Izlaist līdz saturam

Johans Gerhards (1582 – 1637)

by uz augusts 29, 2013

220px-Johann_Gerhard17. augustā luterāņu Baznīcas gadagrāmatas kalendārā ierakstīta piemiņas diena Johanam Gerhardam (Johann Gerhard).

Šķiet, ārpus teologu aprindām šis vārds ir svešāks. Vai pamatoti?

Johans Gerhards ir dzimis nelielā Saksijas pilsētiņā Kvedlinburgā (Quedlinburg, mūsdienu Vācijas vidienē). Viņš studēja teoloģiju, filozofiju un medicīnu Vitenbergas un Jēnas universitātēs. Mācītājs M.Harrisons (Matthew C. Harrison), Gerharda lūgšanu tulkotājs no latīņu uz angļu valodu, raksta, ka jaunības gados J.Gerhards cietis no smagas grūtsirdības un veselības sarežģījumiem, tāpēc viņā veidojās kristīga personība, kas pēc Rakstu un baznīcas tēvu studijām, sevi pierādīja kā dziļa garīguma nesēju.

Pēc studijām viņu uzaicināja kalpot mācītāja un superintendenta (baznīcas prezidenta, vai bīskapa) amatos, līdz viņš kļuva par pasniedzēju Jēnas universitātē.

J.Gerhards jau no agrīna vecuma baudījis savu laikabiedru atzinību un cieņu savu izcilo akadēmisko zināšanu un teoloģijas sapratnes dēļ. Viņa sacītajā ieklausījās un viņa spriedumus meklēja.

Kā daudziem sava laika pārstāvjiem, Johanam Gerhardam Dievs bija lēmis pārdzīvot vienu savu dzīves biedri un piecus bērnus. Viņam nebija sveša tuvu cilvēku pazaudēšanas traģēdija.

Domāju, ka arī cilvēcisks prieks viņam bija Dieva dots, jo pieci citi viņa bērni pārdzīvoja savu tēvu. Viens no viņa dēliem sekoja tēva pēdās un kļuva par teoloģijas mācībspēku Jēnas universitātē. Johans Gerhards miris Jēnā.

Johans Gerhards atstājis ievērojamu publikāciju apjomu. Diemžēl neviens no viņa darbiem vēl nav tulkots latviski.

Johanu Gerhardu visvairāk pazina kā dogmatiķi, jeb kristīgās baznīcas mācības skadrotāju. Tomēr arī citas teoloģijas nozares viņam nebija svešas. Liekas, viņš ir mazāk pazīstams kā lūgšanu vīrs. Nepelnīti. Viņa lūgšanas pēdējos gadu desmitos ir sasniegušas kristīgo lasītāju angļu valodas tulkojumā un bauda ievērojamu interesi. Vērā ņemama ir J.Gerharda kristīgo pārdomu un lūgšanu prakse. Pirmkārt, lūdzējs apzinās, nožēlo savus grēkus un Dieva priekšā meklē grēku piedošanu Kristus dēļ. Otrkārt, lūdzējs pateicas Dievam par Viņa svētību. Treškārt, lūdzējs lūdz Dievam pēc Svētā Gara, lai tas uztur un vairo Viņa dāvanas un dod garīgu uzvaru pār kārdinājumiem. Visbeidzot, lūdzējs neaizmirst arī par sava tuvākā vajadzībām, kā laicīgām, tā arī mūžīgām (Johann Gerhard, Meditations on Divine Mercy, Saint Louis: CPH, s.a., 27.lpp.). Te varētu atrast gada daudz materiāla pārdomām tie, kas uzskata, ka luterāņiem Svētais Gars ir piemirsts kristīgās mācības punkts.

Johans Gerhards tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem luteriskās teoloģijas sistematizētājiem. Ar viņa vārdu saistāma arī luteriskā ortodoksija, kustība, kurā luteriskās teoloģijas pārstāvji ar lielu dedzību pievērsās pat attālākiem teoloģiskiem jautājumiem, par tiem debatējot un tos formulējot. Šodienas ekumēniskajā vidē ir svarīgi paturēt prātā, ka J.Gerhards bija arī viens no teologiem, kurš nepaguris aizstāvēja luteriskās teoloģijas biblisko un katolisko (vispārējo un universālo, nejaukt ar Romas katoļu) būtību.

Iepazīstoties ar Johana Gerharda dzīvi un darbiem vien īsā rakstā, šķiet, šāds ticības vīrs ar kristīga garīguma pilnu sirdi un gaišu prātu arī šodien būtu nozīmīgs Kristus kalps un liecinieks. Varbūt tieši tāpēc viņu ir vērts atcerēties pat pēc tik daudziem gadu desmitiem un simtiem.

Dievam vien lai ir gods!

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: