Izlaist līdz saturam

Kas ir latviešu tradicionālā reliģija? I daļa

by uz jūlijs 12, 2013

Latviesu-tautas-terpi-5Nupat pagājušajos Dziesmu svētkos vēroju zināmu reliģisku miksli. Līdztekus bija manāmi gan kristīgie, gan arī jaunpagānisma elementi (pēdējie, manuprāt, vairāk). Tas rosina jautājumu par latviešu reliģiozitāti, proti, kas tad būtu latviešu tradicionālā reliģija?

Reliģiozitāte kā tāda jeb vajadzība ticēt kaut kam ir viena no neatņemamām individuāla cilvēka būtības sastāvdaļām. Ja tā ir raksturīga vienam cilvēkam, tad tā neizbēgami ietekmē arī lielākas ļaužu grupas un tautas; tās kaut kādā veidā ir reliģiozas.

Teologiem pats fakts par reliģiozitātes nesaraujamo saistību ar cilvēka būtību nav svešs, vismaz kopš Mārtiņa Lutera laikiem. Viņš savā “Lielajā katehismā” (sarakstīts 1529.gadā) norādīja, ka tā vietā, lai jautātu: “Vai tev ir dievs?” (proti, vai tu esi reliģiozs?), ir jājautā: “Kas ir tavs dievs?” (proti, uz ko ir vērsta tava reliģiozitāte, jeb kas ir tavas reliģiozitātes objekts?). Šeit ar terminu dievs vienmēr netiek runāts par dievu ar lielo sākuma burtu, proti, bibliskās atklāsmes Trīsvienīgo Dievu, bet dievu – katra cilvēka dzīves augstāko autoriāti, mierinājuma avotu un rīcības un vērtību atskaites punktu. Protams, ir labi, ja dievs ir Dievs, bet grēka pasaulē šis dievs var būt arī jebkas cits.

Tātad, kā ir ar latviešu reliģiozitāti? Man nereti ir nācies dzirdēt/lasīt apgalvojumu, ka kristietība ir latviešiem (ar uguni un zobenu) uzspiesta, sveša reliģija. Ja tas ir tā, kas tad ir latviešu tradicionālā reliģija? Citiem vārdiem, nevis vai latviešiem tradicionāli bija dievs, bet kāds dievs tiem tradicionāli bija? Atbilde uz šo jautājumu man kā kristietim un latvietim palīdzētu sarunā ar saviem tautiešiem. Protams, tik plašu jautājumu pilnībā aptvert šajās pārdomās nebūs iespējams, tomēr, kādām pamatlīnijām vietas pietiks. Citu lietu starpā, svarīgākais ir jautājums par avotiem, no kuriem uzzināt par latviešu reliģiju.

Lai būtu pēc iespējas objektīvāks apskats, ir nepieciešams meklēt pēc iespējas senākus un drošākus avotos. Vadoties no kristietības oponentu apgalvotā, šai tradicionālajai latviešu reliģijai būtu bijis jāpastāv laika posmā pirms kristietības ienākšanas. Šeit saskaramies ar grūtībām. Mūs interesējošajā laika posmā, proti, pirms 13.gs. uzsāktās latviešu un līvu kristianizācijas, nav pašu tradicionālo latviešu (un līvu) liecību par savu reliģisko pārliecību un pasaules uzskatu. Taisnības labad jāatzīst, ka viņi nav atstājuši arī citu lietu dokumentētas liecības, bet tas nepalīdz mūsu pētījumam.

Šeit būtu nepieciešama atkāpe, lai pieminētu kādu ļoti izplatītu, bet savā saknē kļūdainu uzskatu. Tradicionālie latvieši, kā jau nupat minēts, par sevi un savu reliģiozitāti nav atstājuši dokumentētas liecības. Latviešu sabiedrībā ir plaši pārstāvēts (no jaunlatviešiem pārmantots) uzskats, ka 18.gs. un vēlāka laika latvieši ir spējuši apjaust 13.gs. latviešu reliģisko apziņu nepastarpināti. Proti, trūkstot faktiem, šie censoņi ir it kā spējuši rekonstruēt pagātni bez avotiem. Šis būtībā ir viedoklis, kuru aizstāv ne viens vien pirmkristīgās latviešu reliģijas piekritējs. Vai apgalvojums,  ka labi gribošs latvietis spēj bez faktiem (nepastarpināti) apjaust senču reliģiju, iztur nopietnu kritiku? Šajās pārdomās noraidīsim tādu uzskatu kā nezinātnisku.

Ja tautiskais faktors šeit netiek ņemts vērā, tad jāmeklē citi latviešu reliģiskās domas avoti. Šķiet, visbiežāk kristīgās ticības oponenti, runājot par latviešiem tradicionālu ticību, min dainas. Šo argumentu, kā arī divus citus – citu tautu dokumentētās liecības un arheoloģiju, apskatīsim tekstā turpinājumā.

Sekojošie raksti: par tautas dziesmām, arheoloģiju, dokumentālām liecībām 1, 2, 3, 4 un secinājumi.

4 komentāri
  1. ” … nav pašu tradicionālo latviešu (un līvu) liecību par savu reliģisko pārliecību un pasaules uzskatu”
    Cienītais, mazliet esat piemirsis – tautas dziesmas …

    • Paldies par viedokli!
      Beigās rakstīts: “Šķiet, visbiežāk kristīgās ticības oponenti, runājot par latviešiem tradicionālu ticību, min dainas. Šo argumentu, kā arī divus citus – citu tautu dokumentētās liecības un arheoloģiju, apskatīsim tekstā turpinājumā”
      Tātad, es “mazliet neesmu piemirsis”, bet skatīšu to turpinājumā. ;)
      Ar cieņu,
      Voldemārs

  2. Ļoti priecātos, ja raksta autors ar tādu pašu degsmi nosauktu reālus vēsturiskus dokumentus, kas pierāda Jēzus Kristus reālu eksistenci…

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: