Izlaist līdz saturam

Par noderīgo, Augsburgas ticības apliecības 483.gadadienas sakarā

by uz jūnijs 24, 2013

DSC_0027Rīt, 25. jūnijā, apritēs 483.gadi kopš pirmo reizi tika nolasīts dokuments, kuru mūsdienās pazīstam ar “Augsburgas ticības apliecības” vārdu. Šis dokuments ir radies kā atbilde un apliecība uz jautājumu: “Kam Mārtiņa Lutera domu biedri tic?” Tāpēc dokumenta autori to sākotnēji dēvēja vienkārši – “Ticības apliecība”. Lai būtu iespējams to nošķirt no citām ticības apliecībām, vēlāk tās nosaukumam pievienoja klāt vietu, kur tā pirmo reizi publiski pausta – Augsburga, pilsēta mūsdienu Vācijā .

Augsburgas ticības apliecība kopš tās pirmās publiskās nolasīšanas ir kļuvusi par vienu no luteriskās kristietības izteiktākajiem teoloģiskajiem raksturlielumiem. Interesanti, vai šis vēsturiskais dokuments ir noderīgs mums šodienā?

Vispirms par apskatāmā dokumenta visbiežāk kritizēto pusi. Šinī ticības apliecībā ir rodami kādi skarbi vārdi ticības jautājumos citādi domājošiem un nosodīti sava laika kultūrai nepieņemamie strāvojumi. Tomēr, pirms izsakam pārsteidzīgu vērtējumu, ir jāspēj izšķirt divas skarbo vārdu auditorijas. No mūsdienu kristieša viedokļa, tās nav gluži identiskas grupas. Vienā grupā ir nekristīgās reliģijas, piemēram, islāms un Dieva Trīsvienības noliedzēji.  Vai mūsdienās kristieši šādām mācībām var piekrist vairāk, nekā toreiz? Otrajā grupā ir kristīgi novirzieni, kuri mūsdienās ieņem līdzvērtīgu vietu dažādu konfesiju skaitā. Tātad, objektivitātes dēļ nevajadzētu jaukt pirmos ar otrajiem.

Bieži kritizēts arī nosodījumu fromulējums, kurš mūsdienās vien ir pieklājīgāks. Tolaik pieejas un apstākļi bija citādi. Salīdzinājumam gan var sacīt, ka gadsimta ceturksni vēlāk uzsāktais Romas baznīcas Tridentes koncils daudz čaklāk bārstījās ar dusmu vārdiem un nosodījumiem.

Bez tam, šis dokuments, it īpaši otrajā daļā, ielaižas garākās diskusijās. Tajās skartas sava laika baznīcas mācība un prakse, kuras dokumenta sastādītājiem nešķita pamatota Vecās un Jaunās Derības Svētajos Rakstos vai no tiem izrietošajā tradīcijā. Te lietoti argumenti un skaidrots Augsburgas ticības apliecības piekritēju viedoklis. Šādas pieejas oponentiem gribētos jautāt, vai mūsdienu ekumēniskajā kustībā nerīkojas stipri līdzīgi? Kristiešu grupu pārstāvjiem sanākot kopā, tiek skatīti Rakstu mācības dažādi aspekti, tie salīdzināti un izvērtēti.

Mūsdienās ir kristieši, kas uzskata, ka kristīgās mācības niansēm nevajadzētu pievērt nekādu vērību. Tomēr, domāju, kā šādi apgalvojumi ir savā dziļākajā būtībā liekulīgi, jo ikdienā diez vai var izvairīties no dažādu mācības “teorijas” praktiska pielietojuma, it īpaši, kad novērojamas pilnīgi pretējas konsekvences. Piemēram, jautājums par zīdaiņu kristībām, kā to var apiet ekumēnisma vārdā? Vai nu zīdaiņus krista, vai nē; kristītājs un kristāmais ar savu rīcību pieslejas vienai vai otrai kristiešu grupai. Vēl, lasot šo apliecību un runājot par to, ir jāņem vērā kādi pašsaprotami priekšnosacījumi. Galvenokārt, ikviens dokuments, kas ir sarakstīts teju pustūkstoti gadu senā pagātnē, citādos sociālos, ekonomiskos un politiskos apstākļos, prasa mazliet piepūles. Ļoti palīdz vismaz minimāla orientēšanās tā laika aktualitātēs un izteikstmes līdzekļos.

Viss iepriekš rakstītais nav iecerēts atrunāšanai no Augsburgas ticības apliecības lasīšanas. It īpaši tāpēc, ka savā kodolā Augsburgas ticības apliecību ir grūti pārprast, pat nesagatavotam lasītājam. Protams, var rasties jautājums mazākas nozīmes aspektos, bet visumā šis dokuments nav ne pārlieku sarežģīts, nedz arī grūts lasīšanai. Pie tam, esmu pārliecināts, ka čaklāku lasītāju par uzdrīkstēšanos atvērt Augsburgas ticības apliecību, teksts bagātīgi apveltīs ar drošas ticības apliecības svētīgu stiprinājumu un ne viena vien jautājuma godprātīgu paskaidrojumu. Tātad, iespējamie traucējumi ievērojami atpaliek no pēc iepazīšanās saņetajiem labumiem.

Kopsavelkot, Augsburgas ticības apliecība noder arī mūsdienu kristietim ikdienā. Tā var arī kalpot par pamatu sarunām ar citām konfesijām. Pie šāda viedokļa pieturās neviens vien atzīts dažādu konfesiju pārstāvis. Turklāt, daudzi citu konfesiju piederīgie, tai skaitā Romas baznīcas pārstāvji, atzīst šī ticības dokumenta biblisko un rietumu kristīgās baznīcas tradīcijas, tātad, ekumēnisko pamatu. Tieši tāpēc, manuprāt, ir noderīgi pāršķirstīt un pārlasīt šo dokumentu un arī atcerēties Augsburgas ticības apliecības pirmo publisko prezentāciju.

Dievam vien lai ir gods!

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: