Izlaist līdz saturam

Aisbergs [1]

by uz Septembris 6, 2013

zibeiks7-50x502006. gada 15. septembrī Dieva mierā acis vēra mācītājs Pauls Žibeiks (dzimis 1910.gadā). Lasītājam piedāvājam macītāja Dr. Gunta Kalmes rakstu, veltītu mācītāja Žibeika simtgadei 2010.gadā.

Prāvests, Dr. Paulis Teodors Jēkabs Žibeiks (1910.02.03. – 2006.15.09.)

Prāvestam, Bauskas ilggadējam mācītājam profesoram Dr. Paulim Žibeikam nupat apritēja simtgade. Ar piemiņas brīdi kapos un dievkalpojumu to atzīmēja viņa draudze.

Viņš bija viens no manas pastorālās jaunības „sirmās gvardes” pārstāvjiem. Tie uz kuriem, mēs, toreiz jaunie, skatījāmies ar bijību un neizmērojamu cieņu.

         Spravkas un grimases

Ar izbailēm konstatēju, ka no pirmā acu uzmetiena par viņu ir zināms visai maz. Pats atceros viņu kā klusu, kautru un noslēgtu cilvēku. Tāpēc pirmais izziņas gājiens bija uz Virsvaldes arhīvu.

Dzimis 1910.g. 2. martā, divu gadu vecumā pārcieš bērnu trieku, labā roka paliek uz mūžu savilkta, agri paliek bārenis, 1929.g. beidzis Jelgavas klasisko ģimnāziju, LU TF beidzis 1935.g.[1], 1936.g. ordinēts, norīkots par Bauskas iecirkņa vikāru Mežotnes draudzē, 1937.g. norīkots Latgales iecirknī par vikāru, strādājis arī par ticības mācības skolotāju. 1936.g. aizstāv teoloģijas kandidāta grādu par darbu „Infinitīva sintakse sinoptiskajos evaņģēlijos”. No 1941.-4. kalpo Jelgavas iecirknī, no 1944.g. kalpo Bauskā, kopš 1961.g. prāvests, no 1966.g. kalpoja arī Codē un Jaunsaulē. No 1947.g. Eksaminācijas komisijas loceklis, no 1969.g. Teoloģijas semināra Vecās Derības katedras vadītājs, 1990-5.g. Vecās un Jaunās Derības katedras vadītājs TF, profesors (līdz 1995).

Vecu izziņu kaudzīte. Pārdesmit padomjlaika spravkas, gan lietišķā, gan personiskā korespondence uz zemas kvalitātes A5 formāta kancelejas papīra apdzeltējušām lapiņām, latviešu un krievu valodās. Krieviski rakstītas komandējuma apliecības, „derīga braukšanai ar autobusu no Rīgas uz Bausku un atpakaļ”, pagarinātas ik pēc trīs mēnešiem. Melnraksts izziņai par atbrīvošanu no karaklausības. Apsveikumi, arī reģistrēti kā izejošie dokumenti: „sveicu Jaunderības paulīnistu Bauskas Paulu vārda dienā – arhibīskaps Turs”. Sūtīti no Kirova 37, Rīgā (Virsvalde) uz Sarkanarmijas 7, Bauskā (profesora dzīvoklis). Daži ar paša roku rakstīti dzīves apraksti, kuros jaušams laika gars: „sodīts neesmu. Vācu okupācijas laikā lielāko tiesu nodarbojos ar lauksaimniecību”. Interesants ir ziņojums Virsvaldei par 1950.g. izlasītajām grāmatām, kas dalās trīs grupās: teoloģiskā, vispārējā, padomju sabiedriski laikmetīgā. Pie pēdējās atzīmētas M.Rozentāla „Marksistiskās dialektiskas metode”, B.Poļevoja „Stāts par īstu cilvēku” un A.Sakses „Pret kalnu”; to noslēdz piezīme „konspekti iespējami”. Laikmeta grimase.

Kas paliek?

Ejot cauri šiem materiāliem, rodas izjūta, ka mācītājs ir tas, pēc kura paliek kaudzīte izziņu. Kas ir viņa dzīve? Veiktās kazuālijas? Viņa uzturētā LELB kontinuitāte noteiktā laikposmā konkrētajā draudzē?

Dzīvoklis

Sapratu, ka esmu sācis nepareizi. Ne arhīvs, bet viņa dzīves un kalpošanas vieta pateica man nesalīdzināmi vairāk.

Bauska. Mazs divistabu dzīvoklītis otrajā stāvā, stāvas kāpnes. Apbružājums kā laikmeta liecība, kas sargājams no vieglprātīgiem remontiem, jo katra telpa satur arī kādu netveramu noskaņu, atmosfēru, savdabīgu „auru” par tās bijušo iemītnieku. Latvijas laika iekārta. Ar pirmo brīdi uzreiz sajūties jēgpilnā, nosvērtā, sakarīgā pasaulē. Grāmatplaukts ar piezīmju kladēm, – Vergīlijs latīniski, grāmatas vācu valodā. Paliela manuskriptu kaudze, kas reiz apgāzdamās sajukusi, nu prasa rūpību un zināšanas, lai to sakārtotu. Pie sienas Bauskas pilsētas atzinības raksts „par personīgu ieguldījumu un ilgo kalpošanu Latvijas tautai un Dievam”. Atbilstoši tam skan rindas no pilsētas avīzes: „baušķenieki pret Paulu Žibeiku izturas ar goddevību un cieņu” [2], jo „viņš pazīst katru kristīto baušķenieku vairākās paaudzēs”. Papīros uzduros uz 1991.g. LU goda doktora diplomu un gadu vēlāk – teoloģijas doktora diplomu, kā arī 2003.g. LELB goda rakstu par goda prāvesta amata piešķiršanu.

Nu ko, mēs pratām viņu novērtēt, kaut arī ne izprast. Viņš nevarēja aizstāvēt savu 1988[3]. gadā rakstīto disertāciju „Vecās Derības valoda” tikai tādēļ, ka toreiz Baznīcā nebija neviena šīs valodas pratēja.


[1] Studiju darbs „Mateja 6, 13”, Ceļš 1935.g. Nr. 4.

[2] Aina Ušča, Luterāņu mācītājs kalpo Dievam 64 gadus/ Vietējās ziņas, 2000.03.03.

[3] Pēc citiem paša P.Žibeika datiem 1989.g.

Turpinājums sekos.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: