Ko Luters saka par Veco Derību
Vecās Derības nemainīgā vērtība
(tulkojusi Anita Danneberga)
Luters bija ļoti augstās domās par Veco Derību, kā to parāda viņa daudzie komentāri un sprediķi. Viņš parāda savu atzinību tās nebeidzamajai vērtībai sava darba (1523) ievadā par Veco Derību.
Daži cilvēki nenovērtē Veco Derību, uzskatot to par grāmatu, kura dota vienīgi jūdu tautai, kuras derīgums ir beidzies, un kura vienīgi apkopo stāstus par seniem laikiem. Viņuprāt ar Jauno Derību ir pietiekami. . . . [Bet apustuļi] mums māca nenovērtēt par zemu Vecās Derības Rakstus, bet tos centīgi lasīt, jo uz tiem viņi paši ar uzsvaru balsta Jauno Derību, ar tiem to pierāda un uz tiem atsaucas. Tādējādi, Svētais Lūka raksta (Apustuļu darbi 17:11), ka ļaudis Tesalonikos ikdienas meklēja Rakstos, lai pārliecinātos vai tie saskan ar Pāvila mācīto. Pilnīgi noteikti nedrīkst nicināt to, kas ir Jaunās Derības pamats un pierādījums, tāpēc arī Vecā Derība ir pelnījusi augstu atzinību. (W DB 5, 2 f – E 63, 7 f – SL 14, 2 f)
Citāts Nr. 3149. no grāmatas – Plass, Ewald M., What Luther Says, CPH, Saint Louis, 1959.
![Ticības atjaunošanas svētki - 495! Cilvēks kā reliģiska būtne [4]](https://gudribassakums.files.wordpress.com/2012/10/mkatehisms.jpg?w=96&resize=200%2C200)
