) Himnas vārdus sarakstījis F.Brīvzemnieks, kura daiļrade vairāk saistīta ar latviešu folkloras vākšanu un cildināšanu. Daudzi uzskata, ka rakstot himnas vārdus ne jau kristīgo dievu viņš domājis ;)

      • Es atvainojos, kurā vietā “esošais” būtu himnas vārdus piedēvēt Fr. Brīvzemniekam? Visi manā rocībā esošie izdevumi par himnas vārdu (un mūzikas) autoru min tikai Baumaņu Kārli. Kur es ko būtu palaidis garām?
        Man būtu interesanti lasīt pretargumentus pavisam vienkāršiem novērojumiem par himnas tekstu. Protams, es varu kļūdīties, bet tie man tādi uzskatāmākie jautājumi. Pirmkārt, himnas teksts ir radies laikā, kad latviešu tauta bija visumā kristīga (Baumaņu Kārlis nāk no Limbažu puses, kur liela ietekme bija arī Brāļu draudzēm). Ateistiskā iedoloģija un materiālais pasaules skatījums latviešiem kā maz izglītotiem ļautiņiem savā lielajā vairumā vēl bija pārāk sveši. Otrkārt, himna min ne tikai kristīgu Dievu (jo citu tautas vairums vienkārši napazina, meklējumi par “pirmkristīgu dievu” vēl diez cik populāri nebija kļuvuši, bet iepriekšēji “mājas garu” un dabas parādību deificējumi diez vai kaut tuvu līdzinās himnā attēlotajam Dievam), bet arī sagaida no tā specifiski kristīgi (Bībeles Dievam piemītošu) rīcību – svētību. Citiem vārdiem, tikai no visvarena (bibliskā) Dieva var lūgt svētību. Vai kāds var iedomāties, kā kaut ko tādu varētu lūgt no romantisma laikmeta izdomātā nekristīgā dieveļa, kuru saule, pērkons, vai vēl kaut kāds tur dabas spēks trenkā apkārt pēc sava prāta? Treškārt, himnas mūzikas un teksta sākumam ir redzama līdzība ar krievu himnu “Dievs, svētī caru”. Nevienu citu Dievu kā kristīgu, krievi īsti napazina. ;) Visbeidzot, himnas noslēgums, par “laimē diešanu” ir tāds romantiski nacionāls paradīzes formulējums. Atkal jau, vienas bibliskas alegorijas un termini. Es gribētu saprast, kur būtu pamats redzēt kaut ko citu?
        Protams, tā saucamās “latviešu reliģijas” meklētāju rezultāti (visuzskatāmāk – 20.gs. sākumā izdomātā Dievturība), nav nekas nav kā kristietības surogāts. Un nav jau arī nekā pārsteidzoša, cilvēks spēj kaut ko radīt tikai pēc sava tēla un līdzības (šķiet, tas ir Šopenhauers). Tāpēc arī luteriskajā vidē (Bībeles lasīšanas, Katehisma apgūšanas un dievkalpojuma tradīcijas) augušie ļautiņi neko būtiski jaunu nevarēja nemaz izgudrot. Vienīgie jaunie pavērsieni sākās līdz ar saksarsmi ar austrumu reliģiskajām praksēm un domām. Tomēr, tas notika vēlāk.

  5. gatons permalink

    Ups. Mana kļūda par Brīvzemnieku :)

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: