Izlaist līdz saturam

Kur Tu esi, mans Dievs?

by uz jūlijs 2, 2013

Atklātais DievsApslēptais un atklātais Dievs

Dievs ir Radītājs. Viņš darbojās runādams. Vārds ir gan veids kā Dievs darbojās, gan veids kā Viņš atklāj pats Sevi. Ārpus tā, ko Dievs pats atklāj par sevi Vārdā, mēs neko nevaram uzzināt par Viņa attieksmi pret mums. Tā paliek apslēpta. Tādējādi mums vienlaikus jāsaskaras ar diviem Dieva aspektiem – Vārdā atklāto un vienlaikus aiz radības apslēpto Dievu. Zinām par Viņa attieksmi pret mums no Vārda, taču, vienlaikus, norises Dieva pārvaldītajā pasaulē mums paliek noslēpums.

Jāatzīst, ka šajā dalījumā – atklātais un apslēptais – var nedaudz apmaldīties. Kā tā? Dievs, kā Viņš dara sevi zināmu visā radībā savā spēkā un gudrībā, tiek dēvēts par apslēpto Dievu, jo nekas nav zināms par Viņa attieksmi pret mums. Savukārt, kad Dievs vēlas sevi atklāt un darīt zināmu savu attieksmi pret mums, Viņš nāk pie mums aizklājis savu vaigu, savu dievišķo, majestātisko godību apslēpdams. Tā nu radības kārtībā atklātais Dievs, no cilvēku perspektīvas raugoties, patiesībā ir apslēptais Dievs, savukārt atklātais Dievs, kā Viņš pats nāk pie mums, dara to apslēpjot savu godības varenību.

Kā abus šos aspektus attēlo Bībele? Pāvils raksta par radībā apslēpto Dievu vēstulē romiešiem: „Ko par Dievu var zināt [dabiskā ceļā], tas viņiem ir atklāts: Dievs pats viņiem to atklājis. Kopš pasaules radīšanas Viņa neredzamās īpašības, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievišķība, ir skaidri saredzamas Viņa darbos, tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties. Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā. Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi un apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem.” (Rom 1:19-23) Pāvils arguments ir – uzlūkojot radību, ikviens var pamanīt Dieva spēku un dievišķību, neviens nevar aizbildināties, ka par Dievu neko nav zinājis.

Patiešām, visās valodās ir vārds Dievs, lielum lielais cilvēku vairums pat ir pārliecināti, ka Dievs ir. Vēl kāda daļa tic, ka eksistē kaut kas augstāks. Tikai pavisam neliela saujiņa apgalvo, ka tic – nav nekā ārpus maņām uztveramās matērijas. Šāda vienprātība jautājumā par Dieva esamību nav nekāds brīnums, jo „visu Dievs ir savā laikā jauki iekārtojis, pat arī mūžību Viņš ir licis cilvēku sirdīs; žēl tikai, ka cilvēks nevar izprast Dieva darbu – ne tā iesākumu, ne galu.” (Salm. 3:11)

Tieši tā, Dievs ir iedēstījis cilvēkā atziņu par savu Radītāju. Cilvēks zina, ka Dievs ir, un uzlūkojot pasauli, viņš var nojaust Dieva spēku un gudrību, bet cilvēks nespēj atbildēt, kāds ir Dievs, un, kāda ir Viņa attieksme pret cilvēku. Dievs Radītājs ir apslēpts cilvēka maņām un izziņai. Savukārt katrs priekšstats par Dievu, kuru cilvēks pats mēģinātu veidot, katrs pieņēmums attiecībā par Dievu, katrs vērtējums – tie visi, kā Pāvils raksta, ir tikai un vienīgi pašu prātā radīti elku tēli, muļķības, iedomas un maldi. Tā mēs saskaramies ar apslēpto Dievu.

Taču, lai cilvēki nepaliktu neziņā, kāda ir Viņa attieksme pret mums, Dievs pats sevi ir atklājis. Viņš „daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem” un, laikam piepildoties, caur Savu Dēlu. (Ebr 1:1-2) „Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu.” (Jņ 1:18) Kā Jēzus pats saka: „Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu.” (Jņ 14:9) Apustulis Toms tā arī apliecina: „Mans Kungs un Mans Dievs!” (Jņ 20:28), lai gan viss, ko viņa miesas acis tajā brīdī redz, ir augšāmceltais cilvēks Jēzus.

Varētu gan iebilst, ka arī atklātais Dievs nav diez ko labi saredzams. Patiesi, Dievam nākas sevi apslēpt arī tad, kad Viņš vēlas sevi atklāt. Taču tas vairs nav apslēptais Dievs, bet slēpšanās, lai atklātos. Šodien Dievs nevar atklāties mums savā svētajā, godības pilnajā majestātē. Kā Jahve pats to paskaidro Mozum, pēc grēkā krišanas „cilvēks nevar Mani redzēt un palikt dzīvs,” (2.Moz 33:20). Dievs „dzīvo nepieejamā gaismā, kuru neviens cilvēks nav redzējis, nedz arī var redzēt.” (1.Tim 6:16)

Lai atklātos mums, Dievam nākas sevi apslēpt. Viņš to dara runājot dienas vējā (1.Moz 3:8), nākot kā ceļinieks (1.Moz 18:1F), degošā ērkšķu krūmā (…), uguns un mākoņu stabā, cilvēkā Jēzu Kristū, Kristības ūdenī, Kunga Mielasta maizē un vīnā, Evaņģēlija vārdā mūsu mutēs.[2] Cilvēki var zināt, ka ir apslēptais Dievs, bet neko nevar zināt par Viņu. Vienīgā iespēja uzzināt par Dievu, iepazīt Viņu un izprast Viņa attieksmi pret mums ir Dieva Vārds, Jēzus Kristus. Viņš ir atklātais Dievs. Silītē, mammas klēpī, pie viņas krūts, savas tautas vajāts, ar pletnēm šaustīts un piesists krustā.[3] Par mūsu grēkiem. Arī par maniem un taviem! Tas pats Dieva Vārds, caur kuru un uz kuru radīts viss, kas ir. Evaņģēlija Dievs.

Zinot, ka Dievs ir, un bieži vien tieši tādēļ, ka to zinām, tiek uzdots jautājums: „Kāpēc gan pasaulē ir ciešanas?” Tas ir jautājums par apslēpto Dievu. Kāpēc gan Dievs to pieļauj? Dievs ir Dievs, Viņš neatbild radībai. Mums visiem būs jāatbild Viņam. Visiem. Kad Ījabs jautāja „kāpēc?”, Dievs sniedza visai lakonisku atbildi: „Kur tu biji tolaik, kad Es zemi veidoju? Vai tu zini debesu likumus, un vai tu nosaki debess valdīšanu pār zemi? Vai tu tiešām gribi iznīcināt Manu tiesu, Mani nolikt par netaisnu, lai pats rādītos taisns?” (Īj 38:4, 33, 40:8)

Dievs nepaskaidro, kāpēc pasaulē ir ciešanas, vismaz ne tagad. Tā vietā Viņš nāk pats kā Cilvēka Dēls, izstiepj savas rokas, ļauj, lai tās pienaglo pie krusta, un ar Savu nāvi un augšāmcelšanos uzvar cilvēka ienaidniekus – ļaunumu, grēku un nāvi. Viņš atnāk, „lai pats kalpotu un Savu dzīvību atdotu par atpirkšanas maksu par daudziem.” (Mk 10:45) To visu Viņš dara mūsu dēļ, tevis un manis dēļ. Tāds ir atklātais Dievs. Tas ir vienīgais Dievs, kādu varam pazīt. Dievs, kurš pats runā ar mums savā Vārdā.

Apslēpto Dievu nevar izzināt, Viņu nevar pakļaut un kontrolēt, Viņa nodomi nav izzināmi. Viņš pieļauj nelaimes un katastrofas, viņš bez nožēlas aprij grēciniekus, neviens nevar izbēgt no Viņa dusmām, un Viņa absolūtā un neierobežotā vara iedveš nāves bailes ikvienai dzīvai radībai. Kā psalmists to raksta: „Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga? Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur. Ja man būtu rītausmas spārni un es nolaistos jūras malā, tad arī tur mani vadītu Tava roka un Tava labā roka mani turētu. Ja es teiktu: galīga tumsa lai mani apklāj, un par nakti lai kļūst ap mani gaisma, – tad arī tumsība Tev nebūtu tumša, un nakts tev spīdētu kā diena, tumsība Tev būtu kā gaisma.” (Ps 139:7-12)

Tikai Dievs var glābt no Dieva. Tikai atklātais Dievs, Dieva Vārds Jēzus Kristus, var glābt no apslēptā Dieva. Jēzū mēs zinām, kāda ir Dieva attieksme pret mums. „Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam.” (Jņ 3:16-18) Ticība un paļaušanās ir bēgšana no apslēptā Dieva pie atklātā. No apslēptā Dieva dusmām un soda, pie Jēzus Kristus, atklātā Dieva, žēlastības un piedošanas.[4]

Rakstu PDF formātā atradīsiet šeit.

Vairāk lasīt grāmatā “Dievs, Radīšanas kārtība un Cilvēks: ar Luterāņa acīm”. 

Turpinājums sekos…


[1] Teoloģijā šo divu Dieva aspektu apzīmēšanai parasti tiek izmantoti latīņu termini Deus Absconditus (apslēptais) un Deus Revelatus (atklātais Dievs).

[2]1.Moz 3:8, 1.Moz 18:1-2, 2.Moz 3:2-6, 2.Moz 13:21-22, Mt 1:23, Lk 1:32, Tit 3:5, Mt 26:26-28, 1.Tes 2:13, u.c.

[3] Lutera terminoloģija reizēm var būt mulsinoša. Dažkārt viņš atklāto Dievu dēvēja par apslēpto, tādi izceļot faktu, ka Dievam ir nepieciešams sevi apslēpt, ja Viņš vēlās mums atklāties.

[4] Forde, Gerhard O., Theology is for Proclamation, Fortress Press, 1990., 22-28.lpp.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: