Izlaist līdz saturam

Jāzepam Vītolam 150

by uz jūlijs 31, 2013

untitledPagājušās nedēļas piektdienā (26.jūlijā) šur tur tika runāts par Jāzepu Vītolu (1863 – 1948) un viņa 150 gadu jubileju.

Bija interesanti dzirdēt viņa darbus, pārdomas par viņu, iepazīties ar viņa pienesuma izvērtējumu. Šķiet, mēs pārāk viegli aizmirstam par tiem dižajiem cilvēkiem, kas ir nākuši no mūsu zemes un nesuši mūsu valsts un tautas vārdu tālu aiz mūsu robežām.

Varbūt palaidu garām, bet nekur īsti nedzirdēju par viņa devumu kristīgās baznīcas, īpaši – latviešu luterāņu – muzikālajai un kulturālajai dzīvei. Žēl.

Šai jubilejai par godu vēlējos ievietot Jāzepa Vītola priekšvārdu 1924.gadā izdotajai “Meldiju grāmatai Latvijas evaņģ.-luterāņu draudzēm“. Šo profesora Vītola darbu gan ir kritizējuši, bet līdz šim, šķiet, nevienam nav izdevies to pārpspēt.

Vajadzība pēc šīs meldiju-grāmatas radusēs ar jaunās Dziesmu grāmatas izdošanu 1922.g. Tanī uzņemta rinda mūsu dziesminieku jaunu tekstu, kuŗiem vecajā koraļu grāmatā attiecīgu meldiju nav; man tika uzdots gādāt par tām. Šo meldiju skaits samērā liels, bet nepārsniedz grāmatas sesto daļu. Dažām jau agrāk ieviestām dziesmām, kuŗu meldijas un muzikālais saturs tekstā niecīgi, mēģināju pievienot paralēl-meldijas; tādu nav daudz. Senlietotās meldijas sijājot, esmu pieturējies pie mācītāju prāvesta [Edvarda] Pavasara, kā ari [Jāņa] Ērmaņa kgu laipniem aizrādījumiem; technisku iemeslu dēļ ne viscaur izdevies ievērot mūsu ērģelnieku vēlēšanās, sevišķi, attiecībā uz tstājamo veco meldiju skaitu. Vecklasiskās dziesmas harmonizēju vienkārši, lai neattālinātos no grāmatas praktiskajiem uzdevumiem; radošais ērģelnieks-imporvizātors ar to saistīts nejutīsies.

Saskaņā ar praktisko ērģelnieku aizrādījumiem, grāmatas saturs iedalīts pa vecam, t.i., ievērojot rindiņu skaitu un pantu pēdas. Paredzu, ka turpmāk, brīvo meldiju skaitam grāmatā pieaugot, šī iekārta būs maināma. Ļoti nožēloju, ka kārtošanā notikušas paviršības kļūdas, kuŗas pēc grāmatas iespiešanas izlabot vairs nebija iespējams; praktiski tās grāmatas lietošanu nemaz netraucēs.

Galu-galā griežos pie kolēģiem-skaņražiem ar sirsnīgu lūgumu pēc pabalsta, nākamo izdevumu gatavojot. Tikai tad darbs izaugs pilnīgs.

Rīgā, jūnijā 1924.g. J.Vītols.

Šķiet, pēdējais profesora aicinājums mūsdienās ir aktuālāks nekā viņa dzīves laikā.

Dievam vien lai ir gods!

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: