Izlaist līdz saturam

Grēks cilvēkā II daļa.

by uz Septembris 30, 2013

Grēka verdzībaIepriekšējo daļu lasiet šeit.

Grēks kā paradokss. 1973. gadā Zviedrijā, Stokholmā bankas laupītāji saņēma par ķīlniekiem vairākus bankas darbiniekus. Uz mirkli laupītāji bija kļuvuši par ķīlnieku likteņu pavēlniekiem. Pēc sešām dienām, kad ķīlnieki tika atbrīvoti, viņi bija ne tikai emocionāli pieķērušies varmākām, bet vairāki pat mēģināja viņus vēlāk aizstāvēt. Šis absolūti iracionālais fenomens, kad upuris pieķeras savam pāridarītājam un nostājās pret glābēju, tika nodēvēts par Stokholmas sindromu.

„Raksti mums rāda cilvēku, ne tikai saistītu, nelabojamu, sagūstītu, slimu un mirušu, bet [kā tādu] kurš, pateicoties sava kunga Sātana darbībai, pievieno citām savām nelaimēm vēl aklumu, tā ka viņš pats tic, ka ir brīvs, laimīgs, nesaistīts, spējīgs, vesels un dzīvs.”[1] Grēka un elku vara pār cilvēkiem ir tieši tāda pati kā varmāku vara pār ķīlniekiem. Grēks mudina cilvēkus noticēt, ka viņu drošība, labklājību, laime, dzīves jēga, viss svarīgais ir atkarīgi no šāda varmākas, jeb elka.

Kad Dievs piedāvā cilvēkam brīvību, tā vietā, lai ar prieku pieņemtu Dieva dāvanu, cilvēks metas sargāt un aizstāvēt savus varmākas. Tik neticami liela ir grēka vara! Mēs nespējam atšķirt varmākas no Glābēja. Dievs nāk, lai mūs atbrīvotu, mēs domājam, ka Viņš vēršas pret mums. Dievs satriec mūsu elkus un izrauj mūs no to ķetnām, mēs domājam, ka Viņš atņem mums drošību, laimi, dzīves jēgu un prieku. Cik grūti ir glābt tos, kuri nevēlas, lai viņus izglābj!

Grēks kā muļķība. Paaudžu gudrība māca, ka katrai darbībai ir noteiktas sekas. Ja paļausies iekārei, izpostīsi laulību, sagandēdams dzīvi gan sev, gan laulātajam draugam, gan bērniem. Ja melosi, zaudēsi godu un uzticību. Ja slinkosi, neko nesasniegsi. Ļausi vaļu dusmām, vari sagaidīt asinis uz savām rokām. Spēlēsies ar atkarībām, grūdīsi postā gan sevi, gan savus tuvākos, un tā joprojām. Šīs ir pavisam vienkāršas lietas. Visiem zināmas. Katrs tās saprot. Visi zina par sekām. Bet, – un te nu atkal redzama grēka varenība, cilvēki to dara atkal un atkal. Atkal un atkal. Turklāt vienas un tās pašas kļūdas dara vieni un tie paši cilvēki.

Kā Zālamans to trāpīgi aprakstījis: „Kā suns atkal apēd izvemto, tā rīkojas arī nejēga, bez mitas atkārtodams to pašu muļķību.” (Spam 26:11) Grēks padara mūs par muļķiem, pazemo, liek izbaudīt mūsu muļķības sekas visā to rūgtumā, un tad atkal triumfē pār mums, kā aklus vilinādams pie tā paša vēmekļa, kurš mums kļuvis tik tuvs. Turklāt tas pamanās mūs pārliecināt, ka mūsu rīcība ir mūsu pašu brīva izvēle, nevis grēka verdzība. Ja vien mēs nolemtu, mēs varētu to arī nedarīt. „Ja vien gribēšu, tad vairāk nedzeršu, nepīpēšu, nešpricēšos, nespēlēšu, utt.” Ja gribēšu… Cik salda ilūzija, un cik tālu no patiesības. Cilvēk, tava griba nav tavās rokās!

Grēks kā gribas verdzība. Visus iepriekš aplūkotās grēka izpausmes norāda uz vienu, grēka prasmīgi maskēto kundzību pār mums un mūsu gribas verdzību. Te nav runa par gribu kā par spēju izdarīt ikdienas izvēles, vai pieņemt apzinātus lēmumus. Ar gribu tiek saprast mūsu sirds prāts, mūsu dziļākās vēlmes. Kā Bībele to rāda, mūsu sirds tieksmes nav kaut kas tāds, ko mēs paši varētu kontrolēt, mēs nevaram izvēlēties atmest savus elkus un pievērsties Dievam.

Apustulis Pāvils uz to norāda savā vēstulē Timotejam, sacīdams, lai viņš dara, kas jādara, lai cilvēki „atkal atgūtu skaidru prātu, atraisīdamies no velna valga, ar ko tie sagūstīti, lai darītu viņa gribu.” (2.Tim 2:26) Apustulis runā par cilvēkiem, kuri rīkojas nevis apzināti, bet gan velna sasaistīti dara viņa gribu. „Arī jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos, kuros reiz dzīvojāt, pakļauti šīs pasaules varas nesējam, gaisa valsts valdniekam.” (Ef.2:1-2) Uz to pašu norāda arī Jēzus, kad jūdi diskusijā ar Viņu uzstāj, ka viņi nekad nav bijuši kāda vergi: „Patiesi Es jums saku: ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs.” (Jņ.8:34) Tātad fakts, ka grēkojam, nav mūsu izvēles jautājums, bet gan sekas tam, ka mūsu sirds ir grēka verdzībā.

Godības teologi vēlētos domāt, ka mūsu gribai tomēr piemīt zināma brīvība un pašnoteikšanās. Ka varam kaut ko darīt arī attiecībā uz savu glābšanu. Viņi, tāpat kā jebkurš grēka varā esošs cilvēks, nespēj sadzīvot ar domu, ka viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no Dieva žēlastības. Kaut nedaudz, nu kaut nedaudz taču arī mums gribētos ietekmēt mūsu glābšanu. Gribētos ticēt, ka varam taču arī paši saviem spēkiem uzvarēt grēku. Savukārt Dr. Mārtiņš Luters šo cilvēka sirds, jeb gribas stāvokli labi ilustrē ar šādu līdzību: „Tā nu cilvēka griba ir novietota starp diviem kungiem kā tāds nastu nesējs lopiņš. Ja Dievs to vada, tad tas vēlās un iet, kur Dievs vēlās. Ja Sātans to vada, tad tas vēlās un iet, kur Sātans vēlās. Lopiņš pats nespēj izvēlēties, pie kura doties, vai kuru meklēt, bet tā dzinēji paši sacenšas, kuram tas piederēs, un kurš to vadīs.”[2]

Proti, mūsu sirds nekad nevar būt neitrāla, tā ir vai nu saskaņā ar Dieva gribu, un tā tas bija pie Radīšanas, vai arī atrodas grēka un velna verdzībā, kā tas ir visiem, kuri dzimuši pēc grēkā krišanas. „Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs.” (Mt.6:24) Vai nu Dievs vada mūsu sirdi, vai to dara velns.

Var tikai pabrīnīties par Sātana pārliecināšanas spējām. Vispirms viņš iestāstīja, ka nepaklausot Dievu kļūsim Viņam līdzīgi. Pēc grēkā krišanas viņš spēj cilvēkus pārliecināt, ka grēka verdzība, kas spiež rīkoties pretēji Dieva gribai, ir patiesā brīvību. Savukārt patiesā brīvība, dzīvojot saskaņā ar Radīšanas kārtību, tā, lūk, esot brīvības ierobežošana. Tik daudzi tic šiem meliem un kā Stokholmas sindroma pārņemti, neprātā lej savas un savu mīļo asaras, sviedrus, un asinis Sātana „brīvības” ideju aizstāvot.

Kāds varētu iebilst, ka mūsu griba nav nekādā verdzībā, jo katru dienu izdarām neskaitāmus izvēles. Taisnība, un neviens jau arī neapgalvo pretējo. Dažās lietas, kas palīdzēs saprast, ko nozīmē šī gribas verdzība, jeb grēka saistītā griba. Pirmkārt, tas nenozīmē, ka kāds [Sātans?] ar varu spiestu mūs darīt to, ko nevēlamies. Nē, tieši otrādi. Saistītā griba nozīmē, ka mēs darām tieši to, ko vēlamies, bet – mēs nespējam vēlēties to, ko Dievs no mums sagaida. Mēs nespējam vēlēties dzīvot tādu dzīvi, tādās attiecībās, kādām Dievs mūs iesākumā radīja.

Otrkārt, svarīgi apzināties, kurās lietās mums ir iespēja izdarīt brīvu izvēli. To ir daudz, ļoti daudz. Visos jautājumi, kuri zināmā mērā atrodas mūsu kontrolē, mēs varam izdarīt un arī izdarām brīvas izvēles. Mēs izvēlamies, ko ēst, kā pavadīt laiku, kādu karjeru veidot, kādas attiecības dibināt, kādiem faktiem ticēt, kādiem nē. Mēs pat varam izdarīt izvēles, kas attiecās uz morāli, izšķirties dzīvot labu, pareizu dzīvi, izturēties pret apkārtējiem, cik labi vien iespējams, nesavtīgi darboties citu labā, ziedojot savu laiku, prasmes un līdzekļus. Vēl vairāk, mēs pat varam izvēlēties sev piemērotu reliģiju. Jā, mēs pat varam izvēlēties pievienoties baznīcai, klausīt, ko Kristus māca, ja tas mums šķiet pievilcīgi, apmeklēt Dievkalpojumus, utt. Mēs esam brīvi izvēlēties lietas, kas ir zem mums, proti, kaut šķietami mūsu kontrolē.

Bet, un te nāk treškārt, mēs neesam brīvi izvēlēties lietas, kas ir virs mums, kas nav mūsu kontrolē. Mēs varam būt paraduši domāt, ka arī jomu virs mums mēs varam brīvi aizpildīt ar savām idejām, prātojot, kas un kāds varētu būt šis „kaut kas augstākais”, un ko gan mums ar viņu iesākt. Taču tas tā nav ar Dievu, kurš nāk kā Visuvarenais, kā viszinošais, mūžīgais, nemainīgais, visuspēcīgais, kā Radītājs, kurš noteicis stingru kārtību, kuru neviens, diemžēl, nespēj ievērot, un kurš brīdina sodīt katru, kurš to pārkāps. Mēs nevaram, mēs nespējam izvēlēties Dievu, kuram pieder absolūta vara, kurš mūs izredz no mūžības, un kurš draud grēciniekiem ar pazudināšanu elles ugunīs.

Tieši šajā jomā darbojās Lutera minētā līdzība. Šeit mūsu gribu vada vai nu Dievs, vai Sātans. Kad cilvēks tuvojās šai jomai, viņa griba ir saistīta. Kad cilvēks uzdod jautājumus par sfēru virs viņa – kas gan ir Dievs? – viņš to dara tikai tāpēc, lai pasludinātu savu autonomiju. Lai paziņotu, ka viņš pats savā neatkarībā ir „kā dievs”. Cilvēka griba nevar pieņemt faktu, ka kāds ir virs viņa, ka kontrole pār viņa dzīvi ir pilnībā kāda cita rokās. Ka Dievs patiešām ir Dievs, un mums nav nekāda teikšana pār Viņu. Nekāda! Cilvēks ir saistīts sacīt: „Nezinu ko tu, Dievs, domā, bet man liekas, būs daudz drošāk, ja es pats būšu noteicējs pār savu likteni. Lai nu paliek tava svētība un apsolījumi, gan jau es kaut kā pats.”

Ceturtkārt, pats cilvēku apgalvojums, ka mums ir brīvā griba arī attiecībā uz Dievu virs mums, pierāda, ka patiesībā tā ir saistīta. Mēs noraidām Dievu sacīdami, ka mēs [it kā] brīvi izvēlamies otru iespēju – palikt paši savas laimes kalēji, nevis uzticēties Viņa gādībai. Patiesībā ar to mēs apliecinām, ka paši nespējam stāties uzticīgas paļāvības pilnās attiecībās ar Visuvareno Radītāju. Nespējam. Tieši šeit parādās pati grēka būtība – mēs gribam būt „kā dievi”, lai arī tas nozīmētu noraidīt visu bezgalīgo svētību, kādu patiesais Dievs mums vēlās dod.[3]

Mēs esam grēka vergi, mūsu griba ir savažota negribēt Dievu, un, ja vien Dieva Vārds Svētā Gara spēkā mūs nedara brīvus, mēs paši tur neko nespējam mainīt. Neko.

Turpinājums sekos…

Vairāk lasiet grāmatā “Dievs, Radīšanas Kārtība un Cilvēks: ar Luterāņa acīm”


[1] Luther, Martin, The Bondage of the Will, Luther’s works, volume 33: Career of the Reformer III, Fortress Press, Philadelphia, 1972., 130.lpp.

[2]Luther, Martin, The Bondage of the Will, Career of the Reformer III, Luther’s Works, Vol. 33, Fortress Press, Philadelphia 1972., 65.lpp.

[3] Materiāls šai rindkopai ņemts no Gerhard O. Forde, Theology is for Proclamation, Fortress Press, 1990., 44.-46.lpp.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: