Izlaist līdz saturam

Ko Luters saka par Jauno Derību

by uz Oktobris 10, 2013

Luters IIKādēļ Evaņģēlijs tika pierakstīts

(tulkojusi Anita Danneberga)

Garā pielikumā savam detalizētajam sprediķim par Mateja 2:1-12 Doktors norāda, kāpēc Jaunās Derības senajai vēstij vajadzēja tikt pierakstītai.

Grāmatu rakstīšana par Kristīgo mācību nepavisam nav darbošanās Jaunās Derības garā – labiem, mācītiem, garīgiem un čakliem mācītājiem visur vajadzētu sludināt bez grāmatām, ņemot par pamatu Vecās Derības dzīvo Vārdu, nemitīgi skaidrot to cilvēkiem, kā to darīja apustuļi. Jo pirms viņi to pierakstīja, viņi pievērsa cilvēkus ticībai ar mutvārdu sludināšanu; tas bija viņu īpašais apustuliskais Jaunās Derības uzdevums.[1] . . . Bet kad dievbijīgu sludinātāju vietā cēlās herētiķi, viltus mācītāji, sludinot visdažādākos maldus, kas Kristus avīm barības vietā dod indi, tad viņiem bija jāķeras pie pēdējā līdzekļa, lai vismaz dažas avis paglābtu no vilkiem. Tad viņi sāka rakstīt, lai vestu Kristus avis pēc iespējas dziļāk Rakstos, tādējādi dodot aitām iespēju pašām sevi pabarot un aizsargāt no vilkiem, ja jau viņu gani tām nedeva barību vai bija kļuvuši par vilkiem. 

Svētais Lūka savas vēstules ievadā saka (Lūkas 1:1), ka viņš ir mudināts rakstīt savu evaņģēliju, jo daudzi sākuši aprakstīt vēsti par Kristus. Bez šaubām viņš redzēja, ka tie, kuri bija apņēmušies rakstīt, neizprata lietas būtību. Tieši tāpat arī visu Pāvila vēstuļu mērķis ir vienīgi saglabāt to, ko viņš pirms tam bija mācījis; tāpat neapšaubāmi ir arī tas, ka viņa sprediķi izteiksmes ziņā bija daudz bagātīgāki par sarakstīto tekstu.[2] (W 10 I, 1, 626 – E 10, 388f – SL 11, 345 f)


[1] Citviet Luters vēl saka, ka mēs nedzirdam Kristu dodot saviem apustuļiem uzdevumu rakstīt visām tautām, bet gan tām sludināt. Tas parāda lietas būtību – pirms viņi varēja kādam rakstīt vēstules, viņiem vajadzēja nodibināt kontaktus svešās zemēs. To viņi paveica savu evaņģēlisko ceļojumu laikā. Pēc tam, kad Pāvils jau bija sludinājis Galatijā un Korintā, viņš varēja rakstīt vēstules šo draudžu kristiešiem. Papildus derības dokuments, kas koriģētu vai pārskatītu Vecās Derības ticības vēsti kādā no tās daļām, protams ne pavisam nebija nepieciešams.

[2] Visbeidzot, salīdziniet Jāņa 1.vēstuli 1:4. Tajā Jānis, kurš pēdējais no apustuļiem atstāja šo dzīvi, runājot visu (“mūsu”) vārdā, mācības satura ziņā apustuļu sarakstīto pielīdzina apustuļu sludinātajam.

Citāts Nr. 3132. no grāmatas – Plass, Ewald M., What Luther Says, CPH, Saint Louis, 1959.

Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: