Izlaist līdz saturam
Tags

Islāms un Latvija

by uz Oktobris 3, 2013

christietis misionaars islaamsPirms vairākiem mēnešiem Gudrības sākumā bija nopublicētas pārdomas par islāmu (šeit). Šodien vienā no dzeltenās preses publikācijām bija intervija ar latvieti, kura nevien ir pati konvertējusies islāmā, bet arī viņas vīrs to ir darījis, jo pretējā gadījumā viņi nevarētu stāties laulībā. Latviete Līga īsos vārdos liecina par to, kā jau pusaudzes gados iemīlējusi islāmu un 19 gadu vecumā pievienojusies šai reliģijai.

Šis ir gadījums, kad mūsu tautiete ir pievērsusies islāmam nevis ārzemju laulātā drauga ietekmē (tādu konversijas gadījumu, šķiet, ir vairākums), bet pati pievērsusies islāmam un “misionējusi” savu vīru. Pieļauju, ka šādi gadījumi nav vairākums un diez vai kļūs par vairākumu. Vai mums, kristiešiem, ir nepieciešams par šādiem gdījumiem uztraukties?

Latvietes Līgas izvēle ir pārdomāts un apzināts solis. Tas diez vai līdzinās kāda sabiedrībā populāra bohēmista kārtējam publiskam izlēcienam. Izvēles, līdzīgi tai, kuru izdarījusi Līga, ar savu nopietnību ir daudz vērā ņemamāka liecība sabiedrībai. Tās ir izvēles, kuras neticīgs cilvēks var cienīt un tām sekot. Kad šādi cilvēki runā, viņi nerunā virspusējus, bet dziļi pārdomātus vārdus. Turklāt, latvietes Līgas izvēle ir ļoti skaidri pamanāma, jo ārpus mājas viņa parvietojas viscaur nosegtajā 7.gs. pēc Kristus arābu kultūras tērpā – burkā. Šādās burkās mūsdienās pārvietojas vien konservatīvā islāma piekritējas.

Tātad, vai kristiešiem šādas ziņas jāuzņem vienaldzīgi?

Kā sabiedrības pārstāvim man būtu prieks, jo islāms tā mierīgajā fromā ir konstruktīvs un sabiedrību uzturošs. Konservtīvais islāms noteikti iebildīs pret daudzām mūsdienās tik pierastajām amorālajām sabiedrības normām. Tomēr es kristietis, tāpēc šāda islāma ienākšana man, pirmkārt, rada nožēlu. Tā ir nožēla par cilvēkiem, kuri ir nolieguši Kristus atklāsim Svētajos Rakstos. Islāmā par Kristu gan runā, pat ar lielu cieņu. Taču tur Kristum ir atņemta Viņa patiesā dievišķība, Viņš ir palicis par vienu no praviešiem. Vēl vairāk, islāmā Kristus nav Pestītājs. Tāpēc, katrs cilvēks, kas pievēršas islāmam, noraida Kristu, lai arī cik dedzīgs šāds cilvēks nebūtu. Pats galvenais, šādam cilvēkam ir slēgta pieeja Kristus apsolījumiem. Līdz ar to, islāma piederīgie nevar mantot Paradīzi.

Kā kristieši var uzņemt vienaldzīgi ziņu par kāda cilvēka apzinātu soli prom no Kristus apsolījumiem?

Ja jau mēs neuzņemam šo soli vienaldzīgi, kā mums reaģēt?

Krusta karš jebkādā tā miesiskā formā nav ne vien iespējams, bet pat pieļaujams. Neviena miesiska pretrīcība vārdos vai darbos nav iedomājama, jo Raksti saka, ka “mūsu cīņas ieroči nav miesiski” (2 Kor 10:4a). Tomēr kristiešu rocība ir ievērojama. Šinī pašā Rakstu vietā Pāvils norāda, ka mums ir Dieva doti līdzekļi – “vareni, kas spēj sagraut cietokšņus. Mēs apgāžam prāta sagudrojumus un jebkuru augstprātību, kas saceļas pret Dieva atzīšanu, mēs sagūstām jebkuru domu, lai tā kļūtu paklausīga Kristum” (2 Kor 10:4b,5). Bez tam, Pāvils vēstulē efeziešiem (6:10 – 20) dod veselu kristīgu ieroču, kurus kristietis var izmantot Dieva patiesības nešanai. Turklāt, tie ir nevien izmantojami, bet arī jāizmanto. Tur ir ne vien “patiesības josta”, “taisnības bruņas” (14.pants), “ticības vairogs” (16.pants) un “pestīšanas bruņu cepure” (17.pants), kas ir vajadzīgas aizsardzībai, bet arī “Dieva Vārda zobens” (17.pants), ar ko gan aizsargāties, gan arī veikt pretuzbrukumus. Pāvils mudina arī uz nerimtīgu lūgšanu un aizlūgšanu (18.pants) kā neatņemamu šādas cīņas sastāvdaļu.

Manuprāt, vienaldzība nav tas veids kā kristietim reaģēt uz cilvēku aiziešanu no kristietības, it īpaši, ja runa ir par apzinātu un labi pārdomātu lēmumu pieņemšanu. Manuprāt, latvietes Līgas un citu islāma konvertītu lēmumi ir kļuvuši iespējami, jo mēs par maz lūdzam, par maz nesam savā dzīvē Dieva Vārdu. Tomēr arī pēc šādas aiziešanas šiem cilvēkiem ir mājupceļš pie Kristus. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka kristieši ir šī ceļa rādītāji.

Minētais dzeltenās preses raksts atrodams šeit.

From → IV Sabiedrība

11 komentāri
  1. deir mar Musa permalink

    Islāmam ar Kristietību nevis jākaro, bet jāapvienojas cīņā pret sātanisko bezdievību.

    • Paldies par komentāru!
      Vai tad nav rakstīts: “Krusta karš jebkādā tā miesiskā formā nav ne vien iespējams, bet pat pieļaujams.”? Šķiet, ar to ir skaidri noliegta savstarpēja karošana.

  2. franks permalink

    Neredzu ne mazāko iemeslu paššaustīšanai ja kārtējais,-ā grēcinieks izvēlas iekrist maldos. „Par maz, par maz”- tāda moralizējoša, luterāņiem neraksturīga nots.
    Un laiks beigt krusta karu ārpuskonteksta nolikšanu.
    Varbūt bez tiem mēs visi uz Meku tagad klanītos.

    • Paldies par viedokli!
      Tie, kas visu tiešām darījuši ar uzviju – sludinājuši un citādi kalpojuši nevainojami – tiem tiešām nav nepieciešamības paššaustīties. Nezinu gan, cik tāda nekritiska sevis un savas kristietības vērtēšana ir luteriska.
      Par krusta kariem. Tie tiešām ir jāvērtē sava laika kontekstā, pie tam neaizmirstot, ka neviens vien Tuvo austrumu musulmaņu valdnieks un valdnieciņš krusta karus veikli izmantoja savu interešu izkarošanai uz citu savu ticības brāļu rēķina. Par musulmaņu bubuli krusta kari esot kļuvuši tikai nesenā laikā.
      Par klanīšanos uz Meku. Ir kristīgas tautas, kuras ir bijušas zem islāma valdības un neklanās Mekai, proti, ir saglabājušas savu kristīgo apliecību. Tā kā, es nevarētu piekrist pēdējam apgalvojumam.

  3. objektīvi permalink

    Ar ko sātaniskā bezdievība sliktāka par viltuspravieša antikristīgo un teroristisko islamu? Abos nav Glābēja no elles un pazušanas.

    • Paldies par viedokli!
      Pirmkārt, viss islāms nav teroristiks.
      Otrkārt, islāmā ir kādas lietas, kuras netraucē mierīgai līdzās pastāvēšanai. Tajās lietās pielīdzināt islāmu bezdievībai nav īpaši precīzi. Tomēr arī vienā otrā morāles jautājumā islāmam un kristietībai “neit kopā”, piemēram laulības lietās. Ja kristīgā laulība – viens vīrs un viena sieva – ir kopā līdz nāve šķir, tad islāmā ir nedaudz cits modelis – viens vīrs un vairākas sievas.
      Visbeidzot, kā jau rakstā teikts, kur nav Kristus, tur nav pestīšanas. Tāpēc varu tikai piekrist, ka šajā aspektā nav lielas atškirības starp dažādiem Kristus pestīšanas vēsts noliedzējiem.

      • vientiesis permalink

        vai cienijamais teologs voldemaarslaucinsh lūdzu varētu apgaismot lasītājus par Lutera un Melanhtona izteikumiem Hessenes Langrāfa divsievības sakarā?

      • Vientiesi, paldies par viedokli!
        Kāds uzdotajam jautājumam būtu sakars ar rakstu?

      • vientiesis permalink

        voldemaarslaucinsh, paldies par operativitāti, vēršu uzmanību uzdotajam jautājumam sakars ir ar izteikumu:

        Tomēr arī vienā otrā morāles jautājumā islāmam un kristietībai “neit kopā”, piemēram laulības lietās. Ja kristīgā laulība – viens vīrs un viena sieva – ir kopā līdz nāve šķir, tad islāmā ir nedaudz cits modelis – viens vīrs un vairākas sievas.

        gribētos uzzināt, ko Luters un Melanhtons esot sacījusī par Hessenes Langrāfa divsievību?

      • Vientiesi!
        Domāju, ka pārlieku novirzīties no temata nevajadzētu.
        Es minēju atšķirīgu izpratni par laulību kā ilustrāciju. Ja kļūdos, lūdzu faktus.
        Par minēto situāciju 16.gs. Viskonstruktīvāk būtu šo jautājumu iztirzāt diskusijā par laulību ;)
        Divas piebildes. Pirmkārt, lai arī cik veiksmīgus vai neveiksmīgus lēmumus un padomus pieņēmuši vai devuši Luters (kāds svētais vai pāvests), tie nemaina kristīgo atklāsmi un nenostiprina alternatīvas mācības (sal. Gal 1:8,9). Tā sakot, šādi lēmumi vai padomi var tikt mērīti ar mācības mērauklu, bet ne otrādi.
        Otrkārt, mans personīgais viedoklis, konkrētais padoms nebija labs. Tomēr es neņemos tiesāt, jo minētajos notikumos iesaistītajām personām bija dažādi nolūki un pieejamā informācija. Pie tam, ar vēstures perespektīvu ir viegli būt visu tiesnesim. Tāds neņemšos būt.

  4. franks permalink

    nekas labs kristīgām tautām un Evaņģēlijam islama – kristietības mērkaķa, sātana atbildes trieciena Kristum jūgs nav bijis.
    Skaties Balkānus, Turciju, Ēģipti.
    Pozitīvs piemērs ir Spānija un Portugāle, kur gadsimtu gaitā musulmaņus sakāva un padzina.
    Gan lūdzot, gan ar zobenu.
    Protams, ir cerība, ka Eiropas musulmaņi paliks par labiem kristiešiem, kā kādreiz vikingi.

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: