Izlaist līdz saturam

„Koks ūdens upes malā”: Ticības apliecības kristieša dzīvē [1]

by uz Septembris 27, 2013

GUNTIS KALMETuvojoties Ticības atjaunošanas svētkiem, piedāvājam mācītāja Dr. Gunta Kalmes pārdomas par ticības apliecību nozīmi kristieša dzīvē.

Moto: “Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā, bet kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību. Tāds ir līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes pareizā laikā un kam lapas nesavīst. Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas.” (Ps 1, 1-3)

„Varu teikt, jo ilgāk [kristieši] centīsies [iedziļināties katehismā], jo vairāk sajutīs gan augļus, ko viņi gūs, gan to, par kādiem izciliem cilvēkiem Dievs viņus darīs”[1] (M. Luters)

I Vajadzība pēc ticības pieredzes apkopojuma

Iemantot!

Satiekot dzīvesgudru cilvēku, viena no reakcijām ir vēlme iemantot viņa uzkrāto dzīves garīgo bagāžu. Sajūta ir kā atrodoties pie skaidrūdens upes un gribot no tās pasmelt atveldzei, tikai nezinām – kā? Proti, tas nozīmētu Apliecību, konkrēti Mazā katehisma tipisko jautājumu: „Ko tas (šī cilvēka dzīvesziņa) nozīmē?” attiecināt uz sevi personiski. Viens veids kā to veikt ir atrasties ilgstoši un būtiski līdzās. Maksimāli jānodarbina visas savas maņas, ne tikai prātu, bet arī intuīciju, empātiju, līdz mūsu sapratne, sirds un dvēsele atveras viņam un ļaujas svētīgam iespaidam. Tas ir personiskais gudrības pārmantošanas ceļš skolotāja – skolnieka tiešās, nepastarpinātās attiecībās. Tas ir ilgstošs apmācības veids, skolnieku garīgajam vadītājam šī iemesla dēļ parasti ir nedaudz, bet rezultāts lielākoties ir veiksmīgs. Var mēģināt pieredzi pārnest rakstītā tekstā, atstāstot dižgaru dzīves gājumus, izkristalizējot viņu dzīves pieredzi. Tā Baznīca ir izkopusi īpašu žanru – hagiogrāfiju (svēto dzīves aprakstus) vai didaktisku askētisko pieredzi, apkopojot to prātulās un pārdomās (piem., Johana Gerharda[2] (1582-1637) „Svētās meditācijas” (1606), kas savulaik bija trešā populārākā pēc Bībeles un Ķempenes Toma „Imitatio Christi”).

Kā un vai vispār iespējams?

Tas izklausās vienkārši tikai uz papīra. Dzīvē ir savādāk. Reti kuram no mums ir tik daudz laika, lai to veltītu sava mācītāja, garīgā tēva biežiem un ilgstošiem apmeklējumiem. Visbiežāk tas ir fiziski un sadzīviski neiespējami; paliekam ar apziņu, ka ir kāds lielisks cilvēks ar milzu iekšējām bagātībām, kuram vēlētos līdzināties, bet savas un viņa aizņemtības dēļ tas ir neiespējami. Bet, pat ja arī uz nozīmīgu laiku tas ir iespējams, visi šķēršļi nav galā. Parasti nākas uzklausīt stundām ilgu, kādreiz visai haotisku atmiņu stāstījumu, kurā dziļdomīgas sentences, domu graudi mijas ar banalitātēm un ikdienišķību. Neviens, pat gudrākais cilvēks nav kompjūters, kas īsā laikā no sava smadzeņu cietņa spētu pārsūknēt uz mūsējo savus gudrības gigabaitus. Tāpēc jautājums paliek: kā no dzīves iespaidiem izsijāt vērtīgo, izšķirojot dimantus no pelniem? Vai vispār iespējams no gadu desmitu mūža gājuma gūt dzīves filosofijas un teoloģijas formulas? Kas ir šo cilvēku (un beigu beigās – arī mūsu!) dzīves rezumē? Tas ir mīts, ka pieredze ir tik personiska, ka nav nekādi izteicama un līdz ar to komunicējama citiem. Protams, viss personiskais nekad nav izsakāms galīgā skaitā vārdu, bet liela daļa ir gan. Tas ļauj runāt par dzīves un ticības pieredzes tālāksniegšanu. Ir svarīgi, lai mūsu katra dzīves vērtīgais ieguvums, kas bieži ir personisks, netop par iekšējo privātīpašumu. Mums katram ir kāda garīga atziņa, ieskats, vērtība, ko dot citiem, ar ko svētīt savu tuvāko un tālāko.

Jautājums kopumam

Ja nu jautājumu par dzīves pieredzes izsakāmību vārdos mēs uzdotu nevis indivīdam, bet cilvēku grupai? – ģimenei, klasei, draudzei, paaudzei, tautai, Baznīcai – vai spētu nonākt pie kā vairāk kā tikai tās gājuma vēsturiski-biogrāfiska apraksta vien? – Pie kādas būtiskas atziņas, dziļāka ieskata?


[1] Priekšvārds Lielā katehisma 1520.g. izdevumam, Vienprātības grāmata (R: AI, 2001), 361.

[2] Trešais ievērojamākais luterāņu teologs pēc M.Lutera un M. Hemnica. Rakstījis ne tikai izcilus kristīgās mācības darbus (teoloģiskās tēmas, Patroloģija), bet arī kristīgo dievbijību rosinošu literatūru (Meditācijas par dievišķo žēlastību, Dievbijibas vingrināšana ikdienā, uc).

2 komentāri
  1. Ilgvars permalink

    Paldies! Vai varētu uzrakstīt, lūdzu, turpinājumu pēdējiem teikumiem (jautājumiem)?

  2. Paldies par atsauksmi!
    Turpmākā raksta daļa tiks publicēta nākošnedēļ.
    Nedaudz pacietības :)

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: