Izlaist līdz saturam

Grēka darbs pret cilvēku

by uz Oktobris 7, 2013

Grēka verdzībaIepriekšējo daļu lasiet šeit.

Taču grēka izpausmes nav ierobežotas tikai ar to, ko katrs no mums kāro, domā, runā, vai dara. Mēs dzīvojam pasaulē, kura ir grēka varā, tādēļ tas neizbēgami mūs ietekmē, ja tā var sacīt, arī no ārpuses. Viena lieta, – ko grēks dara mūsu sirdīs, cita, ko grēks, darbodamies citos, nodara mums. Kad kāds mums nodarījis pāri, lai kādā veidā tas būtu noticis, kā fiziska, vai psiholoģiska vardarbība, kad mūsu īpašumā ielauzušies zagļi, kad esam apmeloti, nodoti, piekrāpti, dēļ notikušā varam justies gan netīri, gan arī vainīgi. Lai gan tas taču nav mūsu nodarījums, bet gan nodarījums pret mums. Vainīgi par to, ka lietu kārtība, jeb veids kā lietām būtu jābūt, ir izjaukts, un mēs tajā esam iesaistīti.

Turklāt šie citi var būt gan indivīdi, gan sabiedrība kopumā. Piemēram, kad valdības nepārdomātas rīcības rezultātā cilvēki ir spiesti rīkoties pret savu sirdsapziņu, lai tikai varētu izdzīvot un izpildīt savus pienākumus pret tuvākajiem. Nonākot šādās situācijās, varam sajusties bezspēcīgi, dzīvot trauksmes stāvoklī, izjust pazemojumu un bezvērtības sajūtu. To mēdz dēvēt par sistēmas grēku. Tas parāda tikai to, cik liela ir grēka ietekme pasaulē, cik tālu tā pārsniedz indivīda sirds robežas, un cik dažādos veidos tur savā pakļautībā veselas sabiedrības.

Tikai pāris piemēri. Lielākā daļa cilvēku izvēlās pirkt kvalitatīvas un, ja iespējams, lētas preces. Tā mēs ar prieku iegādājamies lētu un gardu kafiju, vai lētu un kvalitatīvu tehno-mantiņu iPad, vai kādas citas sadzīves preces, un priecādamies par labo darījumu. Taču bieži vien mēs pat nezinām, ka šīs preces tapšanā, lai tikai samazinātu izmaksas, lai tikai gūtu lielāku peļņu, necilvēcīgos apstākļos nodarbināti pat bērni un pusaudži. Šādus produktus pērkot, mēs gribot negribot atbalstām šādu rīcību. Turklāt bieži vien cenu starpība ir izšķiroša, lai atliktu līdzekļi arī citām vajadzībām. Tāpat var minēt situācijas, kad nodokļu maksātāju līdzekļi tiek tērēti, lai finansētu kliedzoši netaisnīgus iekarojumus, kas maksā cilvēku dzīvības, bērnu slepkavības abortu klīnikās, valdības patvaļu un izšķērdību, vai arī valstsvīru bezatbildīgu darbību nevis tautas, bet gan kādu biznesa grupējumu, vai pat citu valstu interesēs. Šādi, un vēl daudzos citos veidos, mēs bieži vien esam grēka gūstekņi bez īstām izvēles iespējām arī visas sabiedrības līmenī.

Grēks mūsu sirdīs un grēka ietekme no ārpuses spiež cilvēkus valkāt dvēseles maskas. Tās vajadzīgas, pirmkārt, lai paslēptu kārības un sapņus, kuri tur savā varā mūsu sirdis un prātus. Zinām, ka daudzas iekāres un domas, ko lolojam savā sirdī, vai kas tajā reizēm uzplaiksnī, būtu par milzīgu apkaunojumu, ja tās pēkšņi kļūtu zināmas pat mūsu mīļajiem, radiem un draugiem.

Šādas kaislības slēpjas kā verdoša lava kalnu dzīlēs. Zemes virskārta kaut kādā mērā ierobežo šo neapvaldīto spēku, un no ārpuses kalns izskatās visai mierīgs, taču var pienākt brīdis, kad kalna virsotne tiek aizspridzināta debesu augstumos, un nokaitētā lava izlaužas brīvība, nerēķinoties ne ar kādiem šķēršļiem. Tā nu mēs nēsājam maskas, kā kalnu cepures, taču šķietamais ārējais miers ir maldinošs. Parasti gan cilvēkiem izdodas nodzīvot dzīves bez lieliem un postošiem izvirdumiem, tomēr reizēm grēks triumfē. Tad sabiedrība var sašutumā brīnīties – kas gan tas ir par cilvēku, kas spējīgs uz ko tik šausminošu!

Kamēr vieniem maskas vajadzīgas galvenokārt tādēļ, lai apkārtējie neuzzinātu viņu siržu kaislības, citi to dara tādēļ, ka baidās atklāt savu nedrošību, neaizsargātību, savu ievainoto „es”. Ka atklātībai nodots, tas tiks apsmiets, mīdīts, un uzskatīts par sabiedrības normām neatbilstošu un nevērtīgu. Grēks ir laupījis mūsu vērtības sajūtu, tas padarījis to atkarīgu no sabiedrības uzspiestajām normām – sasniegt šo, nopelnīt tik, iegūt to, ticēt tā, domāt šādi, atļauties to, utt. Tā nu esam spiesti nēsāt maskas, distancējamies no citiem, noslēdzamies, lai tikai pasargātu sevi. Grēks mums ir laupījis to, ko Dievs laipni dāvājis jau kopš mūsu ieņemšanas brīža, proti, – mūsu visaugstāko vērtību, cilvēka cieņu un brīvību.

Tā nu mūsu maskas mūs pamazām ievīsta kārtu kārtās kā sīpola mizas, līdz vairs nezinām, kas īsti esam sirds dziļumos. Dievs zina! Viņš nav kā citi cilvēki, no kuriem kaut ko varam noslēpt. Viņš pat nav kā mēs paši, kas spējam arī sevi piemānīt un pārliecināt, ka ar mums viss ir kārtībā. Dievs redz aiz visām šīm maskām. Aiz visām. Viņš zina ikvienu mūsu kaislību un iekāri, ikvienu mūs apkaunojošo domu, ikvienu no mūsu bailēm. Viņš zina to visu. Nekas, pilnīgi nekas nav apslēpts Dieva skatienam. Dievs zina, kas un kādi mēs esam, ko esam darījuši, un tomēr Viņš nāk pie mums un saka: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.” (Mt 11:28) Viņš grib mūs atbrīvot no visa, kas neļauj dzīvot tik pilnvērtīgu dzīvi, kādu mēs varētu dzīvot – par prieku pašiem, un par svētību apkārtējiem. Viņš vēlas dāvāt mums „taisnību, mieru un prieku Svētajā Garā.” (Rom 14:17)

Turklāt, neskatoties ne uz ko, mēs visi zinām, ka esam atbildīgi kā augstāka priekšā, lai arī reizēm vairāmies to saukt par Dievu. Tā ir mūsu kā radības atbildība Radītāja priekšā, kurš mūs katru veidojis noteiktai dzīvei un noteiktiem uzdevumiem. Grēks ir sarāvis attiecības ar Radītāju, grēks arī liedzis mums atziņu, kas esam un kādai dzīvei esam radīti, grēks arī neļauj mums skaidri apzināties, cik ļoti esam tā varā.

Ja nu lasi šo un domā, tas ir arī par mani, tad zini – Dievs vēlās būt arī tavs Dievs. Viņš vēlās tevi atvieglot un atbrīvot, paņemt uz sevi visas tavas kaislības, iekāres, ļaunās un mokošās domas, kādreiz sarunāto un citreiz noklusēto, izdarīto un neizdarīto. Viņš paņem uz sevi visas tavas bailes, nemieru, tukšumu, pamestību, nedrošību un jēgas trūkumu, un tā vietā tev bagātīgi dāvā savu svētību un mieru, „kas ir augstāks par visu saprašanu, [un kas] pasargās mūsu sirdis un mūsu domas Kristū Jēzū.” (Fil 4:7)

Jēzus, Dieva Dēls, zina, ka arī tavas neglītās domas un tavi atbaidošie grēki dzina Viņu mokpilnā un apkaunojošā nāvē. Ka tā bija arī tava balss, kas kliedza: „Sit Viņu krustā!” (Jņ 19:6) Bet Jēzus, Dieva Dēls, patiess cilvēks un patiess Dievs, cēlās augšā no mirušajiem. Turklāt tieši Viņam tagad ir nodota visa vara debesīs un virs zemes, – vara tiesāt, attaisnot un pazudināt. (Mt 28:18, Jņ 5:22) Ja atzīsti savus grēkus, Viņš pastiepj savu naglu caururbto roku, liek to uz tavas galvas un saka: „Es tev piedodu visus tavus grēkus! Nāc un iemanto valstību, kas tev sagatavota no mūžības!”

Turpinājums sekos.

Vairāk lasiet grāmatā “Dievs, Radīšanas Kārtība un Cilvēks: ar Luterāņa acīm”

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: