Izlaist līdz saturam

Sprediķa vadlīnijas Jāņa Kristītāja dienai

by uz jūnijs 23, 2013

29_06_12-krusts-rudbarzos Modris RubenisMācītājs Juris Uļģis.

“Savs laiks raudāt, un savs laiks smieties; savs laiks sērot, un savs laiks diet.” (Māc 3:4).

1. Jāņa Kristītāja diena un Jāņu diena – starp šiem diviem dažādiem svētkiem, kuri tiek svinēti vienā dienā ir spriedze, pat pretruna.

Paskaidrojums:

a)  Jāņi – ugunskuri, šašliki un alus, dziesmas un dejas, prieks un līksmība (Ar Jāņiem šajā sprediķī nedomāju pagāniskos svētkus, kuri tiek svinēti 21. jūnijā, kad reāli ir visgarākā gada diena, un kad cilvēki veic dažādus rituālus, kas veicinātu, piemēram, auglību un ražas lielumu rudenī).

b)  Jāņa Kristītāja diena – askētiskais Jānis, “Bet Jānis valkāja kamieļu spalvas drēbes un ādas jostu ap saviem gurniem, viņa barība bija siseņi un kameņu medus”. Jāņa galvenā misija: “Un viņš sāka staigāt pa visu Jordānas apgabalu, sludinādams grēku nožēlošanas kristību uz grēku piedošanu.” Jānis aicina uz grēksūdzi. Pie tam diezgan skarbi: “Jūs, odžu dzimums”.

2. Citās tautās un valstīs nav šādas spriedzes, jo Jāņi vienkārši netiek svinēti un ja ir, tad ir tikai Jāņa Kristītāja diena.

3. Ko tad darīt kristietim Latvijā? Priecīgi, daudz ēdot, dzerot un dziedot svinēt Jāņus, vai askētiski un atturīgi, pārdomājot savus grēkus un tos nožēlojot, svinēt Jāņa Kristītāja dienu? Varbūt kristietim pavisam vajadzētu izvairīties tuvoties Jāņu nakts ugunskuriem un Jāņu nakti pavadīt lasot Bībeli? Vai arī tieši otrādi, izpriecāties no sirds?

4. Kristiešu neveiklums – mēģina kaut kā “garīgot” Jāņus, lai nav tikai ēšana un dzeršana. Kādas draudzes sludinājums LELB mājas lapā: “Lūgšanu nakts, kura noslēgsies ar agro rīta dievkalpojumu ar Vakarēdienu.” Nu nevar taču tā vienkārši, nu tā miesīgi un laicīgi pavadīt Jāņu nakti!!! Bet varbūt tomēr var?

5. Manuprāt, šāda neveikluma pamatā ir viens nopietns pārpratums par kristīga cilvēka dzīvi šajā pasaulē. Proti, ka tai vienmēr ir jābūt nopietnai, garīgai, vienmēr jādomā par saviem grēkiem, tie arī nopietni jānožēlo. Kristīga cilvēka dzīvē neesot vietas laicīgiem un sekliem prieciņiem, kādi parasti ir Jāņos. Ja redz tikai Jāni Kristītāju, tad šādam uzskatam varētu būt taisnība. Taču, ja mēs paskatāmies uz mūsu Kungu, tad izrādās, ka kristīga cilvēka dzīve ir arī prieks, līksmība par parastajām, ikdienišķajām, laicīgajām lietām.

6. Vai zināt, kā Jēzus dzīvi novērtēja tā laika reliģiskie līderi – farizeji un rakstu mācītāji? “Nāca Cilvēka Dēls, ēda un dzēra, un jūs sakāt: redzi, šis cilvēks ir negausis un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs.”

a)  Jēzus nenoraida šāda vērtējuma patiesumu.

b)  Pie tam šis vērtējums par Jēzu ir krasā pretstatā vērtējumam par Jāni: “nāca Jānis Kristītājs, neēda maizi un nedzēra vīnu..”.

c)  Tā Jēzus dzīvoja. Viņam nebija sveši šīs pasaules prieki un līksmība, jo tas saskan ar Viņa misijas būtību: sludināt cilvēkiem Evaņģēliju, prieka vēsti par grēku piedošanu. Piemērs ar grēcinieci pilsētā Lk. 7 nod.

7. Jāņa un Jēzus dzīvesveidi un misijas ir viena otru papildinošas. Nedrīkst vienu atmest, bet otru paturēt.  “Savs laiks raudāt, un savs laiks smieties; savs laiks sērot, un savs laiks diet.” Divas galējības, kurās iekrīt kristieši:

a)  Grēku piedošanai – jā, grēku nožēlai – nē. Jēzum – jā, Jānim – nē. Nevienam nepatīk, ja uzrāda viņam grēkus. Taču visiem patīk, ja par viņiem apžēlojas. To var novērot ikdienā, ģimenēs, kā arī draudzēs. Draudzes loceklis un mācītājs, kurš aicina nožēlot savu grēku. Sekas: Naids un dusmas. Piemērs: Jāņa Kristītāja gals – norādīja uz Hēroda grēku, proti, dzīvo ar brāļa sievu. Ikdienā šī galējība izpaustos šādi: tikai prieks un līksmība, tikai alus, ugunskuri un danči.

b)  Grēku nožēlai – jā, grēku piedošanai – nē. Jānim – jā, Jēzum – nē. Lai cik tas dīvaini neizklausītos, baznīcas ļaudis mēdz iekrist arī šajā pilnīgi pretējā galējībā. Proti, mums ir jābūt ļoti askētiskiem, šo pasauli noliedzošiem, nemitīgi jādomā par saviem grēkiem, tie ļoti nopietni jānožēlo. Taču ap visu to darbojoties un ņemoties, cilvēks aizmirst pašu galveno – viņa grēki Kristus dēļ ir piedoti. Un viņš redz tikai savu gaļas neēšanu, mūka dzīvi cellē, cīņu ar grēku, nožēlu un sāpes par grēkiem. Nu kāda tur Jāņu svinēšana!?

  1. Secinājums: “Savs laiks raudāt, un savs laiks smieties; savs laiks sērot, un savs laiks diet.”

a)  Jēzus šo domu līdzīgi izsaka situācijā, kad Jāņa mācekļi prasa Viņam, kāpēc Viņa mācekļi negavējot: Un Jāņa mācekļi un farizeji gavēja, un tie nāk un Viņam saka: “Kāpēc Jāņa un farizeju mācekļi gavē, bet Tavi mācekļi negavē?” Un Jēzus uz tiem sacīja: “Kā kāzu ļaudis var gavēt, kamēr līgavainis ir pie tiem? Kamēr līgavainis ir pie viņiem, tie nevar gavēt. Bet nāks dienas, kad līgavainis no tiem taps atņemts, tad tie gavēs tanīs dienās.”

b)  Savs laiks būt kopā ar savu tautu, ģimeni, radiem, draugiem pie ugunskura, priecājoties un līksmojot. Savs laiks būt kopā ar savu draudzi, lai sūdzētu savus grēkus, lai gavētu, lai raudātu.

c)  Katrai lietai ir savs noteiktais laiks un mums nevajadzētu Jāņus, mūsu tautas svētkus, pārvērst par nopietnu lūgšanu un grēksūdzes nakti. Šašliki un siers, ugunskurs un skaista nakts, radi un draugi, visas šīs parastās lietas ir lielas Dieva dāvanas, par kurām mēs vienkārši priecājamies.

d) Jā, patiešām, savs laiks raudāt un sērot, bet arī savs laiks smieties un diet! Savs laiks iet pa Jāņa Kristītāja pēdām, savs laiks būt par Jēzus mācekli!

[Foto: Modris Rubenis, http://www.kurzemnieks.lv/iezimeta-baznicas-vieta]

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: