Izlaist līdz saturam

Jana Husa paraugs

by uz jūlijs 10, 2013

Jan-Hus1415. gada 6. jūlijā čehu tautības garīdznieks un akadēmisks darbinieks Jans Huss mira mocekļa nāvē, savu ticību apliecinādams.  Norāde uz Janu Husu 6. jūlijā ir atrodama arī šī gada LELB Gadagrāmatā.

Jans Huss un viņa atbalstītāji nostājās pret sava laika baznīcā valdošo iekārtu, viņš bija daudziem neērts. Arī šodien viņu dažādi vērtē atšķirīgu kristīgo konfesiju piederīgie. Vieniem, sevišķi – čehiem, viņš ir varonis. Savukārt, citiem – viņš ir herētiķis. Tomēr, vairumā gadījumu, šodienas teoloģiskais un vispārējais Jana Husa izvērtējums ir pozitīvs.

Kāpēc ir vērts šo kristieti atcerēties? Vai viņa dzīvē un padarītajā ir kas katram kristietim noderīgs?

Īsi par pašu Husu. Viņš ir dzimis 1369.gadā. Ģimenes necilais mantiskais stāvoklis un izcelsme neatturēja jauno talantu no došanās uz Prāgu, sava laika vienu no Eiropas ievērojamākajiem centriem. Ar centību studijās un dažādos palīgdarbos jaunais Huss nodrošināja sevi un pabeidza studijas. Tālākā karjera virzījās uz augšu, viņa amatu skaitā pat ierindojot Prāgas Kārļa universitātes rektora godu. Ticības jautājumos Jans Huss daudz ietekmējies no iepriekšējo gadsimtu baznīcas kritiskajiem domātājiem, īpaši angļa Džona Viklifa (John Wycliffe). Šo ideju virzīts, viņš sāka iebilst un kritizēt esošo Rietumu baznīcas mācību un praksi. Dažādu politisko jautājumu dēļ (tai skaitā, 3 pāvestu vienlaicīgas valdīšanas situācijā), Jans Huss varēja salīdzinoši mierīgi sludināt vairāku gadu garumā. Politiskai situācijai stabilizējoties, Janu Husu aicināja savus uzskatus pārstāvēt baznīcas vispārējā koncila priekšā Konstancē 1414.gada nogalē. Pretēji Husam dotajiem neaizskaramības solījumiem, viņu sagūstīja, tiesāja kā ķeceri un sadedzināja uz sārta.

Jana Husa mocekļa nāve izraisīja reliģiskus un politiskus nemierus čehu apdzīvotā teritorijā, kuri nenorima ilgāku laiku. Vēl gadsimtu vēlāk, kad Vitenbergas mūks Mārtiņš Luters jau bija uzsācis diskusiju par ticības jautājumiem, Huss un husītu kustība bija dzīvā atmiņā.

Vēl pie sava sārta stāvot, kad viņu vēl pēdējo reizi aicināja glābties un noraidīt savus uzskatus, Huss atbildējis, ka var noraidīt tikai to, kas neatbilst Svētajiem Rakstiem. Šis arī ir viens no visiezīmīgākajiem Jana Husa teoloģiskajiem raksturlielumiem – Raksti pār citām autoritātēm. Vai šāda stāja mūsdienās ir tik pierasta, ka Janu Husu vairs nebūtu vērts pieminēt?

Šķiet, gandrīz pretēji. Tāpat kā Husa laikā, kad laika gars dominēja pār vienkāršo Rakstu vēsti, arī mūsdienās cilvēki raugās viens un otru, meklē vairākuma atbalstu un baidās no apsūdzošā Dieva Vārda vēstījuma. Lai arī terminoloģijas starp 15.gs. un 21.gs. atšķiras, pēc būtības, esam stipri līdzīgā situācijā kā toreiz.

Toreiz Jans Huss, līdzīgi Kristus vēsts asinslieciniekiem visos laikos, bija ar mieru par Rakstu patiesību atdot savu dzīvību. Šodien, šķiet, kristieši nav īsti gatavi Kristus vēsts labad atteikties no svētdienas miega vai baļļuka apmeklējuma. Vai tādā situācijā Husa piemērs nav noderīgs arī mums šodien?

Dievam vien lai ir gods!

From → III Vēsture

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: