Izlaist līdz saturam

Vai tad Dievs slēpjas?

by uz jūlijs 22, 2013

Sun and Wispy Clouds Over MountainsDievs, kurš uztur, Dieva maskas

Dieva Radītāja dāsnā un bagātīgā žēlastības pārpilnība nebeidzās ar Radīšanu. Tā neizzuda arī pēc grēkā krišanas. „Es esmu Jahve, un Es nepārveidojos.” (Mal 3:6) Tieši otrādi, lai arī cilvēki bija novērsušies no Dieva, Viņš pirmais steidz viņus meklēt, un lai arī grēks bija radījis milzīgu plaisu, Dievs pats apņēmās to pārvarēt. Dieva solījumiem neiestājas noilgums, Dieva attieksme pret radību nemainās, Radītāja mīlestība un svētība neizsīkst, Viņa rūpes par mums ne uz mirkli nav rimušās. Dievs ir Radītājs ne tikai iesākumā, bet gan līdz par šai dienai. Ikdienu „Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.” (Mt.5:45) Dievs nedod mums nepieciešamo no rokas rokā, Viņš visu dara caur radību.

Radība Dieva nemitīgajās rūpēs par mums funkcionē kā Dieva maskas. Viss pasaulē ir iekārtots kā Dieva svētības piegādes sistēma, lai ikviens dāvātu savas rūpes citiem. Saule dod gaismu un siltumu, ne sev, bet mums. Lietus līst un slacina zemi ne jau sevis dēļ, bet gan mielojot zemi un visu dzīvo un nedzīvo dabu. Augi izdod sēklas, koki izdod augļus, nedzīvā daba rada skābekli, ne sev, bet mums. Viss radībā funkcionē pārējo labā. Caur mūsu tuvākajiem Dievs gādā par mums. Caur vecākiem Dievs dāvā mums dzīvību un audzina mūs, caur zemniekiem Dievs mums nodrošina pārtiku, caur valdību mieru un kārtību, tiesu un aizsardzību. Caur visdažādāko pakalpojumu sniedzējiem Viņš piegādā visu mums ikdienā nepieciešamo, caur ārstiem rūpējās par mūsu veselību, utt.

Visu, bez kā mēs nevarētu iztikt, – dzīvību un veselību, gaismu un gaisu, miesas un gara uzturu, mūsu mīļotos, drošību, darbu, un tā joprojām, itin visu, ko mēs ikdienā baudām, mēs saņemam pateicoties Dieva darbam radībā un caur radību kā caur Radītāja maskām. „Tam Kungam pieder zeme un viss, kas to piepilda, zemes virsus un viss, kas uz tā dzīvo.” (Ps 24:1) Ik elpas vilciens, ir sirdspuksts ir kā atgādinājums pateikties Dievam Radītājam par Viņa nerimstošajām rūpēm.

Kā 104. psalma autors, pārdomādams Dieva darbus, sirds aizgrābtībā rakstījis: „Tu pievadi avotus strautiem pa ielejām, tā, ka šie strauti priecīgi burbuļo dziļumos starp kalniem. Tie dzirdina tālāk visus kustoņus laukā, tur meža ēzeļi dzesē savas slāpes. Viņu krastos dzīvo debess putni un dzied koku zaros dziesmas. Tu veldzē kalnus no Savas debess pils; ar augļiem, ko Tu audzē, piepildās zeme. Tu liec augt zālei par barību lopiem un dažādiem augiem cilvēku vajadzībām, Tu liec zaļot sējai, lai nāktu no zemes maize un vīns, kas iepriecina cilvēka sirdi, lai viņa vaigs spīdētu no eļļas un maize lai stiprinātu viņa miesu. Augstie kalni ir par mājokli kalnu kazām, un klintis āpšiem par patvērumu. Jaunie lauvas rūc pēc laupījuma un gaida savu barību no Dieva. Cik lieli ir Tavi darbi, ak, Kungs! Cik daudz ir to, un tos visus Tu esi ar gudrību radījis; zeme ir Tavu radījumu pilna. Redzi, jūra – cik liela un plaša tā uz visām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā daudzumā visādi kustoņi, lieli un mazi. Viņi visi gaida uz Tevi, lai Tu viņiem barību dod savā laikā. Kad Tu to viņiem dod, tad viņi to sakrāj; kad Tu atver Savu roku, tad viņi top paēdināti ar visu labu.” (Ps.104)

Kā Dievs sevi apslēpj, kad vēlās Sevi atklāt, tāpat Viņš darbojās caur radības maskām, ikdienas rūpēdamies par mums. Mēs neredzam Dievu, mēs redzam Viņa maskas. Taču caur Viņa maskām mēs saņemam visu nepieciešamo. Arī mēs paši esam kā Radītāja maskas mūsu tuvākajiem. Šis mūsu status dod jēgu un piepildījumu mūsu dzīvēm. Mēs nedzīvojam sev. Kā Dieva darbabiedri, kā Viņa maskas, mēs kalpojam tuvākajiem, lai dotu tālāk svētību, kādu Dievs ikdienas bagātīgi izlej pār visu savu radību.

Arī pēc grēka ienākšanas pasaulē Viņš turpina par mums rūpēties un dod visu, ko iesākumā bija mums sagatavojis. Tāda ir Viņa nemainīgā, evaņģēliskā attieksme. „Zeme izdod zāli un augus, kas sēklu nes, un augļu kokus, kas augļus nes, pēc savas kārtas, kam sēkla sevī,” (1.Moz 1:11) „ūdeņos mudžēt mudž dzīvu radījumu pulki, un putni lido pār zemi, pār debess velvi,” (1.Moz 1:20) „zeme izdod dzīvus radījumus pēc viņu kārtas, lopus, rāpuļus un zemes zvērus pēc viņu kārtas,” (1.Moz 1:24) un arī cilvēki līdz šai dienai „augļojās un vairojās, piepilda zemi un pakļauj sev to, un valda pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1.Moz 1:28) Dieva svētība radībai nav mitējusies, Viņa dzīvu darošais Vārds arvien darbojas.

Tādu Bībele mums rāda Dievu šodien, – gādīgu Tēvu, kurš ikdienu rūpējas par mums visiem, tuvumā un tālumā no Viņa esošiem, arī pēc grēkā krišanas.

Rakstu PDF formātā atradīsiet šeit.

Vairāk lasīt grāmatā “Dievs, Radīšanas kārtība un Cilvēks: ar Luterāņa acīm”. 

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: