Izlaist līdz saturam

Dievs – kas un kāds Viņš ir? (3.daļa)

by uz jūnijs 27, 2013

Kristus mielastsDieva Vārds kā Sakramenti

Beidzot nonākam pie ceturtās Dieva Vārda formas, proti, pie sakramentālā Vārda. Tas ir brīnišķīgs palīgs cilvēkiem pēc grēkā krišanas. Grēkā krišana aizsākās apšaubot Dieva runāto vārdu. „Vai tad tiešām Dievs it tā teicis?” (1.Moz 3:1)  Kopš tā laika cilvēks ne uz mirkli nav mitējies šaubīties par Dieva sacīto. Diemžēl tas attiecās arī uz kristiešiem. Kā pretlīdzekli šādām šaubām, Dievs mums dod savu Vārdu sakramentālajā formā – Kristībā, Absolūcijā un Kristus Mielastā.

Kādi var iebilst, tas neizklausās pietiekoši garīgi, ka Dievs darbotos ar un caur materiāliem elementiem. Tad ar skumjām jāatzīst, ka šiem cilvēkiem nav īstas izpratnes, ko nozīmē vārds „garīgi” Bībeles pasaules uzskatā. Viņiem var šķist, ka garīgs ir kaut kas, kas nav miesīgs. Tādējādi viss, kas saistīts ar materiālās pasaules elementiem, vai tas būtu ūdens, maize, vai vīns, nevarētu būt garīgs. Diemžēl tā nav Bībeles, bet gan grieķu filozofa Platona, viņa sekotāju un daudzu un dažādu gnostiķu sektu izpratne.[1] Viņu priekšstatos materiālā pasaule patiešām ir kaut kas zemāks, nekā garīgā. Līdz ar to „īstajiem” garīgajiem ļaudīm ar materiālo pasauli nevajadzētu nekā kopīga. Kur nu vēl Dievam! Kālab gan lai Viņš „ķēpātos” ar ūdeni, maizi, vai vīnu?!

Ne tā tās atklāts Bībelē. Dievs rada materiālo pasauli un atzīst to par „ļoti labu” (1.Moz 1:31). Viņš to uztur, vēlāk glābj šo pašu pasauli un apsola to atjaunot sākotnējā godībā.[2] Dievs nevilcinās pats kļūt par cilvēku un tāds palikt arī pēc augšāmcelšanās.[3] Dievs mīļu prāt darbojās šajā pasaulē un izmanto radības elementus.[4] Vārds „garīgs” Bībeles izpratnē ir nevis antonīms vārdam „materiāls”, bet gan tāds, kur Svētais Gars ir darbīgi klātesošs.

Atceramies! Dieva Vārds vienmēr darbojās kopā ar Svēto Garu. Tas attiecās gan uz Dieva Vārda personīgo formu, Jēzu Kristu, gan uz pasludināto, rakstīto, un Vārda sakramentālo formām. „Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka; vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība.” (Jņ 6:63) Kā Jēzus kalpošana notiek Svētā Gara spēkā, tāpat pasludinātais Vārds ir garīgs, jo Svētais Gars ir tajā klātesošs. Tāpat arī rakstītais vārds ir garīgs, jo Svētais Gars ir nesaraujami saistīts ar to. Tieši tāpat arī sakramentālais Vārds ir garīgs, jo Svētais Gars tur darbojās kopā ar Vārdu. Tāds ir garīgums Bībeles izpratnē. Dievam patīk radība, tā Viņam ir svarīga, un Viņš to labprāt izmanto.

Sakramentālais Vārds ir dots tieši tādēļ, lai mūsu domas neaizmaldītos projām no Dieva pasludinājuma. Ja dzirdam, ka mūsu grēki piedoti, ka Dievs pieņem mūs par saviem bērniem, sagatavojis mums mājokļus debesu valstībā, varam sākt šaubīties, – vai tiešām tas attiecās uz mums? Gerhards O. Forde precīzi apraksta šo procesu: „Bez sakramentiem pasludinātais Vārds ieiet mums iekšā… un mēs sākam šaubīties, vai tiešām mēs esam uztvēruši šos vārdus nopietni… mēs varam dzirdēt vārdus „Tavi grēki ir piedoti”, bet tad sākt šaubīties, vai tas tiešām domāts par mani, un vai tas vispār ir svarīgi manām vajadzībām.”[5]

Kur meklēt glābiņu? Tiem kristiešiem, kuri noliedz Dieva Vārda sakramentālo formu, nākas savas glābšanas drošību meklēt pašā ticībā, jeb ticēšanas procesā un tā augļos. Ar vārdiem viņi vēl arvien apliecina, ka tic, Dievs viņus glābj tikai pateicoties viņu ticībai, taču ticība vairs nav kā roka, kas satver Dieva dāvāto glābšanu, bet gan mūsu darbs, ar kuru garantējam Dieva labvēlību. Svarīgāks ir kļuvis mūsu subjektīvais ticēšanas process, nevis Dieva objektīvais darbs un apsolījumi.

Bet tiklīdz ticība vairs nav kā roka, bet gan kā darbs, velns mūs ir piemānījis un nolaupījis Dieva žēlastību. Ne tā, ka velns spētu mainīt Dieva labvēlību pret mums, bet viņš ir izcils meistars sirdsmiera laupīšanā. Kā tieši? Ja Dieva žēlastība ir atkarīga no mūsu ticēšanas, tad neizbēgami rodas jautājumi: „Vai mana ticība ir pietiekoši stipra? Bet ja nu tā sašķobās? Ja nu es nokļūstu nelaimē, komā, sajūku prātā, kas notiks ar manu ticību? Vēl vairāk – kas notiks ar manu glābšanu?” Ja ticība ir kā mūsu darbs, tā nekad nevar dot sirdsmieru un drošu pārliecību, ka Dievs ir piedevis tieši tev, izredzējis tieši tevi un tieši tev kā savam bērnam sagatavojis mūžības mājokli..

Kur radītas šādas šaubas, tur velns sagatavojis auglīgu augsni dažādiem māņiem. Kā gan varam būt pārliecināti par Dieva labvēlību un mūsu pestīšanu? Jāatrod kādi uzticami pierādījumi. Daži tos mēģina meklēt savā svētajā dzīvē. Ja esmu mainījies, tātad Dievs mani pieņēmis, tad ar manu ticību viss kārtībā. Bet ko, ja atkal krītam grēkos? Un tas neizbēgami notiek ar visiem. Citi pārliecību par glābšanu mēģina atrast Dieva svētībā savā dzīvē. Ja viss iet tikai uz augšu [mūsuprāt], tad mana ticība ir spēcīga un esmu iemantojis Dieva labvēlību. Bet ko, ja nāk grūtības, piemeklējumi, ciešanas, neveiksmes? Un tās agrāk, vai vēlāk nāk visu cilvēku dzīvē. Vēl citi drošību meklē kādās pārdabiskās zīmēs, kā piemēram, runāšana mēlēs. Ja varu ka tādu darīt, Dievs mani pieņēmis un devis savu Svēto Garu, ja nē… ko tad iesākt? Šaubas, neziņa, dusmas par šo neziņu, dusmas uz Dievu, un beigu beigās novēršanās no Dieva. Melu tēvs uzvarējis.

Dieva atbilde mūsu šaubām ir sakramentālais Vārds. Sajūti Kristības ūdeni līstam pār tevi un dzirdi Vārdu: „Es tevi kristīju Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā!” Sajūti rokas nogulstam uz tavas galvas un dzirdi pasludinājumu: „Es tev piedodu visus tavus grēkus Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā!” Baudi maizi un dzer vīnu Kristus Mielastā un dzirdi Kristus vārdus: „Šī ir Mana miesa, par tevi dota, šīs ir Manas asinis, par tevi izlietas uz grēku piedošanu!” Šādi Dievs dod mums visstingrāko pamatu paļāvībai. Viņa apsolījumi nav tik vien kā mūsu pārdomu auglis, tie ir objektīvi, vēsturiskā un materiālā realitātē balstīti un negrozāmi. Kad vien bažas un grūtības cenšas mūs pārmākt, kad šķiet visi spēki mūs pametuši, ka neesam nedz cienīgi Dievu piesaukt, nedz uz Viņa žēlastību cerēt, sakramentālais Vārds mums atgādina: „Es esmu kristīts, es esmu Dieva bērns, Dievs ir mans mīlošais Tēvs!”

Vēlreiz apkopojot tikko rakstīto, – Bībeles vēstījums rāda četras dažādas Dieva Vārda formas. Pirmā, pats mūžīgais Dievs, Trīsvienības otrā persona, caur kuru viss radīts, un caur kuru viss tiek radīts no jauna. Kurš pats „tapa miesa” (Jņ 1:14) pirms diviem gadu tūkstošiem Palestīnā un mājoja mūsu vidū kā cilvēks Jēzus no Nācaretes. Otrā ir Svētā Gara spēkā pasludinātais Vārds. Tas ir tas pats radošais un spēkpilnais Dieva Vārds, tikai tagad Svētais Gars to liek Jēzus mācekļu mutēs. Šis Vārds darbojās, radīdams ticību, arī tad, ja to saka nevis Jēzus, bet Svētā Gara spēkā mēs, Viņa mācekļi. Šādi „ticība nāk no sludināšanas.” (Rom 10:17) Trešā ir Dieva Vārda rakstītā forma, Bībele. Tas ir veids kā praviešu un apustuļu pasludinājums ir saglabāts liecībai nākamajām paaudzēm. Ceturtā ir sakramentālais Vārds, kurš kalpo kā Dieva žēlastības objektīvs garants un stingrs enkurs mūsu ticības paļāvībai.

Daudzi arī kristiešu vidū neizprot šo nesaraujamo saistību starp dažādām Dieva Vārda formām. Tiek pretstatīts mūžīgais Dieva Vārds un pasludinātais, vai pasludinātais un rakstītais, cenšoties vienu izcelt, otra nozīmi samazinot. Tāpat bieži vien sakramentālais Vārds, Kristība, Absolūcija un Kristus Mielasts, tiek nošķirti no pārējām Dieva Vārda formām ar jautājumiem, kāpēc gan tie būtu vajadzīgi?![6] Tik pat labi varētu jautāt, kāpēc gan mums, grēciniekiem, vispār būtu vajadzīgs Dieva Vārds?!

Šodien Baznīca darbojās gan ar pasludināto, gan rakstīto, gan sakramentālo Vārdu. Katrai Vārda formai ir sava nozīme. Dievs sūta Vārdu un Garu, lai radītu, glābtu un atjaunotu pasauli. Dievs sūta Savu Garu praviešiem un apustuļiem, lai viņi pasludinātu Vārdu, kurš rāda un ved uz glābšanu Kristū. Savukārt pravieši, apustuļi un evaņģēlisti pieraksta runāto Vārdu, kurš rāda un ved pie Kristus, tā top Bībele. Kristus uztic savai Baznīcai savu sakramentālo Vārdu, lai Svētais Gars, caur to darbodamies, darītu visas tautas par Kristus mācekļiem, par Trīsvienīgā Dieva bērniem, un tās uzturētu drošā ticībā un svētumā līdz laiku beigām.[7]

Saskaņā ar Luteru, visiem, – rakstītajam Vārdam, Vārda sludināšanai un sakramentālajam Vārdam, katram ir sava atbilstoša vieta. Rakstītais Dieva Vārds ir vienīgā norma un standarts visai kristieša ticībai, dzīvei, mācībai un pasludinājumam. Savukārt pasludinātais Vārds un sakramentālais Vārds (Absolūcijā, Kristībā, Kristus Mielastā) – ir veids kā Svētais Gars darbojās, piedodot grēkus, radot un uzturot ticību.[8] Protams, Vārda iedarbību pasludinātajā, rakstītajā un sakramentālajā Vārda formās iespējams skaidri nošķirt tikai uz papīra. Svētais Gars darbojās gan caur vienu, gan otru, gan trešo, „kur un kad Dievs to grib”[9], kā to liecina arī Apustuļu darbu grāmata.[10]

Kas svarīgi, kā to redzam arī no Rakstu liecībām, tieši Kristus mācekļiem, katram no viņiem, arī man un tev, ir dota neaptverami liela vara – gan pasludināt Evaņģēliju, gan piedot grēkus. Tāds ir Dieva uzdevums cilvēkiem. Dievs ir runājošs Dievs, un Viņš vēlās, lai arī Viņa vēstneši celtu Viņa valstību ar Viņa paša sūtīto Vārdu visās tā formās.

Rakstu PDF formātā atradīsiet šeit.

Vairāk lasīt grāmatā “Dievs, Radīšanas kārtība un Cilvēks: ar Luterāņa acīm”. 

Turpinājums sekos…


[1] Grieķu filozofs Platons (~424.-348.) piedāvāja tādu apkārtējās realitātes skaidrojumu, kurā mūsu maņām uztveramā pasaule ir tikai patiesās, ideālās, garīgās realitātes nepilnīga ēna. Līdz ar to, protams, šī materiālā pasaule tika uzskatīta par kaut ko zemāku, iepretī garīgajai. Līdzīgi uzskati pastāvēja dažādās gnostiķu (sengrieķu valodā γνω̂σις – zināšanas) kustībās. Viņi mēdza cilvēkus iedalīt dažādās grupās. Miesīgie kā paši zemākie, dvēseliskie kā nedaudz augstāki, un garīgie kā pilnībai tuvākie. Gnostiķu priekšstatos glābšana tika saprasta kā dvēseles atbrīvošana no miesas (matērijas) cietuma.

[2] Atkl. 21.un 22.nodaļas, Rom 8:19-22, Jes 11.nodaļa, u.c.

[3] Mt 28.nodaļa, Lk 24.nodaļa, Jāņa 21.un 22.nodaļa, Ap.d.1.nodaļa, 1.Kor 15.nodaļa, u.c.

[4] 3.Moz 21:23; 22:16, 31-33, 2.Moz 29:33-34, 3.Moz 6:14-18, Mt 26:26-28, Mt 28:18-20, Mk 14:22-24, Lk 22:19-20, 1.Kor 11:23-26, 1.Kor 10:16-17, Tit 3:5, u.c.

[5] Forde, Gerhard O., Theology is for Proclamation, Fortress Press, 1990., 158-159.lpp.

[6] Šāda izpratne ieviesās Reformācijas laikā tapušajās baznīcās, kuru uzskatus lielā mērā bija ietekmējis Renesansē atkal gaismā celtais sengrieķu filozofa Platona domāšanas veids. Diemžēl šādas domāšanas (senbaznīcā nodēvētas par nestoriānismu) konsekvences ved arī pie Kristus dievišķības, un līdz ar to arī pie mūsu glābšanas noliegšanas.

[7] Rom 8:15, Gal 4:6, Mt 26:26-28, Mt 28:18-20, Mk 14:22-24, Lk 22:19-20, 1.Kor 11:23-26, 1.Kor 10:16-17, u.c.

[8] Saarnivaara, Uuraas, The Written and Spoken Word: Luther’s View, The Lutheran Quarterly, Maijs, 1950., 174.lpp.

[9] Augsburgas Ticības Apliecība, Vienprātības Grāmata: Luterāņu Ticības Apliecības, Augsburgas Institūts, Rīga, 2001., 42.lpp.

[10] Apustuļu darbu grāmata ir mulsinājusi ne vienu vien lasītāju, nekādi neļaujot „ielikt rāmī” Kristības un Svētā Gara došanas saistību. Ir palīdzoši ieraudzīt, ka gan pasludinājums, gan Kristība, ir Dieva Vārda un Svētā Gara kopdarbs, veicot Dieva uzdevumu „kur un kad Dievs to grib”.

One Comment
  1. Cilveks, biezi izmisigs par saviem grekiem, atrod grutibas pats sev piedot, kaut vai sanem piedosanu no Dieva caur Sakramentiem. Ja Dievs mums ir piedevis, kamdel vairak skumt?? Kads reiz man teica, ja neticam ka Dievs mums ir piedevis mes esam augstpratigi palikusi – mes iecelam mus pashus augstakaa viedokli par pasu Dievu! Luters macija mums saredzet ka Kristus mira izglabjot mus no pagatnes, tagadnes un nakotnes grekiem. Tachu priecasimies ka esam tik loti iemiloti Dieva berni!!

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: