Izlaist līdz saturam

Grēka verdzība

by uz Septembris 16, 2013

Grēka verdzībaIepriekšējo daļu lasiet šeit.

Diemžēl patiesu brīvību cilvēkiem izdevās baudīt vien neilgu brīdi, tā drīz vien beidzās ar tik saldu apsolījumu: „Jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.” (1.Moz 3:5) Bet melu sekas ir tik rūgtas: „Nav neviena taisna, it neviena. Nav neviena, kas saprot, neviena, kas meklē Dievu. Nav neviena, kas dara labu, it neviena.” (Rom.3:10-12) Ja iesākumā Dieva un cilvēka gribas bija pilnīgā harmonijā, un cilvēks laimē baudīja Dieva klātbūtni un Viņa svētību, pēc šī liktenīgā notikuma, grēkā krišanas, viss mainījās.

Visi, pilnīgi visi cilvēki zina, ka daudz kas šajā pasaulē nav kā tam vajadzētu būt. Tik bieži un tik daudz kas notiek ne tā kā vajadzētu. Droši vien būtu grūti paskaidrot, kā zinām, ka kaut kas nav kā tam vajadzētu būt, bet to neapzināti jūtam sirdīs. Kad tiek uzdoti jautājumi, kāpēc pasaulē ir ciešanas, kāpēc notiek tik daudz nelaimju, kāpēc piedzīvojam tik daudz bēdu, tā ir visas cilvēces kopīga ticības apliecība – ar pasauli kaut kas nav kārtībā. Bībeles atbilde uz šiem jautājumiem ir – grēks.

Bībelē vairāk nekā piecdesmit dažādu vārdu tiek izmantoti, lai aprakstītu grēku.[1] Daudzi teologi ir pārliecināti, ka tieši grēks un tā sekas ir viena no vissvarīgākajām Bībeles tēmām.[2] Turklāt ne jau tikai Bībelē, bet arī filozofijā grēks un ļaunums ir vienas no vislielākajām mīklām.[3] Jau runājot par godības un krusta teoloģiju, pieminējām faktu, ka cilvēki ir vienisprātis – ciešanas nav nekas labs, ka tas ir kaut kas pretējs tam, kā lietām būtu jābūt. Tomēr kā gan to varam zināt? Un kas ir tas, kas nav kā vajag?

Nav daudz vārdu, kuru nozīme šodien būtu tik pat neskaidra kā tā ir vārdam grēks. Parasti ar to saprot kaut ko kliedzoši ļaunu un netaisnīgu, tādu, kas visai sabiedrībai šķiet absolūti nepieņemami, piemēram, vardarbību pret bērniem, slepkavību, laupīšanu,  politisko diktatoru zvērības, utt. Iepretī šādai rīcībai lielais cilvēku vairums var paštaisni sacīt: „Nevienu neesamu nogalinājis, neesmu zadzis, nekad savā dzīvē neesmu grēkojis.”

Mēģināsim noskaidrot, kas tad ir grēks kā Dievs to atklāj. Ir pāris lietas, kuras nepieciešams saprast, runājot par grēku un tā ietekmi uz cilvēku. Vispirms, grēka saknes nāk no garīgās realitātes un caur pirmo cilvēku nepaklausību Dievam, tas ienāca mūsu pasaulē. Uz palikšanu. Tieši tādēļ šodien vairs „nav neviena taisna.” Grēks ir ļaunuma mistērija, kas saindē un sakropļo Dieva labo radību, dzemdina visas ļaunās iekāres, domas, vārdus un darbus. Tas ir „tik dziļa, ļauna cilvēka dabas samaitātība, ka ar prātu tas nav ieraugāms, tam jātic pēc Rakstu atklāsmes.”[4]

Grēks nesākas ar nosodāmu tieksmi, domu, vārdu, vai rīcību. Tas būtu izdarītais grēks. Nē, pretdabiska iekāre, doma, vārds un rīcība, – tie visi izriet no cilvēkā mājojošā grēka. To sauc par iedzimto grēku, jo kopš grēkā krišanas visi cilvēki piedzimst ar šo dziļo sirds samaitātību: „Vainas apziņā es esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ir ieņēmusi.” (Ps.51:7) Dieva paša atzinums par cilvēku skan: „Es turpmāk vairs nenolādēšu zemi cilvēka dēļ, jo cilvēka sirds tieksmes ir ļaunas no mazām dienām.” (1.Moz 8:21) Arī Jēzus par grēku runā galvenokārt kā par mūsu sirds samaitātību, norādīdams, ka tieši iedzimtais grēks ir visa izdarītā ļaunuma avots: „Kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku. Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet ļaunas domas, nešķīstība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana, mantkārība, blēdība, viltība, ienaids, skaudība, Dieva zaimošana, lepnība, vieglprātība.” (Mk.7:19-23)

Grēks ir mistērija. Tā ir ļaunuma mistērija, un velti iedomāties, ka kāds šajā pasaulē to spētu pilnībā izskaidrot. Grēks slēpjas un neatklāj sevi. Kā garīgi slims cilvēks nespēj objektīvi apzināties savu stāvokli, tāpat arī grēcīgs cilvēks nespēj pilnībā apjaust, cik ļoti lielā mērā viņš ir grēka varā. Grēku nav iespējams izprast, tomēr aplūkojot tā izpausmes, var diezgan labi nojaust tā patieso spēku un neiztrūkstošo klātbūtni mūsu dzīvēs.

Turpinājums sekos…

Vairāk lasiet grāmatā “Dievs, Radīšanas Kārtība un Cilvēks: ar Luterāņa acīm”


[1] Anchor Bible Dictionary, Volume 4, Doubleday, 1992., 31.-40.lpp.

[2] Anchor Bible Dictionary, Volume 4, Doubleday, 1992., 32.lpp.

[3] Detalizētu ieskatu ļaunuma problemātikā var gūt no Susan Neiman grāmatas Evil in Modern Thought: An Alternate History of Philosophy, Princeton University Press, Princeton, 2004.

[4] Šmalkaldes Artikuli, Vienprātības Grāmata, 304.lpp. Skatīt arī Ps.51:7, Rom.5:16, 2.Moz 33:20, 1.Moz 3:6, u.c.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: