Izlaist līdz saturam

Kas ir Radīšanas kārtība, un kas ir bauslība?

by uz augusts 26, 2013

Ŗadīšanas kārtībaIepriekš aplūkojām dažādus „instrumentus”, kuri palīdz izprast, kas un kāds ir Bībeles Dievs, Viņš sevi atklāj, un nāk pie mums, lai mūs svētītu. Šajā daļā pievērsīsimies otrajai lielajai tēmai, kas grāmatas nosaukumā pieteikta kā Radīšanas kārtība. Noskaidrosim, kas un kāda ir Radīšanas kārtība, un tā attiecās uz cilvēku? Arī šos jautājumus aplūkosim kopējā Bībeles vēstījuma ietvarā. Proti, visos četros posmos, – pie Radīšanas, pēc grēkā krišanas, pēc radības glābšanas un visbeidzot pie visas radības atjaunošanas.

Pirmais posms: Kas ir Radīšanas kārtība, un kas ir bauslība?

Kad domājam par radīšanu, bieži to saprotam kā matērijas radīšanu. Te tās nebija, un te tā ir visā tās apbrīnojamā daudzveidībā. Ne gluži tāda bija izpratne par radīšanu senajā Tuvo Austrumu pasaulē, no kuras mantojumā esam saņēmuši arī Radīšanas stāstu Bībeles pašā sākumā. Izšķiroša, runājot par radīšanu, bija nevis matērija, vai tās forma, bet gan – funkcija.[1] Kaut kas tika uzskatīts par radītu tikai tad, kad tam tika piešķirta atbilstošā funkcija.

Šāda domāšana nav gluži sveša arī šodien. Piemēram, ja tiktu iekārtots jauns restorāns, iepirktas un uzstādītas virtuves iekārtas, izdekorēta viesu zāle, nolīgts personāls, bet tad – atbildīgās institūcijas nedotu atļauju šo restorānu atvērt. Vai restorāns pastāvētu, vai nē? Materiāls viss it kā būtu uz vietas, taču restorāna funkcijas netiktu veiktas, tātad – restorāna nebūtu.[2] Lai izvairītos no pārpratumiem, protams, Radīšanas stāsts Bībelē, pretēji citiem seno Tuvo Austrumu radīšanas mītiem, runā arī par telpas, matērijas un laika radīšanu.[3] Taču ar to Radīšana nebeidzas. Dievs neradīja, lai tikai kaut kas būtu, kā piemērā ar restorānu, bet gan, lai viss, kas ir, darbotos saskaņā ar Viņa nodomu.[4]

Ja uzmanīgi lasām Radīšanas stāstu, tajā ieraugām, cik funkcionāli Dievs iekārto pasauli. „Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” (1.Moz 1:1) Viņš sāk ar pašu pamatu, tad pamazām uz šī pamata veido to, ko mēs dēvējam par mūsu pasauli. Tiek radīts laiks, debesis tiek nošķirtas no zemes, un ūdeņi virs zemes savākti vienkopus. (1.Moz.1:9) Lietas tiek pakāpeniski sakārtotas, planēta Zeme tiek sagatavota nākamajam radīšanas posmam. Kad pamatdarbi veikti, zemei tiek pavēlēts izdot zāli, augus un kokus; turklāt tādus, kuriem ir sēkla sevī, kuri no tā brīža turpinās vairoties un dot augļus. Debesīs Dievs rada lielāko spīdekli, kas valdīs pār dienu, un mazāko, kas valdīs pār nakti. Tā pirmajās četrās radīšanas dienās tiek sagatavotas debesis, nospraustas robežas jūrai un iekārtota zeme, lai tā būtu piemērota sagaidāmajiem iemītniekiem (1.Moz 1:10-13).

Nākamajās divās radīšanas dienās gan debesis, gan jūra, gan zeme tiek piepildītas ar dzīvo radību. Ar lieliem un maziem jūras radījumiem, pulkiem vien, ar spārnaiņiem, katru pēc savas kārtas, lai tie vairotos virs zemes un lidinātos debesīs. Ar dzīviem radījumiem, lopiem, rāpuļiem, un citiem zemes zvēriem, lai tie visi vairotos un vaislotos un piepildītu gan ūdeņus, gan zemi (1.Moz 1:14-25).

Kad tas viss pabeigts, pēc Dieva tēla un līdzības tiek radīts Dieva reprezentants un radības pārvaldnieks – cilvēks, vīrietis un sieviete tiek radīts. Arī cilvēks netiek radīts tāpat vien, bet gan ar noteiktiem uzdevumiem, ar noteiktu funkcionalitāti, – lai „augļotos un vairotos, lai piepildītu zemi un pakļautu to sev, un valdītu pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi” (1.Moz 1:26-29).

Viss ir radīts, lai darbotos noteiktā veidā. Šo noteikto funkcionalitāti Dievs ir neizdzēšami iestrādājis pašā radības struktūrā. Tā attiecās gan uz Visuma darbības principiem, gan dabas likumiem šeit uz Zemes, gan uz principiem pēc kādiem darbojās augu un dzīvnieku valstības, gan arī cilvēku savstarpējām attiecībām un atbildību laulībā, ģimenē un sabiedrībā.[5] Funkcionalitāte vienkārši ir daļa no radības. Visu šo funkcionalitātes kopumu var nosaukt divos vārdos – par radīšanas kārtību. Savukārt to radīšanas kārtības daļu, kura nosaka, kas un kāds ir cilvēks, un kura Dievs pats cilvēkiem atkal atgādināja pie Sinaja kalna, vienā vārdā sauc – par bauslību. Tā nu bauslība nav nekas cits kā Dieva paša iedibinātā Radīšanas kārtība, kura mums atklāj, kas ir cilvēks pēc Dieva ieceres, un kādai dzīvei viņš radīts.

To pašu apliecina arī valodas lietojums Mozus grāmatās, runājot par bauslības došanu. Ko mēs ikdienā esam pieraduši saukt par desmit baušļiem, senebreju un sengrieķu valodā tiek dēvēti par desmit vārdiem. (2.Moz 20:1)[6] „Vārdam” senebreju un arī grieķu valodā ir visai plašs nozīmju lauks. Tajā, protams, ietilpst arī nozīme „bauslis”, taču ne tikai. Turklāt, jāņem vērā, kāds ir desmit vārdu došanas konteksts, – atbrīvošana no verdzības brīvībai ar Dievu. Arī desmit vārdu gramatiskā forma ir īstenības, un nevis pavēles izteiksmē.[7] Tas viss mudina domāt, ka šie desmit vārdi vispirms norāda uz Dieva Radīšanas kārtību kā dāvanu, tikai pēc tam kalpo kā likumi, pēc kuriem vadīties.[8] Savādāk izsakot, – pirms katra baušļa ir kāda brīnišķa Dieva Radītāja dāvana cilvēkiem, kuru konkrētais bauslis sargā no ļaunprātīgas un nepareizas lietošanas.

Dievs ir dāsns un devīgs Dievs, Viņš ir sarunas un attiecību Dievs. Arī dāvanas, kuras Dieva baušļi sargā, domātas ne tikai uz mums kā indivīdiem, bet ietver noteiktas attiecības. Baušļu sargātās dāvanas ir cilvēku kopienai dotas dāvanas, jeb attiecību dāvanas. Baušļi sargā attiecības ar Dievu Radītāju (1.bauslis), ar Jēzus Kristu, caur kuru mums ir pieeja Dievam Tēvam (2.bauslis), attiecības svēto biedrībā, jeb draudzē (3.bauslis), attiecības ģimenē, laulībā, ar mūsu tuvākajiem un sabiedrību (4.-10.baušļi). Dievs nav mūs radījis kā vientuļas salas, bet gan dzīvei sarunā un kopienā. Šo attiecību lielā nozīme īpaši skaidri parādās dzīves nogalē, kas vairs nav tik svarīgi, kur esi bijis un ko darījis, bet gan – ar kādiem cilvēkiem esi izbaudījis Dieva dāvātās attiecības.

Iepriekšējā nodaļā mēs aplūkojām, kāds ir Dievs, proti, dāsns, devīgs, žēlastības un žēlsirdības pilns, bagātīgs, patiess, uzticams, gādīgs un mīlošs Radītājs. Kā radīšanas akts bija Dieva mīlestības, dāsnuma, žēlastības pārpilnības izpausme, tā arī visa radīšanas kārtība, un tajā skaitā arī bauslība, ir no tīras tēvišķas, dievišķas laipnības un žēlastības dota Dieva dāvana. Dāvana, kuru neesam nedz pelnījuši, nedz esam tās cienīgi, tādēļ mums būs par to Dievam pateikties, Viņu slavēt, Viņam kalpot un Viņam paklausīgiem būt. Patiesi, tas tā ir.[9]

Rakstu PDF atradīsiet šeit.

Vairāk lasīt grāmatā “Dievs, Radīšanas kārtība un Cilvēks: ar Luterāņa acīm”. 


[1] Walton, John H.,The Lost World of Genesis One, IVP, Downers Grove, 2009., 23.-37.lpp.

[2] Piemērs aizgūts no Walton, John H.,The Lost World of Genesis One, IVP, Downers Grove, 2009., 24.lpp.

[3] Ēģiptiešu, mezopotāmiešu un akādiešu senajos radīšanas mītos radīšanas process tiek saprasts kā funkcionalitātes piešķiršana jau eksistējošai matērijai, nevis matērijas, telpas un laika radīšana. Ieskatu šajā tēma var gūt no John H. Walton grāmatas Ancient Near Eastern Thought and the Old Testament, Baker, Grand Rapids, Michigan, 2006., 179.-199.lpp.

[4] Konkordijas Formula, Epitome, Vienprātība Grāmata, VI artikuls, 6., 484.lpp.

[5] Ījaba 38.-39.nodaļa, Ps 104, Spam 8:22-31, Smāc 1:4-6, Jes 40:28; Jer 5:21-25; 14:22; 33:2; Amos 4:13; 5:8, Jer 4:23-28.

[6] Senebreju valodā izmantots vārds davār. Skatīt arī 2.Moz 34:28 un 5.Moz 5:22. Arī sengrieķu valodas termins, kas vēl arvien tiek lietots, runājot par bauslību, proti, dekalogs, nozīmē deka/desmit + logos/vārds.

[7] Izņemot divus baušļus – sabata bausli, jeb trešo (saskaņā ar Luterāņu vidu pieņemto numerāciju), un bausli par vecāku [amata] godāšanu, jeb ceturto bausli.

[8] Hummel, Horace D., Numbering The Ten “Commandments”: A Response To Both Jastram and Maier, Concordia Journal, Oktobris, 1990., 373-383.lpp.

[9] Luters, Mārtiņš, Mazais Katehisms, LMF, Rīgā, 2006., 9.lpp.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: